Pašas cīņa ar ēšanas traucējumiem Viktoriju iedvesmoja dalīties, kā novājēt bez aizliegumiem

Personīgā cīņa ar ēšanas traucējumiem  

Viktorija vienmēr ir gribējusi atšķirties, izņēmums nebija arī profesijas izvēle. Toreiz, domājot par nākotnes profesiju, viņa zināja, ka vēlas saistīt dzīvi ar medicīnu. Taču, lai piepildītu vēlmi būt citādākai, viņa nolēma iet mazāk populāru ceļu un kļūt par uztura speciālisti.

“Ilgi domāju, ka tas bija galvenais iemesls, kāpēc izvēlējos šo profesiju, bet tagad, atskatoties atpakaļ, saprotu, ka lielu lomu spēlēja arī fakts, ka savulaik man pašai bija ēšanas problēmas,” viņa atklāj. Pusaudžu vecumā Viktorija saslima ar anoreksiju. Kā pati stāsta – bērnībā bijusi nedaudz apaļīga – līdz pat brīdim, kad pašrocīgi nolēmusi tam pielikt punktu. Protams, nekādu zināšanu, kā to darīt veselīgi, nav bijis.

Pašai nemanot, nevainīga tievēšana pārvērtās par apmātību – šķīvju nosmērēšanu ar ēdienu, lai citi domā, ka viņa ir paēdusi; izlikšanās par slimu, lai nebūtu jādodas uz pasākumu, kurā būs ēdiens, kā arī citas darbības, kuru rezultātā viņa mazāk nekā pusgada laikā zaudēja 20 kg, daļu matu, mēnešreizes un veselīgas attiecības ar ēdienu uz veseliem septiņiem gadiem.

13 gadu vecumā, kad anoreksijas pazīmes bija grūti noslēpt, mammas mudināta, Viktorija devās pēc palīdzības pie speciālistiem, taču, turpinot izlikties, ka viss ir kārtībā, pusaudze ārstu apveda ap stūri. Pirmajās vizītēs tika izrakstītas tējiņas apetītes veicināšanai. Tomēr mamma neatlaidās, un meitene nokļuva pie cita speciālista, kurš pēc pārbaužu veikšanas noteica diagnozi.

Šodien Viktorija par to ir ļoti pateicīga. “Pēc diagnozes noteikšanas man tika izrakstīti gan antidepresanti, gan zāles aknu darbības stabilizēšanai, gan kaudze citu medikamentu,” sieviete stāsta, uzsverot, ka tikai tad sapratusi, cik tas ir nopietni. Tuvinieki un ārsts palīdzēja Viktorijai rast motivāciju, lai viņa atsāktu uzņemt vajadzīgo kaloriju daudzumu un palēnām atkoptos no slimības.

Kad Viktorija iestājās augstskolā, aktīvā slimības fāze jau bija aiz muguras, tomēr pirmajos studiju gados tā vēl laiku pa laikam uzplaiksnīja. Tas izpaudās kā domas par vajadzību notievēt, atsevišķu produktu grupu izslēgšana no uztura, krasa sevis ierobežošana, kā arī pārēšanās epizodes un sportošana, lai sadedzinātu uzņemtās kalorijas. “Ēšanas traucējumus nevar izārstēt kā salauztu kāju, tāpēc nemitīgi jātur roka uz pulsa un regulāri jāseko līdzi tam, lai slimība neatgrieztos,” viņa papildina. Tagad Viktorija var ar lepnumu atzīt, ka ir atsvabinājusies no anoreksijas ciešā tvēriena un viņai ar ēdienu ir veselīgas attiecības.

Ar savu stāstu jaunā sieviete drosmīgi dalījusies arī Uzlabo Instagram kontā. Lai gan tagad viņa ar savu pagātnes pieredzi labprāt dalās, agrāk viņa no tās esot ļoti kaunējusies. “Neskatoties uz to, cik izplatīti ir ēšanas traucējumi, vēl aizvien liela daļa cilvēku neapzinās, ka tā ir nopietna mentālā saslimšana, kurai nav nekādas saistības ar gribasspēku,” skaidro Viktorija, uzsverot, ka no visām mentālajām saslimšanām letāls iznākums visbiežāk raksturīgs tieši anoreksijai, turklāt bez speciālistu un tuvinieku palīdzības no tās praktiski nav iespējams izveseļoties.

Uztura speciāliste skaidro, ka šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi izglītot sabiedrību, lai ikviens spētu atpazīt ēšanas traucējumu pazīmes un attiecīgi reaģēt. Izprotot tēmas aktualitāti, Viktorija arī pati savos sociālajos medijos plāno par to runāt aizvien vairāk. Lai varētu vēl kompetentāk strādāt ar pacientiem, kuri cieš no ēšanas traucējumiem, viņa Oksfordas Universitātē papildus apgūst arī kognitīvi biheiviorālo terapiju.

