“Vismaz...” - kādas "mierinošas frāzes" nevajag teikt cilvēkam, kuram nomiris tuvinieks

Mēs bieži vien neko nesakām sērojošam cilvēkam, jo ​​baidāmies pateikt nepareizus vārdus. Tomēr šāda uzvedība bēdu piemeklētam cilvēkam var šķist kā norobežošanās vai pat nodevība brīdī, kad atbalsts ir visvairāk nepieciešams. Tāpēc labāk ir teikt "tukšas muļķīgas frāzes", kā tas var šķist jums pašiem, nevis distancēties un slēpties aiz klusuma sienas, norāda "Psychology Today".

Mēģinot kādu mierināt sēru brīdī, var būt grūti atrast pareizos vārdus. Centieties izvairīties no šādām frāzēm:

"Vismaz..." Lai gan šī frāze bieži vien ir domāta, lai palīdzētu cilvēkam rast mieru apziņā, ka mirušais vairs necieš, tā var noniecināt zaudējumu. Bēdas un zaudējumi ir īsti, un ir svarīgi tos atzīt, atgādina "Psychology Today".

"Nekas nenotiek bez iemesla..." No skumjām vai zaudējuma sāpēm nav iespējams izvairīties, un šādas frāzes var likt cilvēkam justies tā, it kā viņa emocijām nebūtu pamata. Reizēm dažas lietas vienkārši notiek, un tam nav izskaidrojuma. Tāpēc tā vietā, lai mēģinātu "izlabot" vai "izārstēt" drauga bēdas, labāk vienkārši būt blakus un atbalstīt viņu.

"Tas ir Dieva plāns." Ja jūs un sērojošais cilvēks abi piederat vienai un tai pašai reliģiskajai kopienai, var būt lietderīgi meklēt atbildes reliģijā, taču pretējā gadījumā gan nevajadzētu uzspiest savus reliģiskos uzskatus citiem, īpaši tiem, kas sēro. Runāšana par tuvinieka nāvi kā Dieva plānu var radīt vēl negatīvāku noskaņojumu mirušā ģimenei un draugiem.

"Es zinu, kā tu jūties." Lai gan jūs mēģināt izrādīt empātiju, šī frāze var koncentrēt uzmanību uz jūsu paša skumjām, nevis uz mirušā cilvēka tuvinieka skumjām. Lai gan jūsu nodomi var būt vislabākie, saruna var pavērsties tā, ka sērotājs sāk jūs mierināt, kas tikai palielina emocionālo spiedienu uz viņu pašu. Un, tā kā katrs bēdas piedzīvo citādi, tad labāk vienkārši piedāvāt atbalstu un palīdzību mirušā ģimenei.

Atcerieties, ka, nomirstot tuviniekam, vissvarīgākā persona ir sērotājs. Mēs bieži vien mēdzam paļauties uz savu pieredzi, kas ļauj vismaz daļēji saprast, ko jūt otrs. Sēru brīdī ir liels vilinājums runāt par saviem zaudējumiem ar sērojošu cilvēku, taču tas jādara ļoti uzmanīgi.

"Mirušais negribētu, lai tu..." Nevajadzētu izteikt savus pieņēmumus par to, ko nelaiķis varētu būt vēlējies vai izjutis pret otru cilvēku. Svarīgi ir arī neuzspiest citam cilvēkam, kā skumt vai ko just. Viņam pašam jāizlemj, kādā formā būs viņa bēdas.

Lai viss nešķistu pārāk bezcerīgi, "Psychology Today" piedāvā arī dažas līdzjūtības frāzes, kuras varat izmantot, lai izteiktu atbalstu un būtu blakus skumju brīdī.

"Mēs visi domājam par tevi." Ja bēres apmeklē viens no ģimenes, grupas vai darba kolektīva, iespējams, būs vēlme runāt to cilvēku vārdā, kuri šajā brīdī nevarēja būt kopā ar jums. Un tas ir pilnīgi pieņemami. Varat pateikt dažas lietas atkarībā no tā, kas jums ticis lūgts, vai arī varat vienkārši sacīt, ka visa ģimene sūta līdzjūtību un atbalstu.

"Mums visiem viņa/viņas ļoti pietrūks." Šī ir ļoti svarīga frāze, jo tā parāda, ka sērotājs savās bēdās nav viens. Tā arī apliecina, ka zaudējums ir liels un sāpīgs.

"Es atceros, ka mēs..." Ja jums ir kopīgas atmiņas vai stāsti, arī ar tiem var dalīties. Nereti sēru ceremonijas laikā mirušo tuvinieki ir ļoti aizņemti, taču īss stāsts ar laimīgām vai jautrām beigām var radīt smaidu sejā, kaut vai tikai uz mirkli. Pēc bērēm dalīšanās ar stāstiem var būt lielisks veids, kā godināt mirušā piemiņu un parādīt sērojošajiem draugiem un ģimenei, cik svarīgs un mīlēts viņu tuvais cilvēks bija savā draugu lokā, darba kolektīvā vai citā kopienā.

"Ļaujiet man pagatavot/pasūtīt jums vakariņas." Praktiska palīdzība dažreiz ir labākais līdzjūtības veids. Var būt vilinājums jautāt sērotājam, kā jūs varat viņam palīdzēt, vai teikt, ka viņš var jums zvanīt jebkurā laikā, taču tas bieži vien uzliek pārāk lielu slogu cilvēkam, kurš zaudējis savu tuvinieku.

Tā vietā, lai lūgtu viņam atrast veidus, kā sev palīdzēt, vienkārši iesakiet dažas lietas, kas ir piemērotas jūsu savstarpējām attiecībām. Tie var būt mājas darbi vai ikdienas palīdzība, piemēram, bērnu pieskatīšana vai vakariņu gatavošana, vai vienkārši ēdiena pasūtīšana tuvākajā restorānā, lai sēru piemeklētajam cilvēkam nebūtu jāuztraucas vismaz par vakariņu gatavošanu.