Pētnieki nāk klajā ar versiju par to, kāpēc cilvēki tic Covid-19 viltus ziņām
Cilvēki ar sliktām loģiskās domāšanas prasmēm drīzāk notic nepatiesai informācijai par Covid-19, liecina jaunākais Kembridžas universitātes pētījums, vēsta "The Guardian".
Kembridžas universitātes pētnieki uzskata, ka analītisko iemaņu pilnveidošana varētu palīdzēt novērst viltus ziņu izplatību un galvenokārt tieši cilvēku sliktās matemātiskās prasmes un nespēja analizēt informāciju padara viņus vairāk uzņēmīgus pret viltus ziņām.
Pētījumā piedalījās Īrijas, Spānijas, Meksikas, ASV un Apvienotās Karalistes iedzīvotāji. To loģiskās domāšanas prasmes noteiktas ar dažādiem rēķināšanas testiem.
Dalībniekiem tika izsniegti deviņi paziņojumi par Covid-19, daži no tiem nepatiesi (piemēram, ka 5G tīkls var padarīt cilvēkus uzņēmīgākus pret koronavīrusu) un daži patiesi (piemēram, ka cilvēki ar cukura diabētu ir pakļauti augstākam koronvarīusa komplikāciju riskam).
Dalībniekiem jautāts arī par to, kā viņi uztver Covid-19 risku, cik lielā mērā viņi ievēro valsts noteiktos ierobežojumus. Daži zinātnieki domā, ka uzņēmība pret nepatiesu informāciju ir saistīta arī ar politiskiem uzskatiem, savukārt citi, ka ar argumentācijas spējām, skaidro pētījuma autori.
Vēl viens būtisks faktors, kas saistīts ar ticību Covid-19 viltus ziņām ir vecums, uzskata pētnieki. Vecāki cilvēki bija mazāk uzņēmīgi pret nepatiesu informāciju. Pētījumā, kas publicēts žurnālā "Royal Society Open Science" tāpat konstatēts, ka cilvēki, kuri biežāk notic nepatiesai informācijai, uzskata sevi par minoritātēm.
