Ja uzskati, ka velosipēds nav domāts tev - lūk, kāpēc ir tieši pretēji
Nepatīkami laikapstākļi, slikta fiziskā sagatavotība, vārga veselība vai bailes saslimt – šādus attaisnojumus bieži vien gadās dzirdēt no cilvēkiem, kuri aizbildinās, kāpēc pārvietojas tikai ar auto un vismaz reizēm to nenomaina pret velosipēdu. Šāda pieeja ir tuvredzīga, jo velobraukšana patiešām uzlabo veselību. Tikai ir svarīgi nepārcensties. Ja pirmo reizi sēdies uz riteņa, varbūt nevajadzētu uzreiz pieteikties velomaratonam.
Ieguvumu veselībai ir daudz
Sākoties pavasarim, nereti meklējam jaunas fiziskās aktivitātes vai citas aktīvas nodarbes brīvā dabā - atbilstoši savai fiziskajai sagatavotībai un iespējām. Veselības speciālisti bieži uzsver, ka riteņbraukšana pirmām kārtām ir izdevīga ar to, ka katrs var izvēlēties sev atbilstošāko brauciena intensitāti. Iesācēji var mīt pedāļus bez piepūles, nesteidzīgā ātrumā, bet pieredzējušie - savā maksimālajā ātrumā.
Pērkot divriteni, velobraukšanas speciālisti iesaka pievērst uzmanību sēdekļa un stūres augstumam, lai pārliecinātos, vai topošais transportlīdzeklis ir ērts. Iesācējiem piemērotāks būs velosipēds ar parastiem pedāļiem, pieredzējušie riteņbraucēji bieži lieto klipšu pedāļus, kuriem ir priekšrocības, braucot lielā ātrumā, bet ir arī lielāks kritienu risks.
Veselības speciālisti iesaka tiem, kuri regulāri nesporto, sākt ar 10-15 minūšu treniņu, pēc tam braukšanas laiku pagarināt līdz vismaz 30-40 minūtēm. Kad izturība uzlabojusies, var vēl vairāk paaugstināt intensitāti, braucot ātrāk vai izvēloties tādu apvidu, kur jābrauc kalnā. Svarīgi, lai riteņbraukšana nekļūtu par diskomfortu.
Regulāri braukājot ar riteni, drīz vien pamanīsi pirmās izmaiņas: nostiprināsies kāju muskuļi, uzlabosies izturība, varēsi ātrāk un ilgāk mīt pedāļus neaizelšoties. Velosipēdiem ir vairākas priekšrocības: fiziska, mentāla, labāka psihoemocionālā pašsajūta. Turklāt divritenis ir lielisks iemesls aktīvākai sociālajai dzīvei. Ja patrenēsies, varēsi piedalīties velobraucienos un satikt jaunus draugus.
Stiprāka veselība, labāks garastāvoklis
Riteņbraukšana ir pieskaitāma pie aerobām aktivitātēm, tāpēc vissvarīgākā ir treniņa intensitāte. Nevajag ar to pārspīlēt. Braucot ar veloipēdu, nevajag novest sevi līdz tādai pārpūlei, ka trūkst elpas.
Sākumā galvenais ir ieklausīties savā ķermenī, nevis nemitīgi piespiest sevi darīt vairāk un vairāk. Un svarīgi ir nesalīdzināt sevi ar citiem, īpaši ar tiem, kuri ir trenētāki un pieredzējušāki.
Veselības speciālisti bieži norāda: ja velobraukšana būs patīkama, tā nesīs pozitīvas pārmaiņas. Pamanīsi, ka kļūsti spēcīgāks, pazemināsies asinsspiediens, kļūs lēnāks pulss miera stāvoklī, stabilizēsies holesterīna līmenis, samazināsies cukura līmenis asinīs, palielināsies enerģija, uzlabosies apetīte un miega kvalitāte.
Dažādas problēmas - viens un tas pats risinājums
Velosipēdu, to detaļu un piederumu tirdzniecības veikala Bikko.lv vadītājs un konsultants Martins Markevičs atklāj, ka viņam bieži gadās konsultēt cilvēkus, kuriem velosipēdu nopirkt ieteikuši mediķi. Un šie cilvēki lūdz padomu, lai speciālists palīdz izvēlēties īsto riteni.
Veloveikala durvis bieži ver cilvēki ar locītavu problēmām. Viņiem braukšana ar divriteni ir ļoti noderīga, un to apstiprina arī ārsti. Vienīgi, pēc Martina Markeviča vārdiem, ir svarīgi izvērtēt veselības problēmas nopietnību. No tā būs atkarīgs, kurš velosipēds būs piemērotākais: kalnu, hibrīdvelosipēds, pilsētas ritenis vai, iespējams, arī elektriskais.
Elektriskais velosipēds ir teju populārākā izvēle gados vecāku pircēju vidū, kā arī tiem, kuriem ir veselības kaites. "No klientiem dzirdam: es vairs neesmu jauns, gribu turpināt braukt, bet veselība vairs neļauj. Elektriskais velosipēds ir lielisks risinājums tādiem cilvēkiem, lai uzturētu veselīgu dzīvesveidu, bet nenoslogotu organismu," skaidro Markevičs.
Daži, iespējams, būs pārsteigti, ka velosipēdam var būt arī spidometrs, kas parāda ne tikai ātrumu vai nobraukto attālumu. Tas ir dators, kuram var būt daudz funkciju. Tas var rādīt kopējo attālumu, maksimālo vai vidējo ātrumu, pedāļu mīšanas ritmu, braucēja sirds ritmu, salīdzināt pašreizējo un vidējo ātrumu - šis atribūts ir īpaši noderīgs tiem, kuri vēlas uzturēt labu formu, bet nepārmocīt savu ķermeni. Uzlieciet pulsometru un vērojiet pašreizējo, vidējo, maksimālo sirdsdarbību, kaloriju patēriņu un citus būtiskus datus.
"Riteņbraukšana katru dienu vismaz 30 minūtes, saskaņā ar pētījumiem, samazina risku saslimt ar depresiju. Braucot ar velosipēdu kaut vai tikai pusstundiņu, locītavas tiek “ieeļļotas”, sagatavotas pārējai dienas daļai, turklāt aktīva kustēšanās samazina sirds un asinsvadu slimību risku.
Vissvarīgākais noteikums ir tas, ka kustībām jābūt sabalansētām. Dažkārt, noskaidrojot klientu vajadzības, uzzinām, ka viņi ar riteni grasās braukt ļoti maz, par profesionāļiem netaisās kļūt, taču tieši šādiem cilvēkiem ieguvumi no velobraukšanas, iespējams, ir vislielākie,” komentē speciālists.
Tātad riteņbraukšana ir lieliska terapija gan veseliem cilvēkiem, gan tiem, kurus skārušas veselības kaites, taču svarīgi paturēt prātā, ka piemērotāko transportlīdzekli palīdzēs piemeklēt speciālisti. Savukārt riteņbraucējiem iesakām izbaudīt laiku uz velosipēda, nevis nobraukto kilometru skaitu – jo tieši šis princips ir veselīga dzīvesveida pamatā.
Reklāmas raksts publicēts sadarbībā ar velosipēdu, to detaļu un aksesuāru veikalu Bikko.lv
