Ko lasa Jurģis Liepnieks? Viņa Instagram konts ir veltīts vienīgi grāmatām
Politisko procesu vērotājs un rakstnieks Jurģis Liepnieks lasa patiešām daudz un grāmatu lasīšanai izmanto katru brīvo brīdi.
Mani vecāki, žurnālisti pēc profesijas, bet tēvs cita starpā beidzis arī Maskavas Gorkija Literatūras institūtu, bija lieli grāmatu mīlētāji. Mums bija milzīga bibliotēka, un, jā, varu teikt, ka diezgan daudz lasu kopš bērnības. Pēc tam, jau studējot senās valodas Filoloģijas fakultātē un vēl arī filozofiju, protams, bija jālasa jau ļoti daudz. Arī tagad visu laiku kaut ko lasu.
Priekšroku dodu literatūrai, kas man ir vajadzīga kā stratēģisko komunikāciju konsultantam, un tās ir dažādas non-fiction grāmatas un pētījumi, vai arī tam, kas man ir interesanti kā rakstniekam. Lasu arī literatūras klasiku, autorus, kas mani interesē, tādējādi aizpildot robus izglītībā.
Apskatos 100 grāmatas, nopērku – 10, izlasu no tām vienu, droši vien apmēram tāda ir proporcija. Man ir sarakstu saraksti ar grāmatām, kuras vajadzētu izlasīt par dažādām tēmām, skatos arī, kas ir veikalos, ko iesaka cilvēki, kam es uzticos, – tā mēs nonākam pie 100. Ne visas uzreiz pērku. No tām, kas tiek nopirktas, ne visas attaisno manas cerības – nelasās, tad tās nolieku pēc dažām lapaspusēm vai nodaļām, bet kāda vai kādas vienmēr izrādās tieši tik labas, cik gaidīts.
Ļoti cenšos racionāli izmantot laiku, tāpēc lasu visur, kur kaut kas ir jāgaida, sākot ar restorāniem un kafejnīcām, beidzot ar rindu pie ārsta. Grāmata man ir līdzi, un vienmēr atrodas iespēja kaut kur izlasīt kādu lapaspusīti. Nu, protams, ja kaut kur jālido, tā uzreiz ir izlasīta grāmata. Arī dienas laikā cenšos atrast laiku, bet, ja gadās kas īsti aizraujošs, protams, lasu arī uz miega rēķina.
Kā kriminālromānu rakstnieks pašlaik vienlaicīgi lasu vairākas grāmatas par kriminālo psiholoģiju, psiholoģijas mācību grāmatas kriminālistiem un kriminālajiem profilētājiem. Interesanti. Mans Instagram konts ir veltīts vienīgi grāmatām, tāpēc aicinu visus sekot tam. Varbūt kāds ieraudzīs arī sev kādu iedvesmojošu ideju.
Makjavellisks plāns
Niccolo Machiavelli, Peter Maloney Mandragola. Nikolo Makjavelli ir sarakstījis ne tikai pasaulslaveno Valdnieku, bet vēl diezgan daudz ko, cita starpā šo lugu/komēdiju par to, kā dabūt gultā daiļo, bet precēto un tikumīgo Lukrēciju. Plāns ir patiesi makjavelisks.
Otrā iespēja
Jean Pauls Sartre No Exit and Three Other Plays. Ar Sartru man ir senas attiecības. Nesapratu, nepatika, neinteresēja, un slavenā bilde Kuršu kāpās šķita tik samākslota. Nesen ievajadzējās pārlasīt lugas. Tik labas. Ou! Būs jāpārlasa ar pieaugušo acīm viss pārējais arī.
Obligātā literatūra
Frīdrihs Hajeks Ceļš uz kalpību. Manā bērnībā Hajeks vispār bija liberālās domas viens no galvenajiem autoriem. Tagad viņu izdod konservatīvie, taču tā ir atsevišķa tēma, un tas nav tik svarīgi. Ļoti labi, ka izdod. Un tulkojums ir labs. Šī ir obligātā literatūra, nekas vairāk te nav piebilstams. Pērciet un lasiet, ja vēl to neesat izdarījuši. Obligāti.
Grāmata, kas palīdz atslēgties
Tim Conley Joyces Mistakes: Problems of Intention, Irony, and Interpretation. Man ir veids, kā atslēgties no kara, Putina, Latvijas politikas un visa pārējā. Sarežģīti teksti par sarežģītiem tekstiem, ideāli. Ja varētu, es nedarītu neko citu dzīvē.
Kas ir romāns?
Ian Watt The Rise of the Novel. Kas ir romāns? Kā un kad tas radās? Kāda ir tā būtība? Vikipēdijas līmeņa atbilde būtu, ka Dons Kihots ir pirmais modernais romāns, bet daudzi britu un franču literatūrvēsturnieki tam nepiekrīt, es arī, bet tas arī nebūtu tik svarīgi. Interesanti ir paši atbilžu meklējumi. Tie liek domāt par literatūru. Par to, kas ir literatūra (un kas nav). Šī ir laba grāmatiņa par to, kas ir romāns.
AKTUĀLI
Jurģa Liepnieka romāns Mans nabaga pirāts īsā laikā kļuvis teju par kulta romānu latviešu mūsdienu literatūrā. Tas ir gan vispirktākais, gan visvairāk apspriestais un analizētais latviešu autoru darbs šogad.
Aktrise Dārta Daneviča savā atsauksmē grāmatmīļu vietnē Goodreads raksta: “Kāpēc man neviens agrāk nepateica, ka Jurģis Liepnieks ir tik izcils rakstnieks? Grāmata aprijas ļoti strauji, stāsts ievelk, valoda fascinē. Apbrīnojamas detaļas it visā. Autors demonstrē ne vien pārsteidzošas zināšanas un iedziļināšanos, bet arī prasmi aizraut lasītāju, grāmatas stāstam pilnībā pārņemot ikdienu, neļaujot man atkāpties no lasīšanas ne mirkli, vēloties uzzināt vēl, vēl un vēl par galveno varoņu kaislību un notikumu līkločiem.”
Agnese Zeltiņa raksta: “Grāmatu izlasīju divās dienās. Es to salīdzinu ar izcilu vīnu, kas tik daudz pieminēts šī romāna lapaspusēs, – tik krāšņa un daudzveidīga garšu buķete, varoņu prāta melu labirinti, dziļi eksistenciāli esības un nāves jautājumi. Lieliski izstrādāti raksturi un precīzi, detalizēti izaudzēti notikumi.”
Aiva Avotiņa raksta: “Gribas teikt f;ck, cik laba grāmata. Un patiesi – tā ir vienreizēja. Ļoti aizraujoša. Patika grāmatas valoda. Intelektuāla. Ar nepacietību gaidīšu katru nākamo Jurģa grāmatu.”
Tādas un līdzīgas atsauksmes par Jurģa Liepnieka grāmatu birst kā no pārpilnības raga, padarot Mans nabaga pirāts par šī gada literāro sensāciju.
