Es gatavoju vakariņas, tikmēr tu... Ieteikumi un pazīstamu cilvēku pieredzes stāsti, kā mājas darbus "sadalīt godīgi"

Kā pārslēgties no lomas uz lomu, ir jautājums, ar kuru saskaras daudzi vecāki. Vienā brīdī tev jābūt gādīgam vecākam, otrā – pašpārliecinātam, nosvērtam darbiniekam un jau nākamajā – jābūt foršai sievai/vīram. Jo straujāk uz dažādajām lomām jāpārslēdzas, jo vieglāk var iedzīvoties kašķīgā noskaņojumā un sevis šaustīšanā – jo nemitīgā lomu maiņa pieprasa pāriet no viena domāšanas veida uz citu, raksta Mammamuntetiem.lv.

Mums katram ir atšķirīgas spējas veikt vairākus uzdevumus. Kāds par šādu tematu var paraustīt plecus un īsti nesaprast, par ko ir runa, bet citam vajadzība žonglēt starp daudzveidīgajiem pienākumiem var radīt sajūtu, ka viņš ir neveiksminieks visās savas dzīves jomās. Tāpēc ir būtiski meklēt risinājumu, lai justos mazāk noslogots, – tas nozīmēs mierīgāku un laipnāku attieksmi gan pret sevi, gan saviem mīļajiem. Un, ja partneris apņemsies darīt to pašu, jūs kā pāris varēsiet dzīvot laimīgāk.

Praktiski ieteikumi līdzsvara atgūšanai starp lomām

• Samazini savas gaidas un prasības. 

Ir saprotams, ka gribas būt visizpalīdzīgākajam vecākam savam bērnam, vislabākajam bērnam saviem vecākiem, viskompetentākajam darbiniekam kolektīvā un visuzmanīgākajam partnerim savam dzīvesbiedram. Sāpīgi, bet fakts: ne vienmēr visu varam paveikt “uz ūsiņu”. Par šo situāciju nav jāgaužas un jābožas, bet jāpieņem: pasaule nesabruks, ja šodien nepagūšu visu, ko gribēju. Es varu pieņemt, ka daru nedaudz mazāk.

• Elpo. 

Ja esi saspringts, elpošana kļūst sekla, un tas veicina trauksmes sajūtu. Tāpēc jāatceras par elpošanu – jebkurā laikā dziļa ieelpa un izelpa var palīdzēt atpūsties.

• Lūdz (un sniedz) palīdzību partnerim. 

Emocionālo stāvokli var uzlabot palīdzības lūgšana partnerim. Kaut vai mazās lietās, piemēram, “lūdzu, saliec veļasmašīnā bērna sporta drēbes”. Tāpat partneri var lūgt uzklausīt – piekodinot, ka bez padomiem un komentātiem –, cik grūti šodien gājis, kādas bijušas vilšanās vai prieki. Var lūgt vakarā pamasēt rokas, sprandu, muguru un piedāvāt to izdarīt otram. Tas tuvina, nomierina un arī palīdz pārslēgties no mammas/tēta lomas uz mīļoto. 

• Ieplāno dažas stundas tikai sev. 

Cik laika nedēļā tev ir iespēja veltīt tikai sev? “Mammamuntetiem.lv” veiktajā “Mammu aptaujā” 64% mammu teic: lai viņas justos labāk, viņām šobrīd visvairāk pietrūkst laika sev, un vairāk nekā puse vecāku apgalvo, ka viņiem nepietiek laika, ko veltīt saviem hobijiem vai draugiem. Mēģini šo laiku sev atrast! Izcili, ja tās ir vairākas stundas vienas nedēļas ietvaros. Jo enerģijas atjaunošana nenozīmē tikai kvalitatīvu un pietiekamu miegu – to palīdz atgūt arī jauna pieredze. Vai tā būtu pastaiga citā pilsētas daļā, vai jaunas filmas noskatīšanās – tas patiesi var uzpildīt resursus un uzlabot garastāvokli.

• Atgādini sev: ģimenes dzīve ir nerimstošs darbs. 

Iespējams, esi pamanījis – augot bērniem, dažas lietas kļūst vieglākas, bet citas – grūtākas. Tāpat ir arī laulības dzīvē. Laikam ejot, mainās pienākumi un lomas un maināmies arī mēs, mūsu attiecības. Ja gadu ritējumā izdodas saglabāt atvērtību un elastīgu pieeju grūtībām, kas stājas priekšā, tad izdodas uzturēt arī balansu starp dažādajām dzīves lomām.

Vecāku pieredze: kā rūpēties, lai pienākumi mājās starp mammu un tēti ir sadalīti “godīgi”?

Dana Gulbe, kārtošanas konsultante un koučs: tradicionālais darbu dalījums mums ar vīru labi der

Uzdevu šo jautājumu – kā rūpēties, lai pienākumi mājās starp mammu un tēti ir sadalīti “godīgi”? – vīram. Viņš atbildēja: ar “zāģēšanu”. Tas, protams, ir joks! Kopumā mūsu ģimenē mājas pienākumu dalījums ir diezgan tradicionāls, taču mums abiem tas labi der.

