Foto ar indiešu meiteni, kura bēg no kara plosītās Ukrainas kopā ar savu suni, izpelnās pamatīgu kritiku soctīklos
Vai ir savtīgi ņemt līdzi savu mājdzīvnieku, kad tiekat evakuēts no karadarbības zonas? 20 gadus vecā medicīnas studente Ārija Aldrina, kura tikko aizbēga no Ukrainas ar savu Sibīrijas haskiju uz rokām, atbild visiem tiem, kuri sociālajos tīklos nosodījuši viņas lēmumu: "Būtu egoistiskāk pamest savu suni vienu."
Bēgot tūkstošiem kilometru no kara plosītās Ukrainas uz savu dzimteni Keralas štatu, Indijā, Ārija no rokām neizlaida arī savu piecus mēnešus veco Sibīrijas haskija šķirnes sunīti Zairu. Daudzi Indijas studenti, pametot Ukrainu, līdzi ņēmuši arī savus suņus vai kaķus, taču Ārija izpelnījusies sociālo tīklu lietotāju kritiku vienas fotogrāfijas dēļ.
Fotogrāfija uzņemta uz Ukrainas-Rumānijas robežas un tajā redzama Ārija ar Zairu uz rokām, sēžam vilcienā. Daudzi kritizējuši meiteni, jautājot, vai Indijas valdībai būtu jāatļauj evakuācijas lidojumos vietu nodrošināt arī dzīvniekiem, kamēr tik daudz cilvēku ir briesmās.
Ārija saviem kritiķiem atbildējusi, uzsverot, ka suns neviena cilvēka vietu nav aizņēmis, Vilcienā meitene suni visu ceļu turējusi uz rokām, bet lidmašīnā no Rumānijas uz Deli, Indijā, sunītis ceļojis būrī, kravas nodalījumā.
“Es esmu medicīnas studente un mums māca glābt dzīvības bez diskriminācijas!” – uzsvēra Ārija.
Dzīvnieku glābšana humānās krīzes laikā ir sarežģīts jautājums. 2021. gadā Lielbritānijas pilsonis Pens Fārtings, kurš vadīja dzīvnieku patversmi Afganistānā, tika smagi kritizēts par to, ka pēc talibu pārņemšanas pameta valsti kopā ar suņiem un kaķiem, bet ne ar savu afgāņu personālu.
Bēgšana kopā ar suni – izaicinājumu pilna
Ārija uz Ukrainu devās 2020. gadā, lai studētu Nacionālajā Pirogova memoriālajā medicīnas universitātē Vinnicā. Kad Krievija iebruka Ukrainā, Ārijas vienīgā doma bijusi nokļūt drošībā kopā ar Zairu, lai ko tas prasītu. Lai gan karš jau bija sācies, vienas dienas laikā Ārija ieguva dzīvnieku pasi, vakcinācijas papīrus un mikročipu.
Ārija un Zaira kopā ar citiem indiešu studentiem pameta Vinnicu 26. februārī, divas dienas pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā. Nākamajā dienā viņi ar autobusu devās uz Rumānijas robežu. Zaira klusēja un turējās Ārijas tuvumā, trokšņu un svešinieku iebiedēta.
Autobuss tika apturēts aptuveni 20 kilometrus no robežas satiksmes haosa dēļ. Bēgļu grupa nolēma doties kājām. “Zaira vienā brīdī sāka klibot, vairs nespēja paiet, un es sapratu, ka man viņa būs jānes rokās. Tie ir 16 kilogrami! Kad sunīti pacēlu, viņa gulēja uz mana pleca, kā mazulis,” atceras meitene.
Nonākot līdz robežai, nācās septiņas stundas gaidīt, līdz bēgļus ielaida Rumānijā: “Tur bija cilvēku drūzma. Visi grūstījās, tiklīdz noliku Zairu zemē, cilvēki suni ignorēja, kāpa tam virsū, stūma prom ar kājām, tas bija nežēlīgi un grūti,” stāsta Ārija. Viņus pamanījis kāds ukraiņu karavīrs, palīdzot meitenei ar suni tikt cauri cilvēku masām. “Es nevaru izskaidrot atvieglojuma sajūtu, ko sajutu, tiekot pāri Ukrainas robežai,” atminas Ārija.
