Ir jākustas, un dzīve uzlabosies! Veselības sporta treneres padomi tiem, kuri sāk nūjot vai skriet
Pilnvērtīgai dzīvei ir nepieciešamas kustības, jo tās uzlabo gan pašsajūtu, gan veselību. Un sāc jau šodien – pavasaris ir īstais laiks, lai dotos garās pastaigās, nūjotu vai skrietu krosiņu.
“Ja līdz šim tavas vienīgās sportiskās kustības bijušas rušināšanās dārzā, mājas kārtošana un iešana uz darbu, pirmajam solim pirms jebkuras fiziskas aktivitātes sākšanas ir jābūt ārsta apmeklējumam,” iesaka veselības sporta trenere Zigrīda Sprukte. Ārsts izvērtēs visus riskus veselībai un rekomendēs atbilstīgu fizisko slodzi. Ja cilvēks līdz šim nav sportojis, Zigrīda iesaka atrast kompetentu treneri vai instruktoru, kurš izveidos treniņu sistēmu. Darot pats uz savu galvu, organismam nevis palīdzēsi, bet nodarīsi pāri. “Mūsdienās visi ir tik ļoti aizņemti, ka nav laika izkustēties, bet kūtrums ļoti kaitē. Ir jāsāk kustēties, un dzīve uzlabosies!” ir pārliecināta Zigrīda.
Noej 10 tūkstošus soļus
Staigāšana ir viens no labākajiem veidiem, kā ķermeni pieradināt pie kustībām. Lai arī šķiet, ka visi mākam iet, tomēr labāk uzklausīt profesionāļa ieteikumus: viņš redzēs, vai ej pareizi – novērtēs soļa platumu, vai tas nav par īsu vai garu, vai pareizi kustini rokas, vai pareizi turi muguru. Ierādīs, kā pareizi elpot – divi soļi, ieelpa caur degunu, divi soļi, izelpa caur muti –, kā arī noteiks intensitāti, kādā vēlams iet. Ņem vērā, ka, ejot staigāt, jāvelk ērti apavi ar platu purngalu un rievotu zoli un jāraugās, lai tie atbilstu laikapstākļiem.
Staigāt jāsāk pamazām – pirmajā dienā trīs līdz četrus tūkstošus soļu, ar katru dienu soļu skaits jāpalielina. Lai arī uzskata, ka cilvēkam dienā ir jānoiet 10 tūkstoši soļu, droši var iet arī vairāk. Bet tikpat svarīgi, īpaši senioriem, ir atcerēties, ka staigāšanai ir jādod labums, pārpūlēties nevajag, tā var tikt pie traumām. Kad organisms ir pieradis pie iešanas slodzes, maini intensitāti (10 minūtes ej ātrākā tempā, 10 minūtes – lēnākā) un tādā veidā noej visus 10 000 soļus.
Bet, lai cik laba arī būtu staigāšana, organisms pie tās ātri pierod, tādēļ kājošanu papildini ar citām nodarbēm.
Neaizmirsti!
1. Pirms sporto, iekustini visus locekļus – mierīgi izvicini rokas, izkustini kājas, paapļo plecus. Arī pēc sportošanas kārtīgi izstaipi visu ķermeni.
2. Ģērbies kārtām – viena kārta cieši pie ķermeņa, tad flīsa apģērba kārta un pa virsu – vējjaka. Svarīgi ir ģērbties kārtām, lai gaiss iet cauri apģērbam, un, ja kļūst par karstu, ir, ko novilkt.
3. Staigāšanai ļoti svarīgi ir pareizi apavi. Tiem ir jābūt purngalā brīviem, pat paplatinātiem priekšējā daļā. Ja apavi būs par ciešu, dabūsi tulznas. Apaviem ir jābūt līdz potītēm, lai tās var brīvi kustēties.
4. Ņem līdzi ūdeni! Ja domā pieveikt lielāku gabalu, ieliec kabatā konfekti; pēc fiziskās slodzes tā lieti noderēs.
5. Dari to kompānijā! Īpaši, ja esi labākajos gados, ir svarīgi, lai blakus būtu cilvēks, kas vajadzīgā brīdī palīdzēs.
Ieguvumi no staigāšanas
Tiek uzturētas veselas locītavas, uzlabojas miega kvalitāte, samazinās sirds un asinsvadu slimību risks, palīdz regulēt svaru un stiprināt imunitāti, uzlabojas atmiņa, tiek atvairīta depresija, un uzlabojas garastāvoklis.
