Opis: "Mazmeita mūs neuzaicināja uz kāzām! Vai viņa drīkstēja tā rīkoties?"
Kāzas ir ļoti personisks mirklis, bet vienlaikus tie ir arī vieni no tiem nedaudzajiem ģimenes svētkiem, kad satiekas un iepazīstas radi. Tā bija agrāk. Tagad ir jaunas tradīcijas un ieradumi. Arvien biežāk pāris nolemj šodienu veltīt tikai sev. Iztikt bez kuplas balles un radu un draugu viesībām. Cilvēkiem gados tas rada apjukumu. Vai jaunā pāra obligāts pienākums ir aicināt uz kāzām radus, jautājām klīniskajai psiholoģei un psihoterapijas speciālistei Līgai Bernātei.
Saņēmām arī vēstuli no kāda lasītāja: "Esmu vecaistēvs savai mazmeitiņai, kurai ir jau 35 gadi, un kura precējās pirmo reizi. Diemžēl ne es, ne vecāmamma, un pat ne viņas mamma uz laulības noslēgšanas ceremoniju netikām uzaicināti. Kad es mazmeitai uz to aizrādīju, viņa man paskaidroja, ka mūsdienās jaunais pāris uz savām kāzām var ielūgt ko grib. Nekas vairs nav obligāti. Tad nu es gribu saprast, vai mazmeita darīja pareizi?"
Nevar viennozīmīgi atbildēt, vai tas ir, vai nav pareizi, norāda psiholoģe Līga Bernāte. Droši vien, ka tas ir jautājums par emocijām, kas jums personīgi un ģimenei radušās saistībā ar to, ka mazmeita uz savām kāzām, kas ir viens no nozīmīgākajiem brīžiem cilvēka dzīvē, neuzaicināja ģimenes tuvāko cilvēkus. Pieļauju, ka Jūs varētu justies aizvainots, skumjš vai pat dusmīgs.
Viņa arī iezīmē iespējamos iemeslus, kāpēc jaunais pāris pieņem lēmumu svinēt savādāk nekā bija ierasts agrākos laikos.
Mūsdienās tradīcijas patiešām ir mainījušās. Iemesli, kāpēc ka jaunais pāris kāzas nolemj svinēt vieni vai tikai kopā ar vedējiem, varbūt visdažādākie. Visbiežāk par labu šādai izvēlei lemj tāpēc, ka jaunais pāris vēlas izbaudīt šo mirkli tikai sev, neuztraucoties un nedomājot par citu viesu labsajūtu un nodarbināšanu.
Tiklīdz ir pieņemts lēmums kādu uzaicināt, rodas nākamais jautājums, kurus no ģimenes locekļiem un draugiem lūgs, bet kurus tomēr ne. Ja lūgs tikai vecākus un vecvecākus, bet ne brāļus, māsas, krustmātes utt., tad atkal izraisīs citos rados jautājumus un pārdomas. Tas viss prasa emocijas, laiku un arī līdzekļu. Jādomā arī par to, kādi būs kritēriji, pēc kuriem aicinās ciemiņus. Ja ir jālūdz uz kāzām tikai pieklājības pēc, tad vieglāk ir neaicināt nevienu.
Reizēm jaunam pārim ir grūti iedomāties, ko vecākiem un vecvecākiem nozīmē redzēt savu bērnu precoties. Cik nozīmīgs ir šis brīdis vecākiem. Parasti par šo momentu aizdomājas tikai vēlāk pēc daudziem gadiem, kad jau pašiem ir bērni.
Ļoti bieži neaicināšanas iemesls ir arī emocionālā bagāža, kas vienam vai abiem no pāra nāk līdzi. Ir sakrājušās dažādas emocijas, pārāk daudz sāpju, aizvainojumu, pārpratumu un citu izjūtu, kuras negribas piedzīvot un atkal sajust savā kāzu dienā. Iespējams, ka negribas lūgt tuviniekus, jo zina, ka tūlīt būs milzīga radu iesaiste un prasības par to, kā un kam jānotiek; būs strīdi par scenariju, kā tieši kāzas ir jāsvin. Ja vienam no pāra ir sarežģītas attiecības ar vecākiem, tad arī tas var likt izdarīt izvēli svinēt kāzas bez viesiem.
Domāju, ka, lai arī cik sāpīga nebūtu šāda bērnu vai mazbērnu izvēle, ir svarīgi to respektēt. Var pastāstīt par saviem pārdzīvojumiem, lai veidotos dialogs. Varbūt tas ir ceļš vienam pie otra, lai saprastu, ko jūs viens otram nozīmējat.
