7 vecāku kļūdas, kuras bērniem var sabojāt bērnību
Jūsu bērniem ir tikai viena bērnība. To nevar mainīt vai atkārtot. Taču laikaposmam, kamēr mēs augam, ir milzīga ietekme uz turpmāko dzīvi. Vēlāk, pieaugušā vecumā, mēs rakņājamies labās un sliktās bērnības atmiņās, analizējam un pārdomājam tās.
Tieši vecāki ir atbildīgi par to, lai bērns tiktu pasargāts no nepatīkamas pieredzes, no kuras ir iespējams izvairīties. Protams, mēs nevaram kontrolēt tādas lietas kā tuvinieka nāve vai smaga slimība, taču ir lietas, ko mēs kā vecāki varam novērst, raksta lifehack.org.
1. Neizturies pret bērniem kā pret pieaugušajiem
Daži vecāki mēdz teikt, ka viņu mazie bērni jau ir tik prātīgi, ka būtībā jau ir pieauguši cilvēki. Tomēr patiesībā viņi tādi nav – viņi joprojām ir bērni. Viņi nespēj kā pieaugušie apstrādāt informāciju un pat abstrakti domāt. Bērnu smadzenes vēl nav pilnībā attīstījušās, tās nav emocionāli un psiholoģiski nobriedušas. Vecāku vēlme, lai bērns būtu kā pieaugušais, ir absurda. Paņemt bērnu līdzi uz smalku restorānu un pēc tam dusmoties, ka bērns neuzvedas raksturīgi viņa vecumam, ir muļķīgi.
Nelolojiet cerības, ka pirmsskolnieks uzvedīsies kā pieaudzis cilvēks. Nevediet bērnu uz vietām, kur bērniem raksturīga uzvedība netiek pieņemta. Ja plāno, piemēram, lidot ar lidmašīnu, sagatavo savai atvasei viņa vecumam piemērotas nodarbes – rotaļlietas vai animācijas filmas. Rēķinies, ka bērns uzvedīsies atbilstoši savam vecumam – ja viņam ir divi gadi, tad arī uzvedīsies kā divgadīgs. Bērnība cilvēkam ir tikai vienreiz mūžā, tāpēc priecāsimies par saviem mazajiem un ļausim viņiem būt bērniem.
2. Neapkrauj bērnu ar dažādām nodarbēm
Ļoti daudz bērnu “pārdeg”, vēl pat neiestājoties augstskolā. Viņiem iestājas izsīkums jau skolas laikā, kur viņi ir apkrauti ar dažādām ārpusskolas nodarbēm un regulāri pārgurst. Vai ir normāli, ja bērns visu dienu mācās, vairākas reizes nedēļā pēc stundām vēl dodas uz mūzikas vai sporta skolu, bet vakarā vēl jātiek galā mājas darbiem. Mūsu bērniem vairs nav laika vienkārši būt bērniem. Viņiem ir nemitīgs stress, vien tikai cenšoties iekļauties stingrajā dienaskārtībā un visu pagūt. Ļoti daudz vecāku sāk izglītot savus mazos jau kopš zīdaiņa vecuma. Baleta pulciņš, angļu valodas nodarbības, peldēšana un tamlīdzīgi. No bērniem tiek prasīts pārāk daudz un pārāk ātri. Neaizmirsti, ka viņiem vēl visa dzīve priekšā – vēl pagūs daudz ko iemācīties. Bērnībā ķermenis un smadzenes aug ļoti ātri, tāpēc bērniem ir vajadzīgs vairāk atpūtas. Viņiem vajag arī daudz brīva laika, lai spēlētos, jo tādā veidā attīstās viņu iztēle. Ja ierobežojam bērnu rotaļām paredzēto laiku uz izglītošanas rēķina, tas var negatīvi atsaukties uz bērna attīstību.
