Vai maigais zefīrs var kaitēt? Atbild uztura speciāliste

Zefīra sastāvdaļas parasti ir ūdens, cukurs, glikoze, olbaltumvielas, recinātājs (pektīns), skābe (citronskābe), skābuma regulētājs un aromatizētājs. Kā pamata sastāvdaļu izmanto augļu biezeni, visbiežāk – ābolu biezeni, līdz ar to zefīrs papildus iegūst vērtīgo pektīnu, kas ir gan recējošā viela, gan šķīstošā šķiedrviela. Tā ir lielisks barības avots zarnu traktā esošajām labvēlīgajām baktērijām, un rezultātā tiek nodrošināta optimāla zarnu gļotādas funkcija, zarnu sieniņas uzturētas veselas un neskartas.

Pektīns palīdz regulēt arī vēdera izeju, mazināt diskomforta sajūtu un vispār gādā par veselu zarnu mikrofloru (mikrobiomu). Protams, svaigā ābolā pektīna ir daudz vairāk, tāpēc, lai uzņemtu šo vērtīgo šķīstošo šķiedrvielu, ieteicams apēst pa ābolam dienā.

Tomēr ne visu zefīru sastāvā ir atrodams ābolu biezenis, tāpēc pirms šo kārumu iegādes izpēti produkta iepakojumu, lai pārliecinātos, ka tas ir pievienots.

Tā kā zefīru pagatavošanā izmanto daudz cukura, lielāko daļu kaloriju zefīros iegūst no vienkāršajiem ogļhidrātiem. Apēdot kādus 5–6 zefīrus, uzņemsi 2–3 reizes vairāk ogļhidrātu nekā ir ieteicamā dienas deva (25 g cukura). Cukurs ātri uzsūksies un, nonākot asinsritē, izraisīs strauju glikozes līmeņa paaugstināšanos. Jo biežāk notiek šādas straujas glikozes līmeņa izmaiņas asinīs, jo ātrāk šis process kopā ar slikto jeb zema blīvuma lipīdu holesterīnu bojā sīkos asinsvadus (vēlāk arī lielos asinsvadus).

Ja zefīri ir šokolādē, to sastāvā būs arī piesātinātās taukskābes, no kurām ikdienā jācenšas izvairīties. Pārāk daudz piesātināto taukskābju uzturā palielina sirds slimību, aptaukošanās  risku. Tās paaugstina arī sliktā holesterīna līmeni asinīs.

Ko var secināt? Nekas slikts nenotiks, ja ik pa laikam nobaudīsi pa zefīram, tomēr ikdienā labāk izvēlies našķus ar krietni mazāku cukura daudzumu.