"Labāk atbraukt no Parīzes, neredzējušam Luvru, bet priecīgam" - ieradumi, kas rada stresu ceļojumā

Ceļojums var būt lielisks veids, kā atpūsties, taču bieži vien mūsu pieeja tam to padara par kaut ko citu, bet galīgi ne atpūtu. Patiesībā daudzi mūsu paradumi atvaļinājumu padara par stresa pilnu laiku. "Ir svarīgi novērst stresa faktorus sava atvaļinājuma laikā, kad tas ir iespējams, jo mūsu smadzenes un ķermeņi nav paredzēti, lai strādātu bez pārtraukumiem," portālam HuffPost sacīja Ņujorkas psihoterapeite Dženija Menpa.

"Tāpat kā mums katru nakti ir nepieciešams miegs, lai atjaunotos un uzlādētos, mums ir vajadzīgi ilgāki stresa un dekompresijas posmi, lai atkāptos no ikdienas grūtībām," viņa piebilda. “Tā vietā, lai domātu par atvaļinājumu kā par laiku, lai vienkārši atjaunotu savas enerģijas rezerves, lai pēc atgriešanās tās varētu atkal iztērēt, uzskatiet to par laiku, kurā visam (darbam, mācībām, ģimenes lietām) tiek nospiesta pauze, tā uzlabosiet ne vien atvaļinājumu, bet arī dzīvi pēc atgriešanās ierindā.

Tālāk lasiet emocionālās veselības ekspertu un ceļojumu speciālistu padomus, kā izvairīties no stresa savās brīvdienās.

Pārcenšanās ar plānošanu

“Pārcenšanās ar plānošanu ir galvenais, kas pārvērš relaksējošu atvaļinājumu par saspringtu un nervozu laiku,” sacīja Laura Ratlifa, TripSavvy redaktore.“Pat ja jums patīk pārpildīts maršruts, mēģiniet atstāt vienu dienu pilnībā atvērtu nejaušībai, impulsiem, kādām ne tik loģiskām izvēlēm" viņa piebilda. "Pilsētā tas var nozīmēt, ka jūs klejojat un atklājat lielisku ierakstu veikalu vai kafejnīcu, savukārt nomaļā pludmales ceļojumā jūs beidzot varēsit pabeigt lasīt grāmatu, kuru muļļājat jau vairākus mēnešus."

Mareks Brons, Indie Traveller ceļojumu emuāra autors, tāpat ieteica neiesaistīt vienā dienā pārāk daudz aktivitāšu un apskates mērķu. Katras atvaļinājums dienas saplānošana pa minūtēm varētu šķist lielisks veids, kā kontrolēt ceļojumu, taču tas neveicina atpūtu. "Es zinu, ka vēlme redzēt un darīt pēc iespējas vairāk ir spēcīga, it īpaši, ja atvaļinājuma dienas ir ierobežotas, taču ir grūti izbaudīt katru darbību, ja pastāvīgi steidzies," viņš teica. “Man bieži ir noderīgi apgriezt savu ambiciozāko maršrutu par aptuveni trešdaļu, lai paliktu daudz brīva laika. Tādā veidā redzēsiet mazāk, taču, atgriežoties mājās, nebūs vajadzīga atpūta no atvaļinājuma.

Stingra turēšanās pie plāna

Tāpat kā vajadzētu izvairīties no pārāk daudzu aktivitāšu ieplānošanas katrai dienai, ir būtiski arī atbrīvoties no domas, ka ir stingri jāpieturas pie plāna."Pārāk stingrs grafiks ir vislielākais stresu izraisošais aspekts ceļojumā," atzīmēja speciālists.

"Dažas no labākajām aktivitātēm un restorāniem, ko esmu atradis ceļojuma laikā, bija pēc tam, kad pajautāju vietējam pēc padoma”. Ceļojuma laikā esiet atvērts spontanitātei, esiet elastīgi, kad kaut kas nenotiek pēc iecerētā plāna. Izveidojot plānu, nekad nevar zināt, ka tajā dienā būs milzīgs sastrēgums, līs lietus, būs garas rindas, vai iecerētajam muzejam pietiks ar 30 minūtēm, nevis divām stundām. „Šādas lietas nevar paredzēt pat ceļojuma plānotāji ar 30 gadu pieredzi,” stāsta Brons. Izbaudiet to, kā lietas risinās dabiski, un sajūsmu, ko rada atklājēja prieks. „Labāk atbraukt no Parīzes, neredzējušam Luvru, bet priecīgam,” viņš piebilda. Pie tam daudzi no mūsu ceļojuma stāstiem sākas tieši ar vārdiem - mēs to nekad neplānojām, bet notika tā…

Nereālas cerības

Mēs visi vēlamies, lai mūsu brīvdienas būtu pēc iespējas tuvāk ideālam. Taču realitāte ne vienmēr ir 100% brīva no izmaiņām, tāpēc nesabūvējiet gaisa pilis un nereālas cerības. "Ja zināt, ka ceļošana kopā ar ģimenes locekļiem mēdz izraisīt stresa faktorus, sagatavojiet sevi emocionāli un izveidojiet spēles plānu, kad atmosfēra kļūst pārāk saspīlēta”. Jau pirms ceļojuma sarunājiet, kad un kā pavadīsiet laiku atsevišķi (kamēr vecāki muzejā, bērni kafejnīcā vai piektdiena - katrs darām to, ko gribam), noīrējiet atsevišķas viesnīcas vai pievienojieties ceļojumam pāris dienas vēlāk. "Cilvēki atvaļinājumā var cerēt, ka viņi būs mierīgāki, taču ceļojumā var rasties jauni stresa avoti, līdz ar to jauna stresa uzvedības traucējumi," piebilda psiholoģe.

Visbiežāk ceļotāji lolo cerības, ka ceļojums atrisinās problēmas, tas mazinās aizkaitināmību darbā, bērnu čīkstēšanu, vai līdzi paņemtā mamma neaprunās katru radinieku. Tā nenotiks. „Cilvēks ir iekārtots tā, ka saista savu emocionālo stāvokli ar vietu. Ja viņam gribas kaut ko savās sajūtās nomainīt, pirmā doma - ceļojums! Aizbraukšu, atpūtīšos, izvēdināšu galvu, sakārtošu domas…” uz tipisko cilvēku naivumu norāda psiholoģe. Taču viņa atgādina, ka šādas cerības bieži vien rada vilšanos, jo arī pēc atgriešanās mājās kolēģi kaitina, bērni čīkst un mamma nebeidz aprunāt radiniekus.

Atpūsties no visa spēka

"Lai arī cik dīvaini tas neizklausītos, pārāk smaga atslābināšanās var arī sasprindzināt cilvēkus," sacīja licencēta terapeite Reičela Tomasjana. Cilvēks dažkārt ceļojumā sev par pienākumu uzliek atpūtu. Man jāatpūšas! Es tik smagi strādāju, esmu tā noguris, esmu pelnījis atpūtu! Taču katrs cilvēks ar atpūtu saprot ko citu. Ir cilvēki, kuriem laiska gulēšana pludmalē apnīk pēc pirmās pusstundas. „Vai būtu saprātīgi likt viņam to darīt veselu nedēļu pēc kārtas?” jautā speciāliste. Vienam atpūta ir pārgājiens, vienam tie ir muzeji un izstāžu zāles, bet citam gulēšana viesnīcā pie TV. Ir pilnīgi normāli, ka mūsu izpratne par atpūtu atšķiras, galvenais saklausīt, ko vēlas mūsu prāts un ķermenis, un to tam sniegt.