foto: no privātā arhīva
Lietus kļūst par tik milzīgu bubuli, ka māmiņa neļauj bērnam iet laukā pat pie mazākā mitruma 
Rasa uzskata, ka regulāra laukā neiešana ir uzskatāma par noziegumu pret bērnu. Tas ir negodīgi pret bērniem un ir pilnīgā pretrunā ar bērnu pamattiesībām uz veselību, svaigu gaisu, brīvu darbošanos.
Bērni
2021. gada 20. novembris, 05:04

Lietus kļūst par tik milzīgu bubuli, ka māmiņa neļauj bērnam iet laukā pat pie mazākā mitruma 

Jauns.lv

Daļa vecāku tik ļoti rūpējas par saviem bērniem, ka sāk apgrūtināt viņu dzīvi un attīstību. Pirmsskolas skolotāja, bloga "Rasa par bērniem" autore un mamma Rasa Pakalniņa intervijā portālam Jauns.lv teic, ka šādi vecāki mēdz iebilst pret bērnu vešanu laukā sliktākos laika apstākļos un satraukties par katru niecīgāko traumu. 

Viņa sacīja, ka bērnu pāraprūpe šobrīd ir ļoti aktuāla tendence. Tāpat ir svarīgi runāt par bērnu drošību bērnudārzos. "Vai mēs lecam vai nelecam peļķēs? Vai tad, ja šodien pūš vējš, mēs iesim ārā? Vai tad, ja pēcpusdienā ir drusku mitrs, mēs iesim pastaigā, jo taču līst? Pāraprūpe bieži vien iet kopā ar traumām, neiešanu ārā, nepareizu dzīvesveidu."

Vai tiešām lietū nedrīkst iet laukā? 

Daļa vecāku saviem bērniem ieaudzinājuši domu, ka nevar iet laukā, ja līst lietus. "Bērnam uzreiz rodas jautājums, kā tiks mājās, jo viņš taču nedrīkst iet laukā, ja līst lietus.

Ir bērni, kuri sešu gadu vecumā nemāk griezt ar šķērēm, jo ar tām "griež tikai pieaugušie". Daļai vecāku mēdz būt paranoja par kaut mazākajām vēja plūsmiņām, piemēram, pūš no loga, pūš zem durvīm."

foto: no privātā arhīva
Pirmsskolas skolotāja, bloga "Rasa par bērniem" autore un mamma Rasa Pakalniņa.

Vieni ir gatavi laukā gulēt, bet citi sūdzas par slapjiem cimdiem

Vecāku viedokļi par būšanu laukā ir ļoti dažādi. Vieni uzskata, ka jāiet laukā jebkuros laika apstākļos un ir ar mieru gulēt pat ārā uz terases, bet citi domā, ka vējā bērnu sapūtīs, viņš nosals, dabūs iesnas un turklāt vēl sasmērēs drēbes. 

Pirmie uzstāj, ka īpaši Covid-19 pandēmijas laikā bērniem ir jādodas ārā, un priecājas, ka izglītības iestādes organizē dažādas lauka nodarbības un aktivitātes. Savukārt otrie mēdz doties uz bērnudārzu un atbildīgajiem dienestiem sūdzēties, ka bērna cimdi ir slapji vai ka viņš guvis kādu nelielu traumu. 

Līdzīgi ir ar vecāku īstenoto dzīvesveidu. Viena daļa pārspīlēti nodarbojas ar sportu un ievēro dažādas drastiskas diētas, bet citi sēž dīvānā, ēd čipsus, pasūta alkoholu uz mājām un skatās seriālus. 

Ne tikai daži gadījumi 

Diemžēl pāraprūpēti bērni nav tikai atsevišķi gadījumi, bet gan kopēja tendence, ar ko skolotāji saskaras, Rasa neslēpj.

