"Kad ieraudzīju dēlu, man tirpas pārskrēja pār kauliem". Šoks vecākiem - bērns piedzēries

Iespējams, tev ne ļaunākajos murgos nav rādījies, ka tavs tīnis varētu sākt lietot alkoholu. Bet varbūt dzīvo bez ilūzijas, ka tavējam šī liga ies secen un domās jau neskaitāmas reizes esi apdomājusi, kā rīkosies, ja viņš pārradīsies ar zaļā pūķa smārdu elpā. Tomēr pirmā reize, kad dzīve nostāda fakta priekšā (bērns ir dzēris), ir visai nepatīkams pārsteigums. Dusmas, bezpalīdzība, nesapratne, vilšanās – apmēram tāds ir sajūtu kokteilis. Kā rīkoties, kā reaģēt?

N

Lai arī emocijas pirmajā brīdī ņem stingru virsroku, tev vajadzētu saglabāt skaidru galvu, lai attiecīgi varētu palīdzēt tam, kurš kādu brīdi vēl nebūs skaidrā. „Ļoti svarīgi ir noskaidrot un izvērtēt, cik stipri pusaudzis ir dzēris, kad viņš ir dzēris un ko dzēris. Ja alkohols lietots nesen, iespējams, tas vēl nav paspējis uzsūkties. Izraisot vemšanu, var novērst tālāku apreibšanu. Papildus ir jādod šķidrums, jo alkohols veicina atūdeņošanos, kas var radīt pavisam negatīvas sekas. Jāskatās arī, kādas ir viņa acu zīlītes, kādi refleksi, kādi elpošanas traucējumi. Ja bērns ir ļoti piedzēries, labāk tomēr izsaukt ātro palīdzību. Mēs pat neaizdomājamies, ka nenobriedis organisms no nelielas alkohola devas var aiziet bojā,” skaidro ārste - psihoterapeite Zaiga Blaua. Pusaudži parasti dzer strauji un diezgan lielu devu, tādēļ viņi ļoti stipri apreibst. Speciālisti apgalvo, ka vizīte uz slimnīcu, kur pusaudzim, iespējams, tiks veikta detoksikācija, varētu likt viņam aizdomāties par rīcību un sagādātajām klapatām vecākiem, justies arī vainīgam.

Kad brašulis atjēdzies, tad gan jāsāk nopietnas sarunas. Tiesa, tās var radīt jaunus pārsteigumus, piemēram, izrādīsies, ka tavs lolojums jau labu laiku iedzer, tikai tu to neesi pamanījusi. Te lieliski var līdzēt došanās pie ģimenes konsultanta. Viņš izdarījis ko sliktu, un tagad visai ģimenei ir jādodas uz vietu, kur tiks iztirzāta un analizēta ģimenes locekļu rīcība. Pusaudzim tas ir milzīgs pārdzīvojums ar audzinošu efektu.

Iespējams, tā ir vēlme uzzināt, kas ir „aiz apvāršņa”, kur mīt pieaugušie. Varbūt vēlme aizbēgt no sirdssāpēm, pārdarījumiem, sliktām emocijām. Bet tikpat ticams iemesls ir vēlme tikt pieņemtam grupā. Vecumā, kad sākas pubertāte un pastiprinās interese par pretējo dzimumu, tas kļūst ļoti svarīgi. Iespējams, tavs bērns pat mērķē uz grupas līdera vietu. Bet barā ir savi likumi, un pat atvasēm no normālas ģimenes tā spiedienu nereti ir grūti izturēt. Lai noņemtu spriedzi un kļūtu jautrāk, pusaudzis nolemj – mazliet jāiedzer, viņam ir jaunas izjūtas, kuras viņš izbauda.

Meklē skeletus savā skapī

Tomēr speciālisti ir pārliecināti, ka galvenais iemesls ir paraugs ģimenē. Bērns jau ir tās spogulis un tikai parāda, kas iekšienē notiek. Tādēļ pēc tam, kad bērns ieradies mājās dzēris, der parevidēt „skeletus savā skapī”. Varbūt tieši starp tiem slēpjas iemesli, kāpēc bērns tā rīkojies, varbūt vajag kaut ko mainīt, lai šāda situācija neatkārtotos. Pusaudža risks kļūt atkarīgam no alkohola ir ļoti liels, tāpēc jādara viss, lai situācijas ar dzeršanu neatkārtotos.

