foto: Andrii Iemelianenko / Alamy/ Vida Press
Attiecību komfortu nosaka tas, vai saskan mūsu pasaules uztveres zobratiņi.
Attiecību komfortu nosaka tas, vai saskan mūsu pasaules uztveres zobratiņi.
Attiecības
2022. gada 25. februārī, 18:25

Vai ir iespējama laimīga kopdzīve mūža garumā?

"100 Labi Padomi"

Ir pāri, kas lieliski papildina viens otru un atrod, par ko parunāt, pat pēc 40 gadiem laulībā. Tikmēr citi nespēj atrast kopsaucēju jau pēc pāris gadu ilgām attiecībām. Kāpēc tā? Skaidro Baltijas socionikas centra vadītāja, socionikas konsultante un pasniedzēja, bloga cilvekutipi.lv autore Evija Čeprova.

Vai ir iespējama laimīga kopdzīve mūža garumā?...

Mīlestība ir pašapziņas jautājums

Saskaņa bieži izskatās kā nekad neatrisināms rēbuss. Citreiz pie harmoniskām attiecībām strādājam sviedriem vaigā – pielāgojamies, noklusējam, cenšamies pāraudzināt vai mainīties pašas –, tomēr, neskatoties uz pūlēm, jūtamies nemīlētas un nesaprastas. Bet citi pāri sader kā cimds ar roku bez jebkāda darba un piepūles.

foto: Publicitātes foto
Baltijas socionikas centra vadītāja, socionikas konsultante un pasniedzēja, bloga cilvekutipi.lv autore Evija Čeprova.
Baltijas socionikas centra vadītāja, socionikas konsultante un pasniedzēja, bloga cilvekutipi.lv autore Evija Čeprova.

Vai atceries, kā tu satiki un iepazinies ar savu otro pusīti? Vai tā bija pārdomāta un apzināta izvēle? Vai bija patiesas jūtas un neremdināma interese vienam par otru? Noteicošais elements attiecībās ir pašvērtējums, mīlestība pret sevi pašu vai, pareizāk sakot, tās trūkums. Paskatījās puisis, izrādīja interesi, un sieviete ar zemu pašvērtējumu ir sajūsmā, ka spējusi iepatikties.

Viņa neapgrūtina sevi ar jautājumiem, kā es pati jūtos, vai otrā cilvēkā man viss patīk un šķiet pieņemams. “Normāls puisis, gan jau būs labi. Ar laiku pielāgošos vai pārtaisīšu,” – tāds ir sieviešu tipiskais domu gājiens. Tautas parunas un vecmāmiņu ieteikumi aicina nogaidīt, pierīvēties, savukārt mūsdienu psihologi ierosina ar attiecībām strādāt, visu izrunājot. Vai var pierīvēties bez kaitējuma savai psihei, emocionālajai pašsajūtai? Uz šo jautājumu katra no mums jau zina atbildi…

Kā socionika var palīdzēt?

Socionika ir metode, kas izskaidro cilvēku attiecību saderību, spēj tās prognozēt, pirms vēl tās uzsāktas. Tā parāda, kāda ir katra konkrētā cilvēka pasaules uztvere, kādiem uzdevumiem viņš no dabas ir paredzēts un ar kāda tipa cilvēkiem kopā viņš jutīsies vislabāk.

Jau pirms 100 gadiem Karls Gustavs Jungs atklāja un savā darbā Psiholoģiskie tipi aprakstīja dažādu tipu atšķirības. Junga teoriju 70. gados pilnveidoja lietuviešu zinātniece Aušra Augustinavičūte, kura mēģināja noskaidrot, kāpēc cilvēku starpā rodas konflikti. Viņa apvienoja vairāku speciālistu atklājumus vienotā sistēmā, liekot pamatus socionikai, kas izdala 16 cilvēku sociotipus. “Pasaules iedzīvotāji ir kā kūka, kas sagriezta 16 gabaliņos. Katrs no šiem tipiem ir talantīgs kādā noteiktā dzīves jomā. Tikai visi 16 gabaliņi kopā veido pilnīgu pasaules redzējumu,” Evija paskaidro.

Cilvēku sociotipu dažādība ir skaista tikai uz papīra. Ir cilvēki, kas vienmēr pamana estētisko kārtību ap sevi un tās uzturēšanu pieprasa arī no citiem, bet ir tādi, kam vide ap pašu ir otrajā plānā, un viņš par to nepārmet arī apkārtējiem. Ir cilvēki, kuriem visa dzīve balstās uz emocijām, bet citi ir vēsi, un nekas viņus nespēj izsist no līdzsvara. Mēs varam pielāgoties un kļūt par kārtīgiem un racionāliem, taču tā būs piespiešanās, tikpat grūta, cik kādam citam kļūt nekārtīgam un emocionālam.

Lai kurpes nespiež

Ar savu pasaules redzējumu (sociotipu) mēs katrs jau piedzimstam. “Tāpat kā par noteikta dzimuma pārstāvi,” Evija piebilst. Starp visiem sociotipiem valda noteikta veida savstarpējās attiecības, tāpēc sociotips būtiski ietekmē attiecības ģimenē, jo radiniekus neizvēlas. Ja paskatāmies, tad ar vienu radinieku vai kolēģi attiecības ir vieglākas un harmoniskākas, ar citu grūtākas vai pat šķiet iznīcinošas.

Attiecību komfortu nosaka tas, vai saskan mūsu pasaules uztveres zobratiņi. Dažiem paveicas piedzimt ģimenē, kas ir saderīga, bet citiem tādā, kur viņš vienmēr jūtas nesaprasts kā citplanētietis. Pat pie labākās gribas nesaderīgas tuvas attiecības uzlabot ir ļoti grūti, palīdz tikai distances palielināšana. Daudz vieglāka dzīve būtu tad, ja katrs no mums apzinātos, ka viņš ir nemaināma vienība; smadzenēs ielikto pasaules redzējumu nav iespējams un arī nevajag mainīt. Mums palīdzētu apziņa, ka ne vienmēr cilvēks, kas patīk vai atbilst pēc sadzīviskiem parametriem, patiešām arī derēs ilgtermiņa saskanīgām attiecībām.

Savu sociotipu var noskaidrot pašanalīzes ceļā, izprotot vērtēšanas kritērijus, vai arī ļaujoties socionikas konsultanta intervijai. Tāpat var noskaidrot arī otra cilvēka sociotipu un kopējo saderību. “Ja tu zini savu kājas izmēru, tad ir viegli izvēlēties kurpes, kas nespiedīs un nebūs par lielu. Tāpat arī ar psihi – ja zini savu izmēru, tad zini, kādi cilvēki tev der harmoniskai un piepildītai dzīvei,” saka eksperte.

Tēmas