Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
“Animācijas brigādes” vadītājs Māris Putniņš ar studijas populārākajiem varoņiem – “Avārijas brigādi”. Tai tapušas jau 32 sērijas. (Foto: Rojs Maizītis)

Svinot 55 gadu pastāvēšanu: kā Latvijā top leļļu kino. FOTO

Bērni
13. septembrī 06:44 2021. gada 13. septembrī 06:44
  Dace Ezera | Kas Jauns Avīze
Mūsu leļļu kino veidotāji šogad atzīmē savas nozares pastāvēšanas 55 gadus – 1966. gada 28. augustā mazie skatītāji ieraudzīja pašu pirmo latviešu leļļu filmu “Ki-ke-ri-gū”. Kopš 1990. gada “Animācijas brigāde” turpina Rīgas kinostudijas leļļu filmu tradīcijas, ko aizsāka leģendārais režisors Arnolds Burovs.

Animācijas brigādes vadītājs Māris Putniņš, uzņemot viesos “Kas Jauns Avīzi”, atceras, ka ļoti sen, kad pašam bijuši tikai 16 gadi, no skolas braukuši ekskursijā uz Burova studiju. Jaunajam puisim toreiz bijusi sajūta, ka šī ir paradīze, bet pats te nekad nenokļūs. Laimīgā kārtā šīs bažas nepiepildījās.

Izslēdza par biedinājumu

“Es savulaik iestājos Latvijas  Mākslas akadēmijā, no kuras mani izmeta par fizkultūras neapmeklēšanu – tāds bija oficiālais iemesls,” sarunā ar “Kas Jauns Avīzi” pasmaida “Animācijas brigādes” vadītājs Māris Putniņš, viņš arī mākslinieks, scenārists un rakstnieks.

Tikai desmit gadus vēlāk Putniņš uzzināja, kas ieviesa korekcijas viņa dzīves scenārijā. Bijis 1968. gads, Prāgas pavasaris, un čeka likusi katrai augstskolai izslēgt kādu mataino un pļāpīgo, lai pārējie sabītos. Divdesmit gadu laikā Māris bijis tikai otrais, kuru ar tādu ieganstu izmeta no Mākslas akadēmijas.

Fenheļu zoss un redīsu vistas no “Lielā Indriķa”. (Foto: Rojs Maizītis)

Pēc tam jaunais puisis nonācis toreizējā konservatorijā, Leļļu teātra aktieru studijā, kur iepazinās ar tagadējo kolēģi, leļļu filmu režisoru Jāni Cimmermani. Māris atzīst, ka Jānis atšķirībā no viņa ir diplomēts režisors un burvīgi prot izmantot cilvēku talantus.

Nokļuva paradīzē

Vēlāk Putniņa ceļi veda uz Liepājas teātri, kur viņš kā aktieris un arī mākslinieks nostrādāja vienpadsmit gadu. Pēc Liepājas perioda viņš satikās ar nākamo dzīvesbiedri, tagadējo “Animācijas brigādes” mākslinieci dekoratori Daci Rožlapu.

Bija 1986. gads, Dace tolaik jau strādāja Rīgas kinostudijas leļļu filmu uzņemšanas studijā pie Burova, un jaunais kolēģis Cimmermanis meklēja mākslinieku savai filmai. “Biju iepazinusies ar Māri Putniņu, kurš meklēja jaunu darbu un izaicinājumus galvaspilsētā. Bailīgi jautāju Mārim – vai negribi strādāt leļļu kino? Viņš piekrita un ieradās pie Cimmermaņa un Burova ar lielu mapi  padusē, ar dokumentiem  par savu radošo darbu.”

1986. gadā nākamā dzīvesbiedre, “Animācijas brigādes” māksliniece dekoratore Dace Rožlapa ieveda Māri Putniņu leļļu filmu pasaulē. (Foto: Rojs Maizītis)

Burovs piekrita ņemt bijušo liepājnieku par mākslinieku, kaut arī Māris neslēpj: “Jāteic, mani zīmējumi gan viņam nepatika. Bet es tomēr sāku  strādāt kā mākslinieks – zīmēju leļļu tēlus un būvēju dekorācijas, ļoti patika šī vieta.”

Roņu salas lācis iedvesmo filmai

“Filmu veidošana ir kolektīvs darbs, un joprojām esam viena liela  ģimene. Kopš varas maiņām un mūsu valsts neatkarības atgūšanas ir gājis visādi, bet vēl esam dzīvi, un tas ir brīnums,” saka Māris,  kurš “Animācijas brigādi” vada kopš 1995. gada un ir autors 67 filmām.

“Mēs “Animācijas brigādē” esam sešpadsmit cilvēki – katrs savā unikālajā profesijā. Māris uzzīmē skices, kuras tālāk nonāk leļļu darbnīcās. Ir meistars, kurš izgatavo lellei karkasu, skeletiņu, cits to apģērbj. Ir kas veido lelles galviņu. Es esmu māksliniece krāsotāja,” saka Dace.

