Kāpēc mēs jūtamies nomākti gada aukstākajos mēnešos, un ko ar to iesākt
Nereti iestājoties rudens sezonai, daudzi cilvēki sāk justies nomākti. Lai gan tā saucamā "rudens depresija" nav nekas neparasts, tomēr ir vērts padomāt, kā uzlabot savu pašsajūtu un garastāvokli, žurnāla "Psychology Today" eksperti iesaka kā mazināt nomāktību gada aukstākajos mēnešos.
Salīdzinot ar gada siltākajiem mēnešiem, jūs noteikti daudz mazāk laika pavadāt ārā, iespējams, ka esat arī mazāk fizisiki aktīvi, kā arī daudz retāk satiekat savus mīļos, lai kopā pavadītu laiku.
Arī nepielūdzamā tumsas iestāšanās nepalīdz saglabāt pozitīvu noskaņojumu. Serotonīna jeb laimes hormona izdalīšanās un pārveidošanās smadzenēs ir tieši saistīta ar saules staru ilgumu dienas laikā - jo vairāk gaismas, jo vairāk serotonīna.
Lielai daļai cilvēku rudens un ziemas mēnešos parādās slikts garastāvoklis, zems enerģijas līmenis un intereses zudums par aktivitātēm, kas kādreiz patika, emocionālais stāvoklis kļūst tik smagas, ka ir grūti strādāt vai būt attiecībās.
Pat tādas ikdienas darbības kā ēšana, personīgā higiēna, mājas uzkopšana vai socializēšanās, sagādā lielu piepūli.
Cilvēki, kuriem novērojamas šādas sajūtas, atbilst sezonālo afektīvo traucējumu (SAT) kritērijiem, kas ir depresīvo traucējumu apakštips.
Cilvēkiem, kuri cīnās ar garastāvokļa traucējumiem, sievietēm un tiem, kas strādā maiņu darbu, ir lielāks SAT risks. Pētījumi arī liecina, ka cilvēki, kas dzīvo vairāk ziemeļu platuma grādos, arī ir pakļauti lielākam riskam.
Neatkarīgi no tā, vai jūs cīnāties ar salīdzinoši vieglu rudens nomāktību vai smagākiem SAT simptomiem, ir veidi, kā sev palīdzēt, lai aukstākajā un tumšākajā gada periodā saglabātu labu pašsajūtu.
Izveidojiet mājas vingrinājumu programmu
Ja iespējams, izveidojiet mājas treniņu rutīnu, kas palielina jūsu sirdsdarbības ātrumu. Dariet to vismaz 10 minūtes lielākajā daļā nedēļas dienu. Šis niecīgais fizisko aktivitāšu ilgums pētījumos tiek apstiprināts, kā viens no veidiem, kas veicina garastāvokļa uzlabošanos.
Varat apsvērt iespēju apmeklēt tiešsaistes sporta nodarbības vai vienkārši klausīties iecienītākās melodijas un dejot, līdz sākat svīst.
Staigāšana pa kāpnēm, intensīva mājokļa tīrīšana arī tiek uzskatīti par vingrinājumiem.
Iekārtojiet savu drēbju skapi atbilstoši ziemas sezonai
Bieži vien rudenī un ziemā jūtamies nomākti, jo ir sajūta, ka, lai tiktu ārā ir nepieciešama liela piepūle. Tāpēc izvēlamies labāk paliks mājās, ieritināties segā, jo tas pavisam noteikti ir patīkamāk nekā iet aukstumā.
Lai vai cik jocīgi tas neizklausītos, bet ieguldoties kvalitatīvā, ūdens, vēja un aukstuma necaurlaidīgā apģērbā, varētu ievērojami mainīt jūsu ārā iešanas paradumus gada aukstākajos mēnešos. Jo vairāk laika varēsiet pavadīt dabā, jo labāk spēsiet cīnīties ar nomāktību.
Ziemas mēnešos saules stari ir mazāk spēcīgi. Turklāt mazāk ādas ir atkailinātas, lai absorbētu saules starus.
Daži pētījumi liecina, ka katru dienu ir nepieciešamas vismaz divas stundas būt ārā, lai ziemas saule izraisītu tādu pašu D vitamīna ražošanas līmeni, kādu tas vasarā var sasniegt nieka 30 minūšu laikā.
Satieciet savus mīļos
Aukstākos mēnešos noteikti ir jāieplāno regulāras sabiedriskās aktivitātes. Daudziem cilvēkiem, īpaši gados vecākiem pieaugušajiem, sociālā izolācija ziemā ievērojami palielinās.
Iespējams, jūs mazāk plānojat socializēties, jo jums ir nogurums, negribat iet aukstumā, kā arī doma vien par daudzajām apģērba kārtām jums uzdzen stresu.
Viena lieta, ko jūs varat darīt - vismaz reizi nedēļā izkāpiet no ērtajām mājas biksēm un satieciet savus mīļos jums abiem ērtā vietā. Savukārt citās dienās mēģiniet sazvanīties.
Zaļš, zaļš, zaļš
Lai gan koki ārā var būt jau ir kaili, tas nenozīmē, ka jūsu mājām vai birojam ir jāseko šim piemēram.
Daudzos pētījumos ir konstatēts, ka augi palīdz atslābināties, tie mazina stresu, uzlabo garastāvokli un arī sniedz papildu stimulu mūsu imūnsistēmai (kas ir noderīgi ziemas saaukstēšanās un gripas gadījumā).
Ir konstatēts, ka augu augsne atbrīvo specifisku mikobaktēriju, kas pozitīvi ietekmē mūsu noskaņojumu, iespējams, stimulējot vielmaiņu, imunitāti un serotonīna ražošanu.
Iekārtojiet savu dzīves un darba telpu ar apstādījumiem, lai atbrīvotos no burtiskā un emocionālā ledus ziemas laika.
Mēģiniet savā ikdienā iekļaut apzinātību
Dodoties pastaigā pamēģiniet atrast ko tādu, kas jums patīk gada aukstākajos mēnešos. Koncentrējieties uz to, kas jums patīk, kas pozitīvi piestaista jūsu uzmanību. Tās var būt koši sārtās lapas, to čaukstoņa, siltā tējas krūze rokās, kas ar karstajiem tvaikiem silda jūsu vaigus. Tas var būt jebkas, kas jūs iepriecina, vai varbūt atgādina kādus skaistus brīžus no bērnības.
Dziļi ieelpojiet un izelpojiet. Sajūtiet kā dzestrais gaiss iziet cauri jūsu nāsīm. Pievērsiet tam uzmanību.
Svarīgi gan atcerēties, ja nomāktību piedzīvojat regulāri un ilgstoši, tad ir vērts sazināties ar kādu mentālās veselības speciālistu. Bieži mūsu pašdiagnostika nav precīza un speciālists varēs labāk noteikt veidus, kā jums palīdzēt pārvarētu grūtības un justies labāk. Ne visu var norakstīt uz drēgniem laikapstākļiem.
