Alternatīva limonādei: gardi padzērieni no burku sēnēm

Tomēr es uzskatu, ka burku sēņu tālākdošanas maģija palīdz gan devējam, gan ņēmējam ne tikai uzlabot veselību, bet arī saprast, ka ne jau visu var nopirkt par naudu. Ir tējas sēne, kas pārtiek no saldas tējas; rīsu sēne – to baro ar cukurūdeni un rozīnēm; un piena sēne, šiem baltajiem, gumijotajiem graudiem patīk īsts, nenonāvēts piens.

Tējas sēne ir pirmā, ko iepazinu – bija laiks, kad man tā apnika, bet pērn atkal sagādāju, jo attapu, ka šo radību var barot ne tikai ar melno tēju, bet arī ar tīkamām zāļu tējām. Piemēram, no sarkanās karkadē tējas iznāk dzirkstošs, sidram līdzīgs rozā padzēriens. Vislabāk ir sadabūt trīslitru burkas diametra sēnes plēksni un sākumā dot litru atdzesētas tējas un ēdamkaroti cukura. Kad dzēriens kļuvis dzidrs un skābens, to var dzert. Ja tas pārskābst, izmanto kā etiķi salātiem vai gaļas marinēšanai.

Man vienmēr ledusskapī stāv pudele ar pārskābušu tējas sēnes dziru, kad virspusē izveidojas plēksnīte, to izmantoju acu maskai: pārgriežu uz pusēm un lieku zem acīm. Reiz uzliku vertikāli, ar domu, lai smieklu krunciņas izlīdzinās. Kad noņēmu plēvīti, pamanīju, ka tur, kur bija tējas sēne, āda bija gluda, bet tur, kur nebija – krunciņu satīklota. Ar tējas sēnes skābo dziru var skalot matus, var pievienot siltu ūdeni un mērcēt pēdas – ideāls līdzeklis pret smakojošajām un nagus bojājošajām sēnītēm.

Rīsu sēnei ar rīsiem nav nekā kopīga, to baro ar cukurūdeni (viena ēdamkarote cukura uz litru laba ūdens) un 10 tumšās rozīnes un pēc trim dienām ienākas bērzu sulai līdzīgs dzēriens. Rīsu sēnei diez ko nepatīk silti dzīvokļi ar centrālo apkuri, to nevajag turēt elektroierīču tuvumā.

Es šo sēni uzskatīju par cimperlīgu, jo tā manā aprūpē pamanījusies pāris reizes nobeigties: graudiņi paliek aizvien sīkāki un skalojot aiztek kanalizācijā caur sietu. Bet redzot, cik nevērīgi ar to apietas mans dzīvesbiedrs, sapratu, ka viņš atklājis nianses, kas sēni uzmundrina. Pirmais noslēpums: ja sēne paliek sīkgraudaina, tā jāpatur nemazgāta ne ilgāk par nedēļu burkā bez šķidruma vēsumā, tad graudiņi saņemas un ataug dižāki. Otrais: lai rīsu sēne čaklāk rūgtu, trīs litriem cukurūdens der pieliet vienu ēdamkaroti galda etiķa. Tas, ka rīsa sēnes dzēriens atbrīvo no artrīta un podagras mokām, ir pārbaudīts mūsu ģimenē.

Piena sēni baro ar dabīgu pienu reizi dienā. Tagad teju visi ražotāji pienu tik pamatīgi sterilizē, ka pat ar piena sēni balto šķidrumu grūti saraudzēt un jūtams rūgtums. Laikam tāpēc no manas saimniecības šī sēne pagaisa, kaut nobendēt to ir teju neiespējami. Tie, kas joprojām kopj piena sēni, saka, ka vislabāk tai patīk Lazdonas pienotavā ražotais vai tirgū pirktais nepasterizētais piens.

Ja kādu laiku negribat gatavot rūgušpienu ar šo sēni, noskalojiet baltos graudiņus, aplejiet ar tīru, aukstu ūdeni un glabājiet burkā ledusskapja dārzeņu kastē. Ūdeni apmainiet vismaz reizi mēnesī. Kad man bija šī sēne, to izmantoju, lai labāk darbotos gremošanas procesi un nebūtu jālieto ginekoloģes ieteiktie medikamenti vagīnas mikrofloras atjaunošanai.

Kad no rītiem skaloju no piena sēnes nost rūgušpienu, mēdzu to uzsmērēt uz sejas. Reiz satiku kundzi ļoti cienījamos gados, viņa teica, ka darot tāpat – sejas āda sievietei staroja, melotu, ja teiktu, ka krunciņu nebija nemaz, bet krietni mazāk kā viņas vienaudzēm.

Es neapgalvošu, ka burku sēņu dzērienu lietošana izārstē ļaundabīgos audzējus, to neesmu ne mēģinājusi, ne piedzīvojusi. Bet par to, ka jebkura no sēnēm uzlabo vēdera darbību, esmu pārliecinājusies uz savas ādas. Burku sēņu dzērieni ir burvīga alternatīva limonādēm un jauks veids, kā cilvēkiem mainīties ar labām lietām. Es strikti ievēroju noteikumu, ka par šīm sēnēm nedrīkst ņemt naudu, bet jāpieņem dāvaniņa, lai sēne labi aug.