Pārim piedzimst bērns, bet mamma ir precējusies ar citu vīrieti. Kurš juridiski būs bērna tēvs?
Bērniņa piedzimšana ir liels notikums gan mammai, gan tētim, taču šo prieku var aizēnot juridiski nenokārtotas pagātnes attiecības. Likuma priekšā bērna tēvs automātiski būs māmiņas laulātais vīrs, nevis mazuļa bioloģiskais tēvs.
Laulātajam “priekšroka”
“Ja bērna māte ir laulībā, tad par bērna tēvu uzskata mātes vīru (paternitātes pieņēmums; Civillikuma 146. panta otrā daļa). Tādējādi likums prezumē: ja bērns ir dzimis mātei, kas ir laulībā, par bērna tēvu jānorāda mātes vīru, neatkarīgi no tā, kas ir bērna bioloģiskais tēvs,” portālam Mammamuntetiem.lv likuma normas skaidro Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere.
Vienlaikus Civillikums paredz iespēju atkāpties no šīs imperatīvās tiesību normas. Solvita Saukuma-Laimere stāsta: “Ja bērna māte, viņas vīrs un bērna bioloģiskais tēvs vienojas par to, kurš ir patiesais bērna tēvs, tad, pamatojoties uz paternitātes atzīšanas iesniegumu, ko dzimtsarakstu nodaļā iesniedz jau augstāk minētās trīs personas, par bērna tēvu norāda bērna bioloģisko tēvu, nevis mātes vīru (Civillikuma 155. panta astotā daļa).”
Jāteic gan, ka šo likumā paredzēto iespēju var izmantot tikai reģistrējot bērna dzimšanas faktu dzimtsarakstu nodaļā un ja visas trīs puses spēj vienoties par šādu soli. “Ja pušu starpā ir strīds par bērna izcelšanos, vai arī kāda no pusēm nav sasniedzama, piemēram, bērna mātei nav kontakta ar laulāto, vai viņa nezina, kur viņš atrodams, vai arī bērna bioloģiskais tēvs nevēlas brīvprātīgi atzīt bērnam paternitāti, utt., kā arī, ja bērna dzimšanas fakts jau ir reģistrēts dzimtsarakstu nodaļā, tad šādu trīspusējo paternitātes atzīšanas iesniegumu iesniegt nevarēs,” turpina skaidrot Dzimtsarakstu departamenta direktore, “tādā gadījumā par bērna tēvu norādīs mātes vīru, neatkarīgi no tā, vai viņš zina par bērna piedzimšanu vai ne un neatkarīgi no tā, vai bērna māte vai bioloģiskais tēvs to vēlas vai ne.”
Vai var apstrīdēt tiesā?
Tā kā ziņas par bērna tēvu ir ierakstāmas obligāti, Civillikums paredz iespēju paternitātes pieņēmumu apstrīdēt tiesā. Solvita Saukuma-Laimere skaidro, kurš un kā to var darīt.
- Paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt bērna mātes vīrs. Šo iespēju viņš var izmantot divu gadu laikā no brīža, kad viņš uzzina, ka bērns nav cēlies no viņa. Tādas pašas tiesības ir arī bērna mātei (Civillikuma 149. panta pirmā un otrā daļa).
- Bērna bioloģiskajam tēvam ir tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no bērna piedzimšanas brīža. Tomēr viņam šīs tiesības nav absolūtas. Viņš tās var izmantot tikai gadījumā, ja bērna māte ir mirusi dzemdībās, vai arī, ja bērna māte un viņas vīrs dzīvo šķirti vismaz 306 dienas pirms bērna piedzimšanas (Civillikuma 149. panta sestā daļa).
- Civillikums paredz iespēju arī pašam bērnam apstrīdēt paternitātes pieņēmumu. Bērns to var darīt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas (Civillikuma 149. panta ceturtā daļa).
Ja kāda no personām noteiktajos procesuālajos termiņos neizmanto savas tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu, tad vēlāk šīm personām to vairs nebūs iespējams izdarīt.
Ja neviena no minētajām personām paternitātes pieņēmumu Civillikumā paredzētajos termiņos neapstrīd, tad paternitātes pieņēmums vairs nav apstrīdams, neatkarīgi no tā, kāds ir DNS ekspertīzes rezultāts.
Ja tiesa apmierina prasību par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu, ieraksts par tēvu bērna dzimšanas reģistrā tiek anulēts no tā izdarīšanas brīža. “Šādā gadījumā bērna māte un bērna bioloģiskais tēvs dzimtsarakstu nodaļā var iesniegt paternitātes atzīšanas iesniegumu, uz kura pamata ieraksta jaunas ziņas par tēvu (Civillikuma 155. panta pirmā daļa),” rezumē Solvita Saukuma-Laimere.
