Pazīstamais rīkstnieks Aldis Janševskis: "Āderu tīkli plešas visā pasaulē, tā nav tikai Latvijas "dīvainība""
Mūsdienās daļa sabiedrības rīkstnieku cunfti uzskata teju vai par šarlatāniem, un, ko tur liegties, šad un tad jau arī pa kādam neprašam gadās, bet tos ātri vien atkož. Savukārt īstam rīkstniekam spēja sajust āderes ir dabas dota, tomēr tas nav nekas pārdabisks. Rīkstnieks vienkārši ir ārkārtīgi jutīgs cilvēks, kura rokās rīkstīte danco, griežas vai pulsē – atkarībā no tā, ko tās pavēlnieks sajūt zemes dzīlēs, ūdenī vai gaisā.
– Ko iesakāt, ja māja uzcelta jau padomju laikos, dzīvoklis neliels un pilns ar āderēm?
– Padomju laikos celtajās mājās nekas nav ņemts vērā, tās būvētas cita citai blakus, lai aizņemtu iespējami mazāk platības, un nevienam pat prātā nenāca gādāt par cilvēku labsajūtu. Tā kā nav iespējams izmainīt ēku plānojumu, iesaku cilvēkiem vismaz gultu, dīvānu un atzveltnes krēslu pārbīdīt tādā vietā, kur neskar āderes. Pavisam nelāgā situācijā, kad no āderēm nav iespējams izvairīties, iesaku vismaz reizi pusgadā apmainīt vietām galvgali un kājgali, lai āderu enerģija visu laiku neiedarbotos uz vienu orgānu. Ja cilvēks guļ gultā virs āderes, ir augsta varbūtība, ka viņš ar laiku saslims ar vēzi, bet tas ir atkarīgs arī no tā, kāda ir imunitāte. Var nogulēt tādā gultā desmit un divdesmit gadus, bet tikpat labi aiziet jau pēc gada.
– Jautājums par āderu ietekmi uz veselību tomēr ir visai neskaidrs. Diezgan droši var teikt, ka āderes iespaido miega kvalitāti, garastāvokli un pašsajūtu, bet diez vai var apgalvot, ka cilvēkam vēzis radies tikai tāpēc, ka viņš guļ uz āderēm. Tas, iespējams, varētu būt tikai viens no faktoriem. Turklāt, pārliekot gultu citā vietā, ļaunā slimība nepazudīs.
– Raidījumā Aizliegtais paņēmiens tika pieminēts manā mājaslapā ievietotais teksts par palīdzību onkoloģijas jautājumu risināšanā. Skaidrības labad gribu precizēt, ka nejaucos ārstu darbalaukā un pilnībā atbalstu mūsdienu medicīnu. Nemēģinu pats nodarboties ar savu klientu pseidoārstēšanu un neatbalstu tos, kas mēģina to darīt.
Es vienkārši medīju āderu gultas un iesaku pārvietot guļvietu ārpus āderu zonas, lai nav tāda situācija, ka cilvēks tiek izoperēts, iziet ķīmijterapiju un atkal ieguļas tai pašā gultā. Arī tad, ja guļvieta nav uz āderes krustpunkta, bet ādere iet šķērsām pāri gultai, tik un tā ietekme ir negatīva. Kad gultu pārliek citā vietā, cilvēks guļ daudz labāk. Tomēr āderes enerģija arī jaunajā vietā uzreiz pavisam nepazūd, tā kādu laiku vēl turpina savu iedarbību uz cilvēku, kamēr izlādējas – gluži kā akumulators.
