Tā nav ideālo supermammu pieredze: latviešu māmiņas dalās patiesos stāstos par pirmo gadu ar mazuli

Šie stāsti nav ideālo supermammu pieredze, kas mundruma pilnas, perfekti uzkrāsojušās, žilbinoši smaida ideāli sakārtotā mājā, ceļot galdā trīs kārtu vakariņas, ko pašas tikko pagatavojušas, šūpojot mazuli uz vienas rokas, kamēr ar otru maisa salātus. Nē, šie stāsti ir skaudri, skumji, pat izmisuma pilni. Prieks mijas ar nogurumu, apjukumu un sevis ziedošanu bērnam. Tie ir patiesi stāsti!

Arī es esmu šeit

Ideja par konta nepieciešamību radās publicistei Agrai Lieģei-Doležko, kad viņa pati kļuva par mammu dēlam Janam. Agra, tikai domājot par šādas vietnes izveidošanu, jau zināja, ka tai lieliski piestāvēs Elīnas Brasliņas ilustrācijas, turklāt Elīnas meitiņai Grētai tolaik bija pusotrs gads, tāpēc arī viņai bija sava pieredze, ar kuru varēja dalīties. Savukārt vizuālo noformējumu šai platformai piekrita veidot Elīna Bērziņa, kas joprojām par to rūpējas.

Autores, izvēloties konta nosaukumu, spēlējās ar ideju par jaunajiem vecākiem domāto grāmatiņu Mazuļa pirmais gads, kurā mammas sīki atspoguļo bērniņa attīstību visa gada garumā. Arī dzīvē, ne tikai grāmatiņā šajā laika posmā visa uzmanība tiek veltīta bērnam, diemžēl aizmirstot, ka tas ir arī mammas (un tēta) pirmais gads kopā ar bērnu – nereti ļoti grūts un sarežģīts dzīves posms. Šīs platformas mērķis bija kļūt par vietu, kur mammām satikties, izrunāties, dalīties ar pieredzi,  pārdzīvojumiem, būt atklātām, nemelot ne sev, ne citiem.

“Publicējot pirmos stāstus, mēs pat nespējām iedomāties, cik atklāti, sirsnīgi, patiesi un smeldzīgi būs daži no stāstiem, kas pie mums nonāks. Bet tās visas ir pieredzes. Mēs esam to kamolu atritinājušas, un tagad tas veļas arvien tālāk,” nosaka Agra.

Ne tikai vieta, kur paklačoties

Jau sākotnēji veidotājas MFYT bija iecerējušas nevis kā paklačošanās vietu mammām, bet gan kā platformu, kur var no sirds izrunāties bez citu nosodījuma. Mammas, kuras atļaujas atklāti pateikt, ka ir nogurušas, izlādējušās un, iespējams, tajā mirklī arī nelaimīgas, bieži saskaras ar nosodījumu. “Te mammas var teikt gan to, cik viņas ir laimīgas, gan to, ka šai lomai nemaz nejūtas piemērotas. Neviens viņas par to nekauninās, drīzāk otrādi, atsauksies vēl desmitiem mammu, kam būs bijusi līdzīga pieredze,” atklāj Elīna Bērziņa. Šī platforma tika radīta tāpēc, lai mammas nejustos vienas, lai viņas zinātu, ka nav jābaidās runāt atklāti, ka viņu pieredzei nav jāpaliek starp pieklusinātām draudzeņu sarunām. Tai ir jānonāk līdz citām mammām, jo, iespējams, kādai no viņām tā ļoti palīdzēs.