3. Fiziskā vai emocionālā vardarbība
Visi zina, ka fiziskā vardarbība bērnu ievaino. Taču emocionālā vardarbība ir ne mazāk graujoša, turklāt daudzi vecāki pat neaptver, ka emocionāli traumē savu bērnu. Bērnībā dzirdēti aizvainojoši vārdi pielīp, un tos nav iespējams aizmirst. Tie kaitē bērna cilvēciskajai būtībai, jo īpaši, ja mazais to izdzird no saviem tuvākajiem cilvēkiem. Ja tu sauc savu bērnu par stulbu, idiotu, riebekli, muļķi, sliktu vai saki viņam citus pazemojošus vārdus, tie iespiežas bērna zemapziņā uz visu dzīvi. Ja vajag, kritizē nevis bērnu kā personību, bet gan konkrētu viņa uzvedību.
4. Neuzvel savam bērnam pieaugušo problēmas
Neceri, ka bērns pārņems daļu no tavas problēmu nastas. Vecāku pienākums ir pasargāt bērnus no pieaugušo problēmām. Bērnam nevajadzētu saskarties ar tādām problēmām kā alkoholisms vai narkotiku atkarība. Ļoti bieži bērns tiek traumēts vecāku šķiršanās gadījumā. Ja viens no vecākiem cenšas noskaņot pret otru vecāku, tas bērnam var radīt lielu emocionālo spriedzi. Ja esi šķīries, bērnu klātbūtnē nesaki neko sliktu par savu bijušo. Bērns visu negatīvo uztvers personiski, jo mamma vai tētis taču ir daļa no paša.
5. Nepiespied bērnu vienmēr būt perfektam
Mūsdienās bērniem pārāk daudz tiek prasīts būt veiksmīgiem. Viena lieta ir, ja vecāki novēl savai atvasei visu to labāko, pavisam cita – ja viņu nemitīgi piespiež būt labākajam. Lai ko arī bērns darītu, vienmēr atradīsies kāds, kas darīs vēl labāk. Lai bērns cenšas, savas gribas vadīts. Vecāku spiediens nav iedrošinājums. Centies saprast šo atšķirību, lai tu bērnu tiešām iedrošinātu. Ja uz bērnu tiek izdarīts spiediens būt labākajam, viņa motivācija samazinās un durvis uz ilgtermiņa veiksmi tiek aizvērtas.
6. Sociālā izolācija
Bērnam ir jādraudzējas ar citiem bērniem. Ja mazais uzturas tikai pieaugušo vidē un komunicē tikai ar pieaugušajiem, var ciest viņa spējas komunicēt ar vienaudžiem. Regulāra kontaktēšanās ar sava vecuma cilvēkiem ir vajadzīga, lai trenētu sociālās prasmes. Pirmie dzīves gadi ir ļoti svarīgi, bērniem ir svarīgi iemācīties kontaktēties ar citiem bērniem, jo tas ietekmēs viņu sociālo adaptāciju vēlākajā dzīvē. Veicini bērna draudzēšanos ar viņa vienaudžiem, ieplāno tikšanās ar citiem bērniem.
7. Negatīvs piemērs
Bērnam ļoti svarīgs ir pozitīvais piemērs. Ja cilvēks, kurš bērnam ir piemērs, aizraujas ar narkotikām vai alkoholu, bērns uzskatīs, ka šāda uzvedība ir pieņemama vai pat veicināma. Svarīgākais piemērs bērnam ir viņa vecāki. Vai jūsu uzvedība mudina bērnus ar jums lepoties? Vai vēlētos, lai bērns atkārtotu jūsu rīcību? Bērni jebkurā gadījumā apjūsmo vecāku vai aizbildņu uzvedību. Turklāt viņiem ir arī citi piemēri, kuri palīdz viņiem veidot savu uzvedību skolā, attiecībās vai mirkļos, kad vajag pieņemt sarežģītus lēmumus. Tu gribētu, lai bērns tevi kopē? Centies būt pozitīvs piemērs savam bērnam un neaizmirsti, ka mazais vēro visu, ko tu dzīvē dari.