Krustceles, krustojumi un to maģiskā enerģija. Latviešu ticējumi par krustcelēm
Pasaulē ir miljoniem krustceļu, un cilvēki, ik dienas tās šķērsojot, pat neiedomājas, cik maģiska ir ceļu krustošanās vieta. Kopš senseniem laikiem krustojumu uzskata par portālu starp redzamo un neredzamo pasauli, par vietu ne šeit, ne tur, kurai piemīt varens spēks.
Mūsdienās jēdzienu dzīves krustceles visbiežāk lieto, lai raksturotu krasu pārmaiņu brīdi dzīvē, kad cilvēkam paveras vairākas iespējas un jāveic izvēle. Taču šī metafora, visticamāk, radusies no sensenā priekšstata par krustcelēm kā brīnumu un dīvainu parādību vietu, kur tiekas visādi viņpasaules gari, raganas un burvji, kā arī intensīvi tiek veikti dažādi maģiskie rituāli un buršanās.
Krustceles simbolizē reālās un garu pasaules sastapšanos, tieši pa šīm caurlaidīgajām vietām gariem visvieglāk iekļūt mūsu pasaulē. Kur savienojas un šķiras ceļi, ir sakopota ļoti jaudīga enerģija, kas var būt gan pozitīva, gan negatīva.
Senos laikos ļaudis patiesībā baidījās no krustcelēm – ticējumi par to nelabo slavu ir krietni biežāk sastopami nekā par to labvēlīgo pusi. Nevienam nebija noslēpums, ka tieši krustcelēs tika veiktas vismelnākās maģiskās lietas.
