“Zaķis p*sa vāverīti.” Dainu skapja tautasdziesmas liek vecākiem sarkt

Ar amizantu starpgadījumu mikroblogošanas vietnē “X” dalījusies kāda 10 gadus veca bērna māte. Pēc klases ekskursijas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā sievietes bērns ar sajūsmu esot vēstījis par Dainu skapi, jeb Krišjāņa Barona apkopotajām tautasdziesmām, kas apskatei pieejamas arī digitālā veidā.

Pārsteigumi sākušies, kad ievadot meklētājā vārdu “zaķis”, bērna skatam atklājušās visai pikantas dainas.

Diskusijas ritējušas pozitīva gaisotnē, arī citiem iedzīvotājiem daloties ar jestrajām dainām, ko tie Dainu skapī uzgājuši. Kamēr vairums iedzīvotāju šo Latvijas mutvārdu kultūras daļu uztver ar smaidu, citi norāda, ka būtu nepieciešami filtri, lai šāds saturs nebūtu brīvi pieejams bērniem.

“Mēs apzināmies problēmu un cenšamies to risināt.” vēsta Latviešu folkloras krātuves vadītāja Rita Grīnvalde norādot, ka portālā norit aktīvi uzlabošanas darbi.

Tajā pat laikā viņa uzsver, ka nerātnās dainas allaž bijušas ļoti populāras – tās tiek aktīvi meklētas un reizi pa reizei kāds vecāka gadagājuma cilvēks atklāj, ka bērnībā tās lasījis kā “aizliegto augli”, ko vecāki no viņiem slēpuši.

Grīnvalde norāda, ka nerātnās dainas kādreiz izmantoja talkās, svētkos un dažādās apdziedāšanās un šādā formātā to konteksts bieži vien nebija tik pikants – tās iekļāvās ikdienas dzīves ritumā, kurā dabisks bija viss, kas notiek ar cilvēku. Tomēr izņemot dainas no funkcionālās vides un pārveidojot rakstu formā nozīme nereti mainās.

Tāpat viņa atklāj, ka Krišjānis Barons bija kristīgs cilvēks, un sākotnēji savu 6. sējumu, kurā iekļautas nerātnās dainas, nedarīja pieejamas visiem.

“Tās bija pieejamas vien zinātniskiem pētījumiem.” skaidro Grīnvalde.

Viņa norāda, ka risinājumi tiks meklēti arī digitālajam Dainu skapim - vai nu tiks ierobežota cilvēku piekļuva nerātnajām dainām vai tiks izveidoti filtri, kas šo saturu padarīs grūtāk atrodamu bērniem.