Caur Latgali uz Instagram pasauli

Rīgā ieguvusi augstāko izglītību, Viktorija atgriezās savā dzimtajā pusē – Latgalē. Lai gan agrāk viņa bija līdz sirds dziļumiem pārliecināta, ka dzīvos un strādās galvaspilsētā, līdz ar Covid-19 ienākšanu un attālinātajām mācībām jaunā speciāliste nolēma uz pandēmijas laiku atgriezties mājās. Pašai par pārsteigumu, neilgi pirms diploma iegūšanas Viktorijai piedāvāja strādāt Rēzeknes slimnīcā par uztura speciālisti. Viņa piedāvājumu pieņēma. Darbā iegūtās zināšanas strauji vairoja jaunās speciālistes pieredzi.

“Man plūda cauri tiešām liela informācijas deva, to vajadzēja kaut kur izlikt. Instagram tam šķita vispiemērotākā platforma,” viņa stāsta. Taču Viktorija ātri vien saprata, ka ar vēlmi vien nepietiek, ir jānāk klajā arī ar oriģinālu konceptu. “Es uzreiz zināju, ka nevēlos izveidot kārtējo profilu, kurā, izmantojot medicīniskus terminus un sarežģītu valodu, tiek stāstīts par veselīgu uzturu kā no enciklopēdijas vai Vikipēdijas. Tā vietā vēlējos radīt kaut ko oriģinālu, vienkāršu un visiem saprotamu,” stāsta uztura speciāliste. Kādā saulainā dienā mežā sēņojot, pie viņas atnāca ideja par Uzlabo profila galveno vēstījumu un konceptu.

Izveidojot Instagram profilu, Viktorijas pašmērķis nav bijis kļūt par influenceri. Jaunā speciāliste tobrīd esot vēlējusies tikai izklāstīt savu redzējumu un zināšanas par uzturu, laužot neskaitāmi daudzos mītus par veselīgu ēšanu, ar kuriem ik dienas nācās saskarties gan darbā, gan ārpus tā. “Man gribējās cilvēkiem parādīt, ka veselīgs uzturs ir kaut kas vairāk par salātlapu graušanu un atteikšanos no atsevišķām produktu grupām,” viņa skaidro. Tomēr Viktorijai ir prieks un gandarījums, ka viņas veidotais saturs uzrunā tik plašu cilvēku loku, jo tajā ielikts daudz laika un pūļu. Speciāliste smejoties stāsta, ka vizualizē visus šos cilvēkus – it kā tie stāvētu viņas priekšā un viņā klausītos. “Tā ir liela atbildība,” Viktorija piebilst.  

Arī vēl pēc divu gadu aktīvas satura veidošanas sociālajos tīklos, paralēli kā sertificētai uztura speciālistei konsultējot cilvēkus un piedaloties dažādos Veselības ministrijas un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes projektos, Viktorijai nav zudusi vēlme un motivācija lauzt mītus un stereotipus par veselīgu uzturu. Kā pati atzīst, lielāko atspērienu noguruma brīžos sniedz atgriezeniskā saite un cilvēku atsauksmes. “Lasot saņemtās ziņas, rodas sajūta, ka manam darbam ir jēga – ka cilvēki patiesi no tā kaut ko iegūst un mācās,” viņa atklāj.

Kvalitatīva satura veidošanā motivācijai ir liela nozīme, taču tikpat svarīgas ir jaunas idejas. Viktorija atzīst, ka vislabākās idejas rodas dabā, piemēram, braucot ar riteni vai dodoties pastaigā. “Dabai, mierīgai un nosvērtai videi, kurā var dziļi ievilkt elpu un atpūsties no ikdienas skriešanas, manā dzīvē ir liela nozīme,” viņa skaidro. Iedvesmu Viktorija gūst arī darbā ar klientiem vai no draugu, paziņu un pat svešu cilvēku sarunām par uzturu.

Ārpus projektiem, Instagram pasaules un ikdienas darba Viktorija labprāt izpaužas radoši, piemēram, zīmējot un gleznojot. Tāpat brīvajā laikā viņa bieži dodas izbraukumos ar velosipēdu un ar lepnumu atzīst, ka tas ir viņas galvenais pārvietošanās veids arī ziemā, kad daudzi divriteņus noliek ziemas guļā. Vēl Viktorija aizraujas ar ziemas peldēm un gandrīz ik svētdienu bezbailīgi brien ledainajā ūdenī, kā arī apmeklē trenažieru zāli, kur nodarbojas ar spēka treniņiem. Arī darbā ar klientiem Viktorija vienmēr uzsver, cik liela nozīme ir kustībai un fiziskajām aktivitātēm.

Populārākais mīts, kas jāizskauž

Neskatoties uz to, ka dzīvojam laikmetā, kurā par brīvu pieejams liels informācijas daudzums, cilvēki joprojām aizrautīgi tic dažādiem mītiem. Viens no populārākajiem mītiem esot tāds, ka, ja cilvēks vēlas sākt ēst veselīgāk, viņam jāatsakās no kādas konkrētas produktu grupas. “Patiesībā mums jādomā nevis par to, ko no ēdienkartes izslēgt, bet gan par to, ko pielikt klāt,” viņa atklāj. Uztura speciāliste uzsver, ka nereti galvenais iemesls, kāpēc cilvēki pārlieku daudz našķojas, ir salikto ogļhidrātu, piemēram, maizes, kartupeļu, makaronu un graudaugu, trūkums.