Turklāt nav tā, ka pāraprūpe skar tikai vienīgos bērnus ģimenē. Arī divu un pat trīs bērnu vecāki dažkārt pārāk rūpējas par savām atvasēm. "Tas vairāk atkarīgs no vecāku domāšanas un saprašanas, nevis no bērnu skaita ģimenē," viņa norāda. 

Turklāt "vēl trakāk, ja ar pāraprūpi nodarbojas arī pats pedagogs".

Laukā neiešana - noziegums pret bērnu 

Rasa uzskata, ka regulāra laukā neiešana ir uzskatāma par noziegumu pret bērnu. Tas ir negodīgi pret bērniem un ir pilnīgā pretrunā ar bērnu pamattiesībām uz veselību, svaigu gaisu, brīvu darbošanos. "Tas, manuprāt, ir absolūti absurdi!" 

Šobrīd ir tik daudz dažādu kvalitatīvu apģērbu un apavu, ka vecākiem ir visas iespējas bērnu ietērpt laika apstākļiem atbilstošā apģērbā. Tāpat ir dažādas veļasmašīnas un traipu tīrītāji, lai nebūtu pamata uztraukties, ka bērns laukā nosmērēsies. 

"Mēs varam bērnu aprīkot ar visu nepieciešamo, lai viņš var iet laukā jebkuros laika apstākļos. Vai tad tiešām mēs neejam uz darbu, ja līst lietus vai pūš vējš? Mēs uzliekam šalli, cepuri un ejam." Savukārt vasarā uzvelkam plānāku apģērbu un atbilstošus apavus un dodamies uz pludmali.

foto: no privātā arhīva

Svaigs gaiss ir vajadzīgs 

"Tā ir bērna rūdīšana. Viņam vajadzīgs svaigs gaiss," skolotāja saka un uzsver, ka gandrīz pie visām slimībām bērni var doties laukā. Piemēram, arī lauztas kājas vai nelielu iesnu gadījumā bērnam jāiet laukā un aktīvi jādarbojas. 

Bet, ja bērns ir slims, piemēram, viņam ir pamatīgs klepus un iesnas, jāpaliek mājās un jālieto zāles, nevis jāapmeklē bērnudārzs. Izglītības iestādē pedagogi bērnam zāles nedrīkst dot, ja vien viņam nav hroniskas saslimšanas. 

Vai tiešām nekad paši nav sasitušies? 

Runājot par bērnu traumām, Rasa uzdod jautājumu vecākiem: "Vai viņiem uz ķermeņa tiešām nav neviena pušuma, rētas, viņi nekad neko nav sasituši, nekas nav šūts, nekas nav asiņojis, piemēram, lūpa, vaigs, piere, pirksts? Vai tiešām nekad? 

Vai Bērnu slimnīcas uzņemšanā sēž bērni pēc dārziņā uzsistas traumas batutā? Vai bērnudārzā dīķī slīkst bērni? Vai bērnudārzā bērni izdzer dažādus ķīmiskos līdzekļus, kas stāv nepiemērotās vietās? Bērnudārzā ķīmijai jābūt aiz slēdzamiem skapjiem, lai neviens bērns netiek klāt. 

Mājās pārsit lūpas un salauž rokas 

Tas notiek mājās! No mājām bērni nāk ar radiatoru pārsistām pierēm un lūpām, kas radušās, lecot pa gultām. Mājās bērni noveļas pa trepēm un lauž rokas. Jā, arī bērnudārzā notiek traumas, bet proporcija un risks, ka tas notiek bērnudārzā, kur bērniem ir maksimālā uzmanība, ir mazāks."

Bieži vien vairāk traumu bērns gūst mājās, kur ir viens kopā ar vecākiem, nevis bērnudārzā, kur audzinātāja vienlaikus pieskata vairākus bērnus. Turklāt bērnudārza personāls ir apmācīts sniegt pirmo palīdzību un rīkojas pēc iestādes reglamenta, kurā ir paredzēts, kā jārīkojas, ja noticis nelaimes gadījums, Rasa norāda.