Utis ir problēma arī Rīgas smalkajās skolās; bērnudārzos utainus bērnus vairs neuzņems

Jāteic, ka gnīdas nav tikai netīrības vai nekārtības pavadones, utis mīl tieši tīrus matus, uzsver mediķi. Ar utainību jeb pedikulozi var sasirgt jebkurš cilvēks – gan bagāts, gan nabags, bet visbiežāk tā ir bērnu problēma.

Kā katru gadu, arī šogad septembra sākumā daudzās skolās un klasēs būs utu epidēmijas problēma. Tomēr tā netiek plaši aktualizēta, jo utainība ir visnotaļ delikāta lieta, par ko skaļi nemīl runāt ne bērni un viņu vecāki, ne arī audzinātāji un skolotāji.

Kāda „Facebook” lietotāja savā profilā ierakstījusi: „Frizētavā ne viens vien vecāks lūdz puikām matus griezt iespējami īsus, jo bērns sāks iet skolā un atkal būs utis! Es tiešām nesaprotu, kā mūsu laikos, kad higiēnas ievērošanas iespējas ir pavisam citā līmenī nekā pēckara laikos, utu epidēmija pat ļoti smalkās Rīgas skolās ir nepārejoša parādība! Kāpēc visi par to klusē? Ja ir skolas, kurās visi bērni nemitīgi jāatuto, tad tā taču nav personiskā kauna lieta, bet drausmīga skolu nolaidība! Kas mūsu valstī vispār to kontrolē?”

Pedikuloze – tabu tēma

Par to, ka pedikuloze sabiedrībā ir teju vai tabu tēmu, liecina arī Veselības inspekcijā saņemtās sūdzības par utu uzbrukumu mācību iestādēm. Iesniegumu un pārbaužu skaits par utu ieviešanos bērnudārzos un skolās ir visnotaļ niecīgs, Kasjauns.lv uzzināja Veselības inspekcijā:

* šī gada pirmajā pusgadā bija divas sūdzības par pedikulozi: viena pamatota internātskolā un viena nepamatota skolā;

* 2014. gadā bija trīs sūdzības: viena pamatota pirmskolas izglītības iestādē un viena skolā. Trešā saņemtā sūdzība par utīm kādā skolā bija nepamatota;

* 2013. gadā tika saņemtas četras sūdzības - visas nepamatotas;

* 2012. gadā bija divas sūdzības par utīm skolās: viena pamatota un viena nepamatota.

Parasti pedikulozes problēmu risina pati skola, neiesaistot kontrolējošas vai uzraugošas institūcijas, jo jautājums ir delikāts, Kasjauns.lv pavēstīja Veselības inspekcijā. Labā prakse, ko inspekcija var ieteikt skolu pedagogiem ir iegūt bērnu un vecāku uzticību tā, lai gadījumā, ja bērnam konstatēta pedikuloze, klases audzinātājs par to uzzina pirmais. Tad seko pedagoga zvans vai ziņa visu bērnu vecākiem ar aicinājumu – pārbaudīt savu bērnu matus un apģērbu, nenorādot uz iespējamo pedikulozes izcelsmes avotu.

Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece Kasjauns.lv skaidro, ka no šī gada februāra spēkā ir tikai vieni Ministru kabineta noteikumi (Nr. 277), kas nosaka pedikulozes pārbaudes veikšanas kārtību izglītojamiem. Tajos noteikts:

„Izglītības iestādes vadītājs organizē: ne retāk kā reizi mācību gadā (ieteicams pirmā semestra pirmajā mēnesī) kašķa un pedikulozes pārbaudi izglītojamiem, kā arī šo slimību profilakses pasākumus”.

Ja bērnam konstatē galvas vai drēbju utis vai gnīdas, par to ir jāinformē bērna vecāki. Valdības noteikumos gan nav atrunāti ierobežojumi bērnam apmeklēt bērnudārzu vai skolu, ja ir konstatēta pedikuloze. Tomēr 12. augustā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm”, kuros iekļauta prasība bērnudārzos neuzņemt bērnus ar pedikulozi.

Tikmēr skolām savos iekšējās kārtības noteikumos ir iespēja noteikt rīcības politiku gadījumos, ja izglītojamam tiek konstatēta pedikuloze. Pastiprināta uzmanība jāpievērš arī telpu un aprīkojuma rūpīgai uzkopšanai un dezinfekcijai, lai novērstu utu oliņu saglabāšanos ārējā vidē (galvas utis uz apģērba, paklāja vai gultas piederumiem var izdzīvot no divām līdz pat desmit dienām, bet to oliņas var izdzīvot vairāk kā divas nedēļas).

Ja izglītojamam tiek konstatētas galvas vai drēbju utis vai gnīdas, pedikulozes ārstēšanas pasākumā būtu vēlams iesaistīties arī audzinātājam, informējot pārējos bērnu vecākus par utu invāzijas gadījumiem klasē vai bērnudārzā, lai viņi aizdomu gadījumā visiem ģimenes locekļiem veiktu pedikulozes pārbaudi, stāsta Muceniece.

Ar utainību visbiežāk sirgst bērni

Slimību profilakses un kontroles centrs informē, ka utainības pazīmes ir: * pastāvīga spēcīga galvas un kakla mugurējās daļas ādas nieze; * ādas (aizauss rajonā un kakla mugurējā daļā) mazi, sarkani uztūkumi; * mazi, balti plankumi (oliņas vai gnīdas) pie mata saknes, ko ir grūti atdalīt; * redzami paši parazīti – galvas utis.

Izmēra ziņā utis ir mazākas par sērkociņa galviņu, bet sūc asinis un dēj oliņas jeb gnīdas cilvēka matos uz nebēdu. Visbiežāk ar utainību jeb pedikulozi slimo bērni. Protams, utis var atrast arī jebkurā citā slēgtā kolektīvā, piemēram, armijas daļās, ir uzliesmojumi slimnīcās, veco ļaužu pansionātos, cietumos un sociāli nelabvēlīgā vidē.

Utis bērniem visbiežāk sastopamas tādēļ, ka bērni savā starpā ļoti cieši kontaktējas. Tas ir tiešs kontakts, kad cilvēku galvas saskaras. Vislielākais uzplaukums utainībai ir rudens – mācību gada sākums. Tas ir tāpēc, ka bērni atgriežas skolās, bērnudārzos, un, ja kādam ir utis, tās samērā ātri izplatās. Līdz mācību gada beigām slimība tiek izskausta, vasarā utis kaut kur saglabājas, un rudenī sākas jauns cikls.

Ja tiek atrastas utis un gnīdas, nepieciešams konsultēties ar ģimenes ārstu vai aptiekāru par piemērotākajiem preparātiem utu un gnīdu likvidēšanai. Pret utīm ir vairāki medikamenti - gan šķīduma veidā, gan krēms ar kondicionētāju, gan šampūns. Tie iedarbojas gan pret utīm, gan gnīdām. Katram mazliet atšķiras lietošana, kas rūpīgi jāizlasa lietošanas pamācībā. Bet vispārējais princips ir tāds: līdzekli ieziež matos, atstāj noteiktu laiku un pēc tam galvu izmazgā.

Pēc matu apstrādes jāuzvelk tīrs apģērbs. Apģērbu un gultas veļu mazgāt veļas mašīnā (vismaz 60 grādu temperatūrā), cepures, šalles, virsdrēbes jāpakļauj sausai ķīmiskai tīrīšanai vai arī ievietot plastmasas maisā uz divām nedēļām. Mēbeles, paklāji un grīda jāizsūc ar putekļu sūcēju.

Lai neiedzīvotos utīs nevajag izmantot citu cilvēku matu sukas, cepures, gultas veļu, dvieļus vai apģērbu, ja ir aizdomas par iespējamu utu invāziju.

Ja bērnam konstatē utis, tad noteikti jāpārliecinās par skolas vai bērnudārza vadības politiku – nedrīkst pieļaut utu skartā bērna atrašanos iestādē, kamēr utis nav pilnībā izskaustas. Jāpārliecinās arī par telpu rūpīgu un kvalitatīvu uzkopšanu. Skolās, bērnu nometnēs, bērnu pirmsskolas iestādēs, kā arī citās iestādēs jānodrošina apģērbu atsevišķa uzglabāšana (aizverami skapīši un tamlīdzīgi).

Ja slēgtajā kolektīvā ir viens vai vairāki utu gadījumi, to nedrīkst slēpt, bet noteikti jāinformē skolas vai dārziņa vadība. Ārstēšana jāveic vienlaicīgi visā klasē vai bērnudārza grupiņā. Pretējā gadījumā bērns, kuram bija utis, izārstēsies, bet pēc laika viņš atkal no sava klasesbiedra tās dabūs. Un tad tas kļūst par bezgalīgu stāstu. Ja ģimenē ir vairāki bērni, profilaktiski šāda ārstēšana būtu jāveic arī pieaugušajiem mājiniekiem.

Kasjauns.lv/Foto: Vida Press