Es nedomāju, ka ir pareizi principa pēc visu dalīt uz pusēm, jo katram ir darbi, kuri patīk vairāk (vai kuri, būsim atklāti, riebjas vairāk). Piemēram, es vienmēr ceļos agrāk un taisu brokastis, sagatavoju bērnam drēbes, somu, sakārtoju virtuvi, bet vīrs bērnu ved uz dārziņu – pat, ja pats tajā dienā strādās no mājām. Katram sava veida piepūle, bet vīrs labāk izvēlas braukt un vest, es – agrāk piecelties un pabūt mājās rīta cēlienu. Tajā pašā laikā, braucot ceļojumā, pilnībā vīram uzticos un zinu, ka paši tiks ar visu galā, un norādes neatstāju.

Lielākā daļa mājas rūpju ir uz maniem pleciem (kārtošana, tīrīšana, ēdienreizes), jo man tas tiešām patīk, savukārt vīrs bērnu ved uz pulciņiem, uz ballītēm, pie ārstiem. Vīrs gan zina darbus, kuri man nepatīk, piemēram, logu mazgāšana, un tos uzņemas izdarīt pats.

Ticu, ka “negodīguma” sajūta parādās sliktas komunikācijas dēļ, kad otram nav skaidrs, kas un kāpēc no viņa tiek sagaidīts. 

Es uzticos vīram un zinu, ka mūsu vērtības bērnu audzināšanā ir līdzīgas, pat tad, ja izpildījums atšķiras.

Ģimenē daudz runājam par to, kā jūtamies, kādas vērtības gribam nodot bērnam, kas mums ir svarīgi. Tad ir vieglāk otram uzticēties un atlaist kontroli, kas bieži ir pamatā negodīgai pienākumu sadalei. Tiešām ticu, ka ne jau aiz ļauna viens no pāra jūtas pārstrādājies, tam ir liela saistība ar spēju lūgt palīdzību, uzticēties otram, redzēt lielo bildi aiz sīkumiem, kuriem it kā jābūt perfektiem un tikai pēc paša standartiem.

Sanda Dejus, radiobalss: mums nav tādu mammas vai tēta pienākumu

Darba dalīšana mājās mums nekad īsti nav bijusi problēma, jo nav tādu mammas vai tēta pienākumu. Kurš var, tas dara. Jāpiebilst, ka mājas uzkopšana nav mūsu prioritāte.
Mums ir daudz darbu un sabiedrisko aktivitāšu, un mēs ļoti cienām un atbalstām viens otra pašizaugsmi, tāpēc uzņemamies pienākumus pēc principa “kuram tobrīd vairāk laika un varēšanas”. Mums ir kopīgs kalendārs, un, ja vīrs kādu dienu ir rezervējis, tad es tajā nekādus darbus neplānoju un esmu ar bērnu. Un otrādi.

Evika Siliņa, labklājības ministre: sadzīve notiek dabiski

Mani bērni ir jau salīdzinoši lieli, un ikdienas pienākumus ģimenē dalām visi pieci. Taču milzīgs atbalsts man ir vīrs, kurš spēj sakoordinēt bērnu treniņus. Esam droši vien kā liela daļa ģimeņu – tas, kurš var, aiziet uz veikalu nopirkt pārtiku un uztaisa ēst. Ikdienā katrs esam ļoti aizņemti ar darba pienākumiem, treniņiem, ir dažādas tikšanās, un atklāti jāsaka – laiks tādai “godīgai” darbu sadalei neatliek. Esam viens otram pielāgojušies, un visa sadzīve notiek dabiski.

Tomēr visa pamatā ir savstarpēja sadarbība, un mājas lietas cenšas darīt tas, kurš mūsu komandā ir attiecīgajā brīdī pieejamāks. Atklāta saruna starp ģimenes locekļiem un situācijas pieņemšana, ka mums ir tāds dzīves ritms un pienākumi, kādi ir, un tie paņem mūsu laiku. Nevar novilkt striktu līniju, lai visi mājas darbi būtu sadalīti pavisam taisnīgi. Mēs stereotipiski mājas pienākumus nedalām, jo gan es, gan vīrs un bērni ieliek veļu veļas mašīnā, bet es biežāk gatavoju ēst, jo man labāk sanāk. Savukārt kūkas labāk padodas izcept meitai.

Atceroties laiku, kad bērni bija mazi, man būtu noderējusi tāda kā SOS aukle, kas varētu, piemēram, reizi nedēļā atnākt uz četrām stundām un iedot mammai atelpas laiku. Iespējams, par šādu pakalpojumu varētu domāt arī Latvijā. Bet kopumā varu teikt, ka esam ļoti atbalstoša valsts vecākiem, kuriem ir bērni līdz divu gadu vecumam.

Oskars Florencs-Vīksne, aktieris: godīgs sadalījums ir gandrīz neiespējams

Par “godīgu” sadalījumu dzīvē ir gandrīz neiespējami runāt. Nekas līdz galam nav “godīgi”. Es varu noteikti apliecināt, ka mana sieva Ieva Florence-Vīksne padara daudz vairāk mājas pienākumu, nekā es jebkad spētu.

Mūsu mājās nav noteikts, uzrakstīts, ka, piemēram, es tīru virtuvi vai tavā atbildībā ir mazgāt veļu, rūpēties par bērnu. Mēs darām katrs pēc savas iniciatīvas, runājam par pienākumiem ģimenē un saprotam, kur un kad katrs varam izdarīt vislabāk. Ja redzu, ka Ievai kādā brīdī ir vairāk darbu un man ir iespēja uzkopt māju vai izdarīt ko citu lietderīgu, es to izdaru. Protams, ir savi sievišķie un savi vīrišķie darbi, kas vienkārši otram sanāk labāk. Bet mēs it visā turam balansu.