Kāpēc mileniāļiem tik ļoti patīk kolekcionēt lietas

Smalkas kedas, beisbola kārtis, komiksu grāmatas — ir daudz priekšmetu, kurus cilvēkiem patīk kolekcionēt. Pērnā gada sākumā veiktā Morning Consult aptauja liecina, ka mileniāļi īpaši mīl fizisku objektu, kā arī digitālu kolekcionējamu priekšmetu kolekcionēšanu, vēsta huffpost.com. Protams, ka hobiju kolekcionēšana ir zināma visām paaudzēm, bet ļoti iespējams, ka dažādu lietu kolekcionēšana ir īpaši raksturīga mūsdienu paaudzēm.

Nostalģijas sajūta un saikne ar bērnību

"Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki krāj, ir nostalģija vai saikne ar kaut ko nozīmīgu viņiem," skaidro Reičela Tomasjana, licencēta terapeite Losandželosā. “Neatkarīgi no tā, vai tā ir augstā māksla vai lelles. Bieži vien kolekcionēšana palīdz cilvēkiem savienoties ar bērnību vai kādu īpašu laiku vai personu savā dzīvē”. Covid-19 pandēmijas sākumposmā daudziem no mums atkal radās interese par lietām, ko darījām bērnībā. Mileniāļu paaudzes cilvēkiem tas cita starpā nozīmēja veco filmu skatīšanos, puzles un videospēles. "Daudzi cilvēki pievērsās veidiem, lai atjaunot saikni ar savu bērnību," stāsta Džoselīna Makdonela, licencēta klīniskā profesionālā konsultante no Ziemeļrietumu universitātes ASV. "Daudzi tūkstošgades paaudzes cilvēki pieaugot kolekcionēja lietas kā hobiju, piemēram, Pokémon kartes un uzlīmes. Es domāju, ka daži cilvēki pirmo reizi pandēmijas laikā ir pārskatījuši šos vaļaspriekus”.

Kolekcionēšana veicina sasniegumu un spēka sajūtu

"Pajautājiet kādam, kurš kaut ko kolekcionē, ko viņi no tā gūst — baudu, jautrību un varbūt tas savā ziņā ir statusa simbols," viņa teica. "Cilvēki jau no bērnības vēlas kaut ko sakrāt, sākot no visām McDonalda bērnu komplekta rotaļlietām, līdz zīmola drēbēm vai retro mēbelēm. Speciāliste arī norādīja uz finansiālajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras tūkstošgades iedzīvotāji, saistībā ar mainīgajām algām un pieaugošajām mājokļa un medicīnas izmaksām, kas ir kļuvušas par šīs paaudzes realitāti. "Varu derēt, ka ir sasnieguma sajūta, ko rada iespēja pirkt un savākt lietas, kas ir liegtas lielākajai daļai tūkstošgades paaudzes," sacīja Tomasjana. "Iepriekšējās paaudzes varēja vieglāk iegādāties dzīvokļus un mašīnas un justies lepni par to, bet, ja tas šobrīd mileniāļiem nav tik iespējams, viņi gandarījumu meklē no citiem priekšmetiem."

Kolekcija vairo komfortu

Starp finanšu krīzi un pandēmiju tūkstošgades paaudze ir piedzīvojusi daudz stresa un nenoteiktības. Pandēmijas nenoteiktības apstākļos daudzi no mums ir alkuši pēc drošības sajūtas. Mums ir vajadzīga taustāma atlīdzība un pierādījums tam, ka mūsu dzīvē ir zināma kārtība un mums piemīt rīcības brīvība. “Kovida laikā mēs nevaram kontrolēt tik daudzas lietas un procesus, ka nelielā dopamīna deva, kas rodas, pārskatot savu kolekciju, ir mums izdevīgs darījums,” saka Reičela Kazesa, Čikāgā dzīvojoša terapeite. Patiešām, kolekcijas atrašana un iegāde var aktivizēt smadzeņu baudas centru, tāpēc šis hobijs var sniegt komforta un stabilitātes sajūtu. "Kā terapeite es redzu, ka vairāk cilvēku vāc lietas, lai mierinātu sevi vai rastu prieku," sacīja Katija Mortone, licencēta laulību un ģimenes terapeite Santamonikā, Kalifornijā. “Ja apkārt ir lietas, kuras cilvēkiem patīk, tās var sniegt komfortu un radīt māju sajūtu. Man pat ir bijuši daži pacienti, kas savāc lietas, kas viņiem bērnībā bija mājās, lai atgādinātu sev par labajiem un drošajiem laikiem”.

Tā ir pašizpausmes forma

Kā norāda psihologi, kolekcionēšana var radīt saikni starp cilvēkiem, gan būt individuāla izpausme. Priekšmeti mums apkārt, ir mūsu pašu turpinājums. Tas, ko mēs izvēlamies, pārstāv mūsu intereses. Lietas definē mūs kā cilvēkus un ir mūsu pašizpausmes veids. Kolekcionēšana tāpat kā mode, stils un gaume ir noteiktā jomā ir cilvēka pašizpausme. Vintage pastkaršu kolekcionēšana varētu būt veids, kā parādīt savu interesi par vēsturi, ceļojumiem un mākslu. Tas, ko tu to krāj, parāda, kam tu pievērs uzmanību, jo kāpēc lai cilvēks, kam nekādi neinteresē auto, krātu auto modelīšus?  "Dažiem kolekcionēšana var aizpildīt emocionālu tukšumu," vērš uzmanību Džīna Mofa, psihoterapeite no Ņujorkas. “Krāšanas būtība ir emocionāla pieķeršanās priekšmetiem un individualizētas nozīmes piešķiršana tiem,” viņa skaidro.