Vai ļaut sunim laizīt bērna seju?

Ja mājās ir suns - mīlulis, kas ir draudzīgs un bērnam mīļš, nav daudz iespēju mazo pasargāt no mīļošanās ar suņuku. Par laimi, daba ir parūpējusies, lai cilvēks un suns, kas gadu tūkstošiem ir dzīvojuši viens otram līdzās, viens otram pārāk nekaitētu, bet  dažās situācijas pat izrādītos abpusēji noderīgi viens otram.

Jaunākie zinātniskie pētījumi atklāj, ka suņa siekalas gan satur mikrobus un baktērijas, bet ne tik lielos apjomos, lai izraisīt nopietnas saslimšanas. Agrāk uzskatīja, ka suņa mutes dobums ir ļoti netīrs, saskare ar suņa siekalām bērnam ar vājāku imunitāti varētu būt bīstama. Tagad ir skaidrs, ka ciešs kontakts ar suni, kas turklāt ikdienā iet ārā, stiprina bērna imunitāti un samazina iespēju saslimt ar astmu vai atvieglo tās gaitu. 

Tas nav viss! Pavisam nesen veiktie pētījumi par suņa siekalu sastāvu atklāj, ka svaigas nelielas brūcītes sadzīst ātrāk, ja tās ... laiza suns. Vēlams lai tas būtu jūsu mājdzīvnieks, nevis jebkurš garām skrienošs duksis. 

Tomēr, lai cik labvēlīgi dažbrīd suns ietekmētu bērna veselību, teju ikviena vecāka veselais saprāts saka, ka nevajadzētu ļaut sunim un bērnam būt nepārtrauktā kontaktā. Īsti higiēniski tas nav, bet nosargāt bērnu no ikdienas saskarsmes ar suņuku ir gandrīz neiespējami.

Ja mājās ir suns, tad...

1. Parūpējieties par vispārējo higiēnu mājās. Mitrā, sausā uzkopšana, ikdienas rūpes par grīdas tīrību jāievēro pastiprināti. 
2. Veiciet regulāras profilaktiskās veselības pārbaudes mājas mīlulim. Tas nozīmē ne tikai regulāru attārpošanu, bet arī rūpes par suņuka zobiem. Zobakmens un cauri, slimi, izdrupuši zobi suņa mutē ir baktēriju koloniju mājvieta.
3. Sekojiet, lai suņa āda ir vesela, jo ir saslimšanas jeb zoonozes, ko dzīvnieks var nodot cilvēkam, piemēram, ādas sēnītes un ēdes.

Iemāci bērnam, ka nekad nevajag aiztikt pat ļoti draudzīgu un mīlīgu mājas mīluli sunīti, ka viņš ēd vai atpūšas, jo tajā mirklī suns ir visneaizsargātākais un aizstāvoties var iekost pat saviem ģimenes locekļiem. Kinologu skatījumā bērnus līdz 12 gadu vecumam vienus atstāt ar suni nevajadzētu.

Baktērijas, parazīti un suns

Suņu un kaķu mutes dobumā mīt baktērijas pastarellas, kuras var nodot cilvēkam. Tās izraisa ādas izsitumus, var palielināties limfmezgli un sākties vispārēja infekcija. Biežāk gan inficēšanās notiek tad, ja suns cilvēkam iekož, bet teorētiski šīs baktērijas var iekļūt organismā arī caur ādu, gļotādām, mazām brūcītēm.

Suņa zarnu traktā dzīvo vismaz četras ne pārāk cilvēka draudzīgas baktērijas - salmonellas, klostridijas, E. coli un kampilobaktērijas. Fakts, ka viņas tur atrodas, vēl nenozīmē, ka suns slimo ar kādu to izraisītu saslimšanu, tomēr suņa ieradums laizīt savus dzimumorgānus veicina šo baktēriju nokļūšanu mutē, un tālāk uz virsmām, ko viņš nolaiza.

Reālākais risks, no kā būtu patiešām jāsargā, ir iespēja inficēties ar dažādiem parazītiem, kas dzīvo suņa zarnu traktā. Suņi parasti kļūst par ehinokoku jeb lenteņu nēsātājiem, apēdot inficētu liellopu vai cūku iekšējos orgānus, bet cilvēks – ļaujot sunim laizīt rokas un seju vai glaudot mājas mīluli un pirms ēšanas nenomazgājot rokas. Bērni līdz 10 gadu vecumam ir riska grupa. 

Rīgas Veselības centra ārste Daiga Pētersone uzsver, ka šobrīd  būtu jāņem vērā arī fakts, ka suņi ar savām ķepām no āra var ienest arī koronvīrusa Covid - 19 izraisītājus, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš ķepu tīrībai, ienākot no pastaigas. Lai saudzētu suņuka ķepas, pietiek tās nomazgāt ar bērnu šampūnu. 

Zinot šos faktus, izvērtē ieguvumus un riskus, vēro bērna uzvedību un seko suņuka veselības stāvoklim.