Pēkšņa alerģija pret bērzu spurdzēm. Ko darīt?

Ja pavasara ziedēšanas laikā sākusies alerģiska reakcija – kļūst slikti, jāšķauda, asaro acis, tek deguns –, bet ārsts nav apmeklēts, dodies uz tuvāko aptieku pēc pretalerģijas līdzekļa.

Patlaban bez receptes iegādājami otrās paaudzes antihistamīnu līdzekļi (iepakojumā ir 7–10 tabletes) – tā būs pirmā palīdzība. Aptiekā bez receptes var nopirkt arī degunā pilināmus pretalerģiskos preparātus. Pēc tam vajadzētu doties pie ģimenes ārsta un palūgt nosūtījumu pie alergologa, kurš ieteiks labāko risinājumu un palīdzēs sagatavoties nākamajai reizei.

Kad ārsts būs veicis izmeklēšanu un noskaidrojis konkrēto alergēnu (agrā pavasarī tie var būt alkšņu, lazdu, bērzu ziedputekšņi, vēlāk – pieneņu, pļavas zāļu, nezāļu ziedputekšņi), viņš varēs izveidot plānu un paredzēt, kad apmēram simptomi varētu parādīties.

Alergologs katram individuāli piemeklē pretalerģijas līdzekli. Parasti to jāsāk lietot aptuveni divas nedēļas pirms plānotās sezonas un jāturpina lietošana visu ziedēšanas laiku. Līdzeklis var būt tablešu, degunā pūšama aerosola vai acu pilienu formā.

Ar zālēm – antihistamīniem un lokāliem kortikosteroīdiem – tiek ārstētas sekas, bet uz pašu alerģijas procesu iedarbojas ar imūnterapiju, kas tagad pieejama arī Latvijā. Pacients ļoti atšķaidītā veidā saņem vainīgo ziedputekšņu koncentrātu, sākumā – ļoti mazās devās, kas pakāpeniski tiek palielinātas.

Imūnterapiju vajadzētu sākt jau laikus, pirms sezonas un turpināt sezonas laikā. Ir arī īsais variants – 6 injekcijas, ko veic līdz ziedēšanai (līdz ar to ziedēšanas laikā alerģiskas reakcijas vairs nemocīs). Imūnterapija paredzēta bērniem no sešu gadu vecuma un pieaugušajiem, vienīgais mīnuss ir tas, ka tā ir par maksu, turklāt nav lēta.