Reizēm idejas dzimst pavisam negaidīti. “Latviešu presē 2006. gadā rakstīja – igauņu Roņu salā uzradies latviešu lācis. Tā tapa filma “Lācis nāk”. Mākslinieks uzzīmēja personāžus, ēkas, pirms tam nekad nebijis Roņu salā. Kad filma bija jau gatava, nākamā trakā ideja tapa ar draugiem Baltijas regatē, kura apstājas Roņu salā – šajā vietā varētu notikt pirmizrāde. 2008. gadā aizkuģojām, un pirmā doma – kaut igauņi mūs neiekausta, jo filma stāsta par smieklīgiem viņu tautiešiem,” smej Māris.

Kadrs no topošās pilnmetrāžas leļļu filmas “Lielais Indriķis”. (Foto: Rojs Maizītis)

Tādu skatītāju sajūsmu un mīlestību nebija ne gaidījuši, ne iedomājušies. Tas nekas, ka filmas autori Ruhnu viesojās pirmoreiz, salinieki ekrānā pat sazīmēja reālus personāžus. “Atpazinu vismaz desmit prototipus,” pēc pirmizrādes apgalvoja salas muzeja vadītājs Merts Kapsta. Kopš tā laika rīdzinieki ir Roņu salas goda pilsoņi un ļoti mīļi gaidīti.

Ko Holivudā dara simt, mums viens

Pašlaik “Animācijas brigāde” ekranizē vienu no Putniņa romāniem “Mežonīgie pīrāgi”. Tā būs pirmā latviešu leļļu pilnmetrāžas filma “Lielais Indriķis”, finansējumu piešķīris Nacionālais kino centrs. Pusstunda jau nofilmēta, darbosies 147 lelles, paredzēti batāliju skati un daudzi specefekti.  

“ASV kinoindustrijā pie tā strādā vismaz 100 cilvēku, bet mums to dara viens – datorgrafiķis Andris Gailītis. Mūsu filmas ir simtprocentīgs roku darbs, kam ir īpaša burvība,” atklāj Dace. Piemēram, dūmus filmai “Dzīvais draugs” Māris gleznojis ar melnu krāsu pa vienam kadram uz kameras priekšā nolikta stikla. Tā visu dienu, līdz beigās nofilmētas tikai dažas sekundes filmas. Tagad talkā nāk  datorprogrammas.

Leļļu meistare Inese Pavēne piedalās ekrāna brīnuma tapšanā. (Foto: Rojs Maizītis)

“Mūsu problēma ir, ka protam un mums patīk filmas radīt, bet nav laika nodarboties ar tusiņiem, savas mākslas izrādīšanu. Zinām, ka mūsu darbus pasaulē  skatās vairāk nekā Latvijā. Pērn sasniedzām pāri miljonam skatītāju Francijā,” palepojas Māris. Dace atgādina, ka patlaban portālā Filmas.lv ir skatāmas ļoti daudzas “Animācijas brigādes filmas”.

Aicina uz svinībām

Māris Putniņš un Dace Rožlapa ielūdz uz leļļu filmu Latvijā 55. jubilejas svinībām – 16. septembrī plkst. 18 “Splendid Palace”, biļetes nopērkamas  kinoteātra kasē. Paredzēts neliels atskats, ko “Animācijas brigāde” paveikusi pēdējos piecos gados. Jubilejas vakaru vadīs aktieris Edgars Lipors, kurš ierunājis ļoti daudzas “Avārijas brigādes” sērijas, vakara gaitā muzicēs vīru kopa Vilki.

Ļeņins, Hitlers, Brežņevs – personāži no filmas “Latvietis”, kas nepilnās deviņās minūtēs ataino mūsu vēsturi. (Foto: Rojs Maizītis)

18. septembrī plkst. 11  “Splendid  Palace” būs bērnu rīts – bez maksas.  “Rādīsim programmu, kura radīta mūsu mazākajiem skatītājiem, būs neliela leļļu izstāde. Pēc kino būs pārsteigums bērniem. Abos jubilejas pasākumos ieeja bez maksas,” aicina Dace.

Citi šobrīd lasa

Vairākiem tūkstošiem sieviešu novērotas izmaiņas menstruālajā ciklā pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas 5
"Meitene ar spožu nākotni" - Kas zināms par apšaudes upuriem Permas universitātē un pašu šāvēju? 4
Soctīklu zvaigznes un viņas līgavaiņa pazušana: atklāts iespējamais bojāgājušās meitenes nāves iemesls
Pievienot komentāru

Тогда и сейчас: как за 20 лет изменились главные пары шоу-бизнеса и кино

"Последние дни превратились в фильм ужасов": Агату Муцениеце заподозрили в романе с женатым актером