“Cilvēki ir ieciklējušies uz pieņēmumu, ka šie produkti ir liekā svara cēloņi vai neveselīga dzīvesveida rādītāji. Tomēr jāsaprot, ka nav tāda viena vainīgā, uz kuru novelt atbildību,” viņa atgādina. Patiesībā pieredze rāda, ka mērķtiecīga izvairīšanās no konkrētiem produktiem nereti noved pie tā sauktās noraušanās.

Šis ir tikai viens no daudzajiem stereotipiem, kurus Viktorija savā Instagram profilā uzcītīgi cenšas atspēkot. Jaunā speciāliste ir apņēmības pilna palīdzēt aizvien lielākam cilvēku skaitam izveidot veselīgas attiecības ar ēdienu, tā uzlabojot viņu pašsajūtu, ceļot pašapziņu un vairojot apmierinātību ar dzīvi.

Kolrābja frī

Ja apnikuši vecie labie frī kartupeļi – vai meklē tiem veselīgu alternatīvu –, šī recepte domāta tieši tev.

 STANDZIŅĀM:

• Kolrābis
• Garšvielas (saldā paprika, ķiploku sāls)
• Eļļa

MĒRCEI:

• Bezpiedevu jogurts
• Citrons
• Sinepes
• Sāls

PAGATAVOŠANA:

Nomizo kolrābi un sagriež to standziņās.

Standziņas sajauc ar eļļu un garšvielām.

Liek vienā kārtā cepeškrāsnī vai karstā gaisa grilā uz 10–15 min. 180 grādos.

Kamēr kolrābis cepas, pagatavo mērci – sajauc bezpiedevu jogurtu ar pustējkaroti sinepju un pāris pilieniem citrona sulas.

Pildīts kartupelis

Kartupelis ir vērtīgs salikto ogļhidrātu avots, kas dod sāta sajūtu. No tā noteikti nav jābaidās arī tiem, kuri vēlas koriģēt svaru.

VAJADZĪGS:

• 1 parastais vai saldais kartupelis
• 100 g tītara maltās gaļas
• 30 g siera
• 1 sīpols
• Puse maza burkāna
• Eļļa

PAGATAVOŠANA:

Vāra kartupeli, līdz tas ir gandrīz mīksts, pārgriež uz pusēm un izgrebj vidu.

Sagriež sīpolu un sarīvē burkānu, visu apcep uz pannas.

Sīpoliem un burkāniem pievieno malto gaļu. Visu cep 10–15 min.

Gatavo masu pilda kartupelī, pārkaisa ar sieru.

Pildītās kartupeļa pusītes liek cepeškrāsnī uz 5–10 min. 190 grādos.

Brokastu grauzdiņi

Glutēns ir olbaltumviela, ko satur kvieši, mieži un rudzi; tas ir lielisks B grupas vitamīnu avots. Tāpēc veselam cilvēkam (bez nepanesības vai alerģijām) tas no uztura nav jāizslēdz.

GRAUZDIŅIEM:

• 2 šķēles pilngraudu tostermaizes
• 1 ola
• Kanēlis
• Eļļa

PIEDEVĀM:

• Svaigas zemenes
• Sauja saldētu zemeņu
• 1 banāns

PAGATAVOŠANA:

Olu sakuļ kopā ar kanēli.

Maizes šķēles kārtīgi izmērcē izveidotajā masā un liek cepties uz uzkarsētas pannas no abām pusēm 1–2 minūtes.

Kamēr maizītes cepas, zemenes saspaida vai sablenderē kopā ar banānu.

Kad maizītes gatavas, izveidoto masu kārto tām virsū.

Ja ir vēlme, var sagriezt svaigās zemenes un izklāt pa virsu kā skaistu dekorāciju.

Saldumam var pievienot medu pēc vajadzības.

Griķu-pupiņu kotletes (ēdienkartes dažādošanai)

ČETRĀM KOTLETĒM:

• 100 g balto pupiņu
• Mazs sīpols
• 80 g griķu
• Sāls
• Pipari
• Eļļa

SALĀTIEM VAJADZĪGS:

• Kāposts
• Burkāns
• Eļļa

PAGATAVOŠANA:

Vāra griķus, līdz tie ir gandrīz mīksti.

Novārītos griķus saspaida vai samaļ kopā ar pupiņām, sasmalcinātu sīpolu un garšvielām.

Masu samīca bumbiņās, no kurām veido kotletītes.

Izveidotās kotletītes cep uz pannas no abām pusēm 4–6 min.

Kamēr kotletes cepas, uztaisa salātus – sagriež kāpostu, sarīvē burkānu, pievieno karoti eļļas un visu samaisa.

Lai labi garšo!