"Jācep trīs dienas, bet sarežģīta nav" - Agnese Drunka lutina vīru ar pašceptu "Cielaviņu"
Šis ir stāsts par mīlestību. Par mīlestību, kas iet... caur vēderu. Un sasilda sirdi. Savu un vīra Ginta mīlestības recepti atklāj žurnāliste Agnese Drunka.
Laikam jāsāk ar Venēciju. Un tās garšