Mans bērns gan tā nedara! Kāpēc citiem vecākiem nav problēmu ar trīsgadnieka uzvedību
Atkal mazais kaut ko sastrādājis? Nereti, lai rastu atbalstu, vecāki dalās ar savu bērnu uzvedību ar citiem vecākiem, cerot, ka saņems mierinājumu – neuztraucies, arī mans bērns tā dara! Taču kāpēc ir vecāki, kas norāda – mans bērns nekad tik slikti neuzvedas?
Situāciju skaidro psiholoģe Iveta Aunīte.
Jau divu triju gadu vecumā bērna uzvedība var kļūt krasi atšķirīga no tā mazā mīluļa, kas priecēja ģimeni ar jauku uzvedību. Bērnam parādās izteikts negatīvisms, var parādīties sišana, agresija un liels noliegums pret visiem. Kā norāda Iveta Aunīte – tas ir jautājums par robežām. Bērnam ir ļoti nepieciešamas skaidras un noteiktas robežas par to, ko drīkst un ko ne. Ar savu skaļo un dusmīgo uzvedību mazais pārbauda, vai, piemēram, tiešām nekad vecāki nepakļausies un neļaus ēst saldējumu pirms pusdienām?
Kāpēc ir vecāki, kuru bērni tā nekad neuzvedas
Ja tomēr ir situācija, ka trīsgadnieks nekad nepārkāpj robežas un vienmēr uzvedas labi, to nevarētu uzskatīt par pašu vēlamāko situāciju, lai cik savādi tas nešķistu. Robežu pārbaudīšana ir viens no veselīga bērna attīstības posmiem un parasti tam iziet cauri visi bērni.
Ja tomēr kāds vecāks apgalvo, ka viņa bērns nekad slikti neuzvedas, visticamāk, ir kāda no šīm situācijām:
- šie vecāki mānās un viņiem ir kauns, un viņi nevēlas atzīt sava bērna slikto uzvedību;
- vecāki vēl tikai nākotnē saskarsies ar šādu savu bērnu uzvedību;
- vecāki ir pārāk stingri – tik stingri, ka bērni neatļaujas kaut ko tādu darīt aiz bailēm. Arī tā nav vēlamākā situācija;
- vecāki ir nolaidīgi un pārlieku apmierina bērnu vēlmes – bērni vai nu pārāk daudz nekontrolēta laika pavada, lietojot ierīces, ēd visu, ko vēlas, bez ierunām saņem visas kārotās mantas u.tml.