Platformas veidotājas vēlējās pievērst arī sabiedrības uzmanību mātes lomai un parādīt, cik ļoti ir nepieciešamas pārmaiņas sociālajā līmenī. “Uzskatām, ka pietiks mātišķās grūtības slēpt kaut kur mājās kaktiņā! Par tām ir jārunā, ar tām ir jādalās, jo tikai tā sabiedrībai būs iespēja tās sadzirdēt. Turklāt mūsu platformai ir ļoti svarīga arī dzimumu līdztiesības šķautne,” uzsver Agra. Gadiem ilgi reti kura sieviete ir uzdrošinājusies skaļi un atklāti runāt par to, kā viņa jūtas bērniņa pirmajā dzīves gadā, par to, cik grūts un sarežģīts ir šis dzīves posms, – par pēcdzemdību depresiju, par grūtībām, ar ko sieviete saskaras, atgriežoties darbā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma.

“Esmu gandarīta, ka sievietes beidzot uzdrošinās dalīties pat ar savām lielākajām sāpēm un tumšākajām domām, par smagumu, ko viņas dažkārt iznes šajā laikā. Ceru, ka, izlasot šādus atklātus stāstus, kolēģi, vecāki, brāļi, māsas – mēs visi būsim kolektīvi izglītotāki,” saka Elīna Bērziņa. MFYT veidotājas cer, ka šie patiesie stāsti būs noderīgi arī topošajām māmiņām un ļaus viņām ieraudzīt patieso situāciju, kas sagaida pēc bērniņa piedzimšanas. Diemžēl nereti laimīgās, uzspēlētās "Instagram" bildes rada maldīgu priekšstatu par dzīves realitāti ar mazuli.

“Mani paziņas un draugi ir teikuši, ka daudzi no stāstiem ir ļoti smeldzīgi un skumji. Es viņiem vienmēr saku, ka tie atspoguļo patiesību. Tāpēc mums kā sabiedrībai vajadzētu padomāt, kāpēc tad mums ir tik daudz smeldzīgo stāstu, kāpēc daudzās mammās mīt tik liela sāpe…” savās pārdomās dalās Elīna Bērziņa.

Atbalstoša kopiena

“Mums nav uzstādījuma, ka stāstam ir jābūt ar risinājumu, pamācošu vēstījumu vai laimīgām beigām. Vēlamies atspoguļot patiesību – parādīt ne tikai pašu skatuvi, bet arī aizkulises,” My First Year Too misiju raksturo Agra. Viņa, koriģējot vai pierakstot mammas stāstu, savu viedokli par to nepauž. Arī Elīna, ilustrējot atsūtītās fotogrāfijas, stingri ietur vienoto stilu. Katrs stāsts tiek saskaņots ar stāstītāju un tikai tad nonāk  Instagram kontā. Nepilna gada laikā MFTY ap sevi pulcinājis vairāk nekā 4200 sekotāju un mammu pieredzes tiek lasītas dažādās pasaules valstīs.

“Mums ir bijuši stāsti ne tikai no Latvijas, bet arī no Lielbritānijas, Islandes, Krievijas, Somijas, ASV un Vācijas, un kāda latviešu mamma padalījās ar to, kā viņai klājas, dzīvojot Ķīnā, kur bērnu kopšanas atvaļinājums ir tikai trīs mēneši. Uzzinot dažādu pieredzi, ikviena mamma var salīdzināt to ar savējo, redzēt, kā ar dažādām problēmām tiek galā mammas, kas dzīvo citās zemēs,” piebilst Agra.

MFYT ir apvienojis mammas, kas cita citu ļoti atbalsta, tādējādi iegūstot gluži vai kopienas sajūtu. Šo 11 mēnešu laikā ne reizi nav slēgti komentāri un nav nobloķēts neviens komentētājs, kas ir pārsteidzoši, jo mūsdienu sabiedrība īpaši sociālajos tīklos mēdz būt netaktiska un ļoti kritizējoša.

Turklāt, ja izceļas karstākas diskusijas par kādu pieredzi, konta veidotājas vienmēr cenšas nogludināt situāciju. “Te nav vienas pareizas vai nepareizas pieredzes, jo katrai tā ir sava un nav vienas pareizās receptes, kā kādai mammai justies,” nosaka Elīna Bērziņa.