"Sapņi nepiepildās," - skaudras sāpes lasāmas 12 gadus veca ukraiņa dienasgrāmatā
Skaudras sāpes lasāmas 12 gadus vecā ukraiņa Timofija Zozulijas dienasgrāmatā. Viņš karā zaudējis savu māti, patēvu un suni. "Sapņi nepiepildās," lasāms pierakstos neilgi pirms vecāku bērēm.
Kā ziņo "The Wall Street Journal", pirmais ieraksts Timofija kara dienasgrāmatā ir datēts ar 12. martu, dažas dienas pēc tam, kad Krievijas spēki ieņēma Ševčenkovi.
Timofijs atminas kara sākumu februāra izskaņā, kad uzzinājis, ka nākamajā dienā nebūs jāiet uz skolu.
Māte un patēvs likuši viņam agri tajā vakarā izslēgt apgaismojumu. "Man bija miljoniem jautājumu. Nenoteiktība mani nogalināja."
Nākamajā dienā Krievija iebruka Ukrainā. Viņa māte un patēvs runājuši par iespējamo aizbraukšanu, taču licies, ka viss drīz atrisināsies, tāpēc viņi palikuši Ševčenkoves apgabalā.
8. martā māte ar patēvu bija devušies uz tirgu. Vēlāk viņa piezvanījusi un likusi slēpties, jo okupanti bija ienākuši Ševčenkovē.
Timofijs kopā ar savu piecus gadus veco brālīti Serafimu un kaķi Simbu devušies uz pagrabu.
"Es vairs neatceros, cik reizes mēs gājām uz pagrabu. Mana māte un patēvs kopš pagājušās nedēļas ir iestrēguši Kijivā," dienasgrāmatā raksta Timofijs.
Jāpiebilst gan, ka tobrīd abi jau bija nogalināti, bet puisēns nezināja patiesību. Tante Olena nespēja sadūšoties, lai bērniem pateiktu, ka abi vecāki gājuši bojā mašīnā apšaudes laikā.
Tante aizvedusi abus bērnus uz savu dzīvesvietu, un tikai vēlāk atklājusi patiesību. "Kā lai pasaka bērniem, ka viņu vecāki ir miruši?"
13. martā Timofijs dienasgrāmatā ierakstīja, ka cerība uz uzvaru izgaist. "Man bieži pāri galvai lido raķetes, mums joprojām nav elektrības. Mums beidzas maize un arī pacietība..."
Patiesību par vecākiem Timofijam ir pateicis viņa mazais brālītis Serafims. "Mamma un tētis ir nogalināti," viņš apgalvojis. Kad Timotijs prasījis tantei, vai tā taisnība, viņa to apstiprinājusi.
Nākamajā dienā tika nogalināts arī Timofija sunītis. "Šodien uzlidojumu laikā mira arī mans suns Bonja. Sapņi nepiepildās," lasāms puisēna pierakstos.
Gatavojoties mātes un patēva bērēm, viņš dienasgrāmatā ierakstījis: "Es nespēju iedomāties dzīvi bez vecākiem".
Pirms kara puisēns kolekcionējis monētas, bet tagad - šāviņu lauskas.
Kad izaugs, zēns plāno iziet militārās mācības un studēt tajā pašā koledžā, kuru reiz absolvējusi viņa māte. Timofijs vēlas kļūt par ārstu. Vienlaikus viņš turpina rakstīt dienasgrāmatu. "Varbūt kādreiz kāds vēlēsies uzzināt manu stāstu."
