Vecāku atbalsts bērnam sniedz lielāku motivāciju mācīties

Balanss starp izklaidi un mācīšanos

Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā vecāki uzskata, ka it visam, ar ko bērns nodarbojas, ir jābūt izglītojošam. Multfilmām vai raidījumiem jābūt izglītojošiem. Planšetdatorā video vai spēlēm ir jābūt izglītojošām. Tā visa pamatā - vecāki ir ļoti orientēti uz labu vērtējumu mācībās. Bet, tas nav pareizi, jo STEM zināšanas ar to klāt nepienāks. Ir jābūt arī tādam kopā pavadītajam laikam, kad par izglītojošo aspektu neviens “neiespringst”, bet vienkārši to bauda. Piemēram, kopīgi skatoties multfilmu, vecāki nenopūlas ar skaidrojumiem, kādas pamācības dzīvei katrā epizodē gūstamas. Ir svarīgi atrast balansu starp izklaidi un mācīšanos. Ir svarīgi atrast brīdi elpas atvilkšanai.

Diemžēl esam novērojuši vecāku centienus panākt, lai bērnam ir iespējami augstāka atzīme, un nevis vērtēt sava bērna izaugsmi noteiktā periodā, bet gan salīdzināt bērnu ar citiem bērniem. Piemēram, esmu uzklausījusi vecāku sašutumu par bērna sešām ballēm matemātikā. Bet varbūt pagājušajā gadā šim bērnam matemātikā bija četri, un tagad ir seši, un bērns par to ir pelnījis medaļu, vecāku uzslavas!

Vecākiem neizpratni mēdz radīt arī bieži lietotais teiciens “vecākiem jāatbalsta bērns mācībās”. Ko tieši tas nozīmē, to daudzi īsti neizprot. Tā nav mācību uzdevumu veikšana bērna vietā. Atbalsts nozīmē labas, pozitīvas sarunas ar bērnu par skolu, kopīgu lietu darīšanu, drošas un arī intelektuālas mācību vides uzturēšanu mājās. Vecākiem ar savu piemēru jārāda, ka apgūt ko jaunu var un vajag ikvienā vecumā. Piemēram, sākoties pandēmijai, daudzas ģimenes sāka iekopt savus dārziņus, audzēt tomātus – tas ir lieliski! Jo zināšanas – tā ir liela vērtība.

Jāpievērš uzmanība saviem izteikumiem

Ikdienā, komunicējot ar bērniem, vecākiem ļoti jāpievērš uzmanība savam komunikācijas veidam, saviem izteicieniem un darbībām. Mums katram ir sava skolas pieredze. Kādam tā ir pozitīvāka, kādam citam negatīvāka.

Reizēm gadās tā, ka vecāki savu skolas pieredzi sāk pārnest uz saviem bērniem, piemēram, sakot “es fiziku mācījos uz 9, bet tev tikai 6!” vai otrādi “es matemātikā nebiju izcilnieks, tad jau nav jābrīnās arī par tevi”, vai arī “nu, šīs muļķības tev nekad dzīvē nevajadzēs, kur tu to izmantosi!”. Tas ir klupšanas akmens un bedres izrakšana pašiem sev – vecākiem. Vecāki nedrīkst teikt, ka skolā māca nepareizas, nevajadzīgas lietas. Bērna klātbūtnē par skolu ir jārunā tikai labs. Bērnam var teikt: “Labi, varbūt tev tas nenoderēs dzīvē, bet tas paplašinās tavu redzesloku.”

Vajag atrast, kā izskaidrot to, kāpēc ir jāmācās STEM priekšmeti. Pārnest savu pieredzi uz bērnu ir liela kļūda, un tas viņam atņem milzīgi daudz iespēju nākotnē. Manuprāt, mums ir vajadzīgs izglītot vecākus tajā, kā ar bērnu runāt par skolu, kā bērnu motivēt mācīties.

Atbalsts vajadzīgs visiem bērniem

Ļoti svarīgs jautājums ir tas, vai, esot 30 bērnu klasē, galvenokārt tiek strādāts ar tiem bērniem, kam eksaktie mācību priekšmeti nepadodas? Kā tiek strādāts ar bērniem, kuri mācību vielu saprot ļoti labi vai pat izcili? Mēs bieži vien sniedzam atbalstu tiem bērniem, kuriem ir kādas grūtības šajos priekšmetos, bet kā tiek palīdzēts tiem, kam eksaktās zinātnes padodas ārkārtīgi labi? Ir ļoti svarīgi parūpēties par to, lai izcilniekiem eksaktajos priekšmetos pamatskolas laikā nepazūd interese par šiem priekšmetiem, jo pēc tam to atgūt būs ļoti grūti.

Apgūstot eksaktos mācību priekšmetus un ne tikai eksaktos, ļoti svarīga ir kvalitāte, kādā šie priekšmeti tiek pasniegti – vai mēs iemācāmies tikai formulu vai mēs arī saprotam, ko tas īsti nozīmē. Es uzskatu, ka visiem bērniem var padoties STEM priekšmeti un viņiem ir jābūt zinošiem tajos noteiktā līmenī. Tas nav tā – es izvēlējos iet dejošanā, un tāpēc esmu muļķīte matemātikā. Nē, man ir gan jāprot dejot, gan noteiktā līmenī jāsaprot STEM priekšmeti. Bērnu sekmes šajos priekšmetos ir tādas, kāds ir viņu ieguldītais darbs to apguvē.