Reizēm vecāki ir neuzmanīgi savās sarunās un lieto dažādas aplamas frāzes. Piemēram, „kad būsi liels, tad varēsi dzert un pīpēt, kamēr tu dzīvo manā mājā, tev vecāki jāklausa”. Reizēm par mazu bērnu vecāki visai skarbi pajoko – fotografē to ar pudeli rokā, lai būtu „jautrāk”, bērnam iedod vēl cigareti. Tādā veidā, nemanot, bet bērns saņem informāciju, ka dzeršana jau nav nekas slikts.

Zaiga Blaua uzsver: „Vecākiem par to, lai bērnam pusaudžu gados nerastos problēmas ar alkoholu, jādomā ļoti agri. Bērniem nevajadzētu redzēt iereibušus vecākus un alkohola lietošanu mājās. Ja tomēr mājās tas tiek darīts, vajadzētu skaidrot par alkohola ietekmi uz organismu, sekām, pastāstīt, ka viņš var zaudēt paškontroli, nonākt kļūmīgās un pat traģiskās situācijās.” Atvasei skaidri un gaiši jāizstāsta, ka ir gadījumi, kad iereibuša jaunieša dzērienam pieber kādas vielas un pēc tam ar viņu manipulē – seksuāli izmanto, piekauj, apzog, nolaupa un pat nogalina.

Rita, divu dēlu (12 un 14 gadi) mamma:

„Sestdienas rītā vecākais dēls piecēlās smaidīgs, sazvanījās ar draugiem, palūdza pāris latu un teica, ka dosies pie drauga uz dzimšanas dienu. Pēcpusdienā atgriezos no darba, iedomāju piezvanīt dēlam. Telefons bija atslēgts. Nodomāju – lai jau ballējas! Tad zvans pie durvīm; zināju jau, ka dēls nāk mājās. Atvēru durvis un pārbijos. Pirmajā brīdī viņu nepazinu – redzēju, ka tikai drēbes ir viņa. Uz mani lūkojās divas sarkanas acis un puisis ar noskūtu galvu, kas šausmīgi smirdēja pēc alkohola. Man tirpas pārskrēja kauliem, sāku raudāt. Viņš tikai paskatījās uz mani un gāja uz savu istabu. Tad mani pārņēma milzīgas dusmas un tikai viens jautājums – kāpēc viņš to darīja? Sāku kliegt un jautāt, tomēr ātri vien sapratu – ar dzērušu nav vērts skaidroties. Zvanīju saviem vecākiem, draudzenei, lūdzu padomu. Nonācu pie secinājuma, ka jāizrunājas bez bļaušanas. Pēc piecām stundām viņš modās. Noskaidrojām, ka alkoholu pirka drauga vecākais brālis, vismaz bija skaidrs, ka ir dzerts kas kvalitatīvs. Viņš bija saderējis ar tā sauktajiem draugiem, ka noskūs matus. Ieraugot sevi spogulī, pats saprata, ka rīkojies kā muļķis. Nevienu mirkli necentos viņu kaunināt vai pazemot. Tas, protams, ļoti pozitīvi nostrādāja. Pēc tam noskaidrojās, ka viņam bijis aizvainojums uz mani.”

Raimonds, 16 gadu vecas meitas tēvs:

„Kādu vakaru meita mājās ieradās vēlāk nekā parasti. Pēc kāda brīža ienāca pie mums, klusējot pasniedza dzeltenu, salocītu lapiņu un devās uz savu istabu. Vēl neatlocījis lapiņu, sievai teicu, ka tā izskatās pēc policijas kvīts. Nojauta nepievīla – policija bija meitu nelielā kompānijā aizturējusi ar atvērtu alkohola pudeli rokās, mums bija jāierodas attiecīgā pašvaldības struktūrā, kas izskata šādus gadījumus un nosaka administratīvā soda lielumu. 

Pirmo sajūtu – kaut kad jau tam bija jānotiek – tomēr ātri nomainīja nākamā – tas ir noticis, ko tagad? Nesteidzāmies ar pārmetumiem, un sarunu atlikām uz vēlāku laiku. Nedomāju, ka strauja reakcija un tūlītēja „audzināšana” ir pareizākais risinājums. Šajā vecumā noteikts priekšstats par labo un ne tik labo ir jau izveidojies, un pusaudzis labi apzinās, ka nav rīkojies kā nākas. Tādēļ svarīgi viņam ļaut pārdomāt notikušo, lai pēc tam būtu iespējama normāla saruna bez vecāku moralizēšanas un pusaudža „slēpšanās”. Turklāt noteikti nedrīkst pazaudēt savstarpējo uzticēšanos. Tāpat, manuprāt, bērnam ir jāpastāsta arī par savu pirmo alkohola lietošanas pieredzi. To arī izdarījām.”

Kasjauns.lv / Foto: Shutterstock