Video cikls “Mūsējie”: zaudēt bērnu, bet saglabāt dzīvotgribu. Ullas mākoņu bērniņa stāsts
Video cikls “Mūsējie” stāsta par cilvēkiem, kas pārvarējuši milzu grūtības un atraduši spēku turpināt pilnvērtīgu dzīvi sabiedrībā. Tūkstošiem sievietes katru dienu sastopas ar bērna zaudēšanas sāpēm, par to tiek runāts par maz. Sērijas pirmā dalībniece ir Ulla Krūmiņa un viņas bērna zaudējuma skaudrais stāsts. To bez sāpēm grūti uzklausīt, bet izdzīvot, visticamāk, spēj tikai tāds dzīves alkstošs cilvēks, kāda ir Ulla.
“Man ir trīs bērni. Šeit man ir divi, un viens ir mākoņu bērniņš. [..] Mums būtu Karolīna, Alvīne un Millija,” stāsta Ulla. No Millijas vecākiem nācās atvadīties grūtniecības piektajā mēnesī. Jau pirmās analīzes gaidību laikā signalizēja, ka viss nenorit gludi, bet īsto vainu neizdevās atrast vēl ilgi. Ulla piedzīvoja asiņošanu, gultas režīmu, dažādas sāpīgas pārbaudes. Kad beidzot šķita, ka viss normalizējies, atklājās – bērnam ir tik vāja sirds, ka viņš nomirtu uzreiz pēc piedzimšanas vai nodzīvotu ļoti īsu brīdi. Ulla atceras: “Viņi ieteica tieši tāpat, kā veic augļūdeņu noņemšanu, tāpat arī iemidzināt bērnu. Ar adatu caur manu vēderu viņam iedur sirsniņā, ielaiž miegazāles, lai viņš nomirst, un tad man jādzemdē.” Arī sargājot savu divu vecāko meitu psihisko veselību, Ulla ar vīru izlēma iet mediķu rekomendēto ceļu. Tas Ullas gadījumā izrādījās grambaināks, nekā varēja būt, jo viņas ģimenei traģiskajā dzīves posmā mediķu attieksmē dramatiski pietrūcis cilvēcības elementa.
Ullai ir daudz pretenziju pret attieksmi, kādu viņa piedzīvoja slimnīcā – sākot ar to, ka tur uzskatījuši, ka medicīniski nogalināto bērnu Ullai būtu jādzemdē turpat palātā kopā ar svešiem cilvēkiem, kas vēl cīnās par savu mazuļu izdzīvošanu, beidzot ar to, ka pēcdzemdību procedūrā pilnā narkozē gandrīz aprāvusies viņas pašas dzīve. Nav izslēgts, ka reiz sarunas par Ullas gadījumu notiks juridiskā līmenī.
Kopš Ullas un viņas vīra Edgara trešā bērniņa palaišanas mākoņos pagājuši trīs gadi. Pārdzīvojums esot sadzijis, bet ne pārgājis. Tādas lietas nepāriet, viņa saka. Pagātnē palikušas panikas lēkmes, dažādas ilgstošas terapijas un dziļas pārdomas, tomēr Ullas dzīvotgriba un zinātkārais gars ir stiprāki par skumjām. Viņa turpina strādāt, mācīties, ceļot, nododas fotografēšanas hobijam, kopā ar vīru audzina meitas un, neskatoties uz skaudro pieredzi, joprojām cer uz ģimenes pieaugumu. Ulla skaidro: “Es vienmēr esmu gribējusi vairākus bērnus. [..] Māsas un brāļi manā uztverē un labākais, ko vecāki saviem bērniem var sniegt. [..] Man vienmēr licies forši, ka man ir māsa, kas mani vienmēr atbalsta. Ja man būs ļoti slikti, es zinu, kur man doties.”
Skaties pievienoto video un uzklausi Ullas nepadošanās stāstu, kas pilns skaudrām detaļām un drosmīgiem lēmumiem domās un darbos.
Projektu finansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta “Mūsējie” saturu atbild SIA Izdevniecība “Rīgas Viļņi”.
