Dzīvesstils
2022. gada 21. janvāris, 07:21

Inga Grencberga atklāj savus iedvesmas avotus: "Es patiešām reti izvēlos braukt pa tuvāko ceļu"

Žurnāls "OK!"

“Šīs ir desmit šā brīža lietas, vietas, sajūtas, tikumi un arī netikumi, kas dara mani priecīgu par to, kas es esmu,” stāstot par saviem iedvesmas avotiem, saka rakstniece, mārketinga un komunikāciju speciāliste Inga Grencberga.

“Es nespēju šīs desmit “lietas” sanumurēt, tādējādi dodot kādai no tām šķietami augstāku un svarīgāku vietu, tās visas (un vēl neskaitāmi daudz citu) ir nenovērtējami nozīmīgas vienlaikus. Šeit un tagad,” viņa piebilst.

Patiesums

Man galvenā vērtība un nepieciešamība ir būt patiesai pret sevi (arī pret apkārtējiem), pat ja tas ir “neērti” un “nepatīkami”. Ikdienā praktizēju “atklātas sarunas” ar sevi. Un tad, kad spēju sev pateikt (padomāt) visu, jūtos patiesi atbrīvota. Tad nekas no ārpuses nespēj satricināt. Kā grāmatā "Viduspāreja" raksta Džeimss Holiss: “Patiesība ir vienkārša: tas, kas mums noteikti ir jāzina, ir atrodams mūsos pašos. [..] Mēs spēsim atkal atrast ceļu tikai tad, ja atjaunosim saikni ar savu iešējo patiesību.”

foto: no privātā arhīva

Ģimene un dzimta

Es ar lepnumu nesu sava tēva Ivara uzvārdu un dotu vārdu – Inga Grencberga. Mani sazemē un dod jaudu manas mātes Daigas un vecāsmātes Aijas asinsritē plūstošais spēks. Mani pasargā brāļu Arta un Arvja stiprie pleci. Manas dzīves gandarījums ir mans dēls Kristers. Mani iedvesmo un stiprina mans vīrs Dž. Dž. Džilindžers. Es esmu izredzēta. “Es esmu Kurzemniece! Es esmu stipra!”

foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva

Grāmatu lasīšana

Grāmatu lasīšana man ir kā ceļojumi – laikā, telpā un sevī. Neierobežoti daudz izdzīvotu likteņu, pieredžu un sajūtu. Tā ir patiesa privilēģija vienas savas dzīves laikā izdzīvot tik daudz dzīvju. Mācīties un uzzināt kaut ko jaunu. Caur grāmatu lappusēm un to stāstiem – paskatīties uz sevi.

Grāmatu rakstīšana

Kad pirms teju diviem gadiem turēju rokās savas grāmatas pirmo eksemplāru, vārda tiešā nozīmē siltu no tipogrāfijas iekārtas, es sapratu, ka mana dzīve ir neatgriezeniski mainījusies. Arī grāmatu rakstīšana ir privilēģija – caur grāmatu lappusēm nodot savu stāstu, domas un sajūtas neierobežoti daudz cilvēkiem. Šī mijiedarbība – autors lasītājam un lasītājs autoram – ir brīnumaina.

foto: no privātā arhīva

Darbs

Tā ir patiesa laime – ikdienā darīt to, kas sagādā prieku un gandarījumu. Darīt to, kas sevī ietver izaicinājumu un inovācijas, būt komandā ar iedvesmojošiem cilvēkiem. Būt vietā, kur es varu sevi vispusīgi realizēt. Nē, IT vide nav “monotona kodēšana” – tā ir pat ļoti radoša un aizraujoša. Ļoti vērtīga un nepieciešama – viens no maniem sirds projektiem ir Virtuālas Terapijas Laboratorija, kur kopā ar saviem kolēģiem no visas pasaules un mentālās veselības speciālistiem no Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra radām unikālu un inovatīvu risinājumu, lai palīdzētu bērniem un jauniešiem apzināt un pārvarēt mentālās veselības grūtības.

foto: no privātā arhīva

Ceļošana

Mirklis, kad sazemējos ar Indijas okeānu, ir maģisks. Tā man ir pasaulē mīļākā un iedvesmojošākā vieta – jauda, ar kādu tas ieskrienas no paša dienvidpola, ir neaprakstāma. Es spēju to vienīgi sajust, nevis izskaidrot. Un tās ir labākas “lietas” – sajūtamās.

foto: no privātā arhīva

Džiļa un Ingas Grencbergas ceļojums pa Bosniju un Hercegovinu

Džiļa un Ingas Grencbergas ceļpjums pa Bosniju Hercegovinu

gallery icon

Miegs

Man nekad nav pašpārmetumu par laiku, kas iztērēts miegam – ilgu brīvdienu rītu vai siestu dienas vidū. Tas mani atjauno. Savā OURA gredzenā pētu miega kvalitāti, mācos gulēt pareizi un pilnvērtīgi, jo tas ir viens no labas pašsajūtas pamatelementiem.

foto: no privātā arhīva

Kafija, vīns un cigarete

Pavasaris, vasara, rudens. Rīga, Parīze. Kafejnīcas terasē un pidžamā virtuvē zem tvaiku nosūcēja. Tasīte melnas kafijas, glāze vēsa balta vīna un kūpoša cigarete. Tie ir mirkļi, kad esmu vistuvāk pie sevis.

foto: no privātā arhīva

Braukt ar automašīnu

Es patiešām reti izvēlos braukt pa tuvāko ceļu. No rīta un vakaros, uz un no darba, skolas vai citās darīšanās – braukšana pie stūres man ir kā meditācija, kā sagatavošanās darbam vai – gluži pretēji – mājām. Pārejas posms.

Brīžos, kad ir ļoti bēdīgi vai dusmīgi, es kāpju mašīnā un braucu, kur acis rāda, citreiz riņķoju pa pilsētu saskaņā ar luksoforu algoritmu. Izdziedos līdzi “tai savai īpašai pleilistei” un izraudos, lai pēc tam izkāptu no automašīnas sakārtota. Tas darbojas vienmēr.

Internets

Diezgan daudz laika pavadu internetā, arī sociālajos tīkos. Joprojām mācos izmantot internetu savā labā – gūt no tā informāciju un prieku. Tik daudz formumu un portālu par grāmatām un ceļojumiem, tik daudz komunikācijas ar cilvēkiem, tik daudz iedvesmas un pieredzes. Un pat tad, kad šķietami bezmērķīgi un bezjēdzīgi stundām skrollēju Instagram, Facebook vai TikTok laika joslas, es atpūtinu prātu un ļauju tam ne par ko nedomāt. Iespējams, tā ir ilūzija, bet tas darbojas – pēc tam ar jaunu sparu varu pievērsties sev, ģimenei, darbam un priekam vienkārši būt īstajā pasaulē.

foto: no privātā arhīva

Džilindžers ar sesto sievu Ingu Grencbergu

Džilindžers ar sesto sievu Ingu Grencbergu.

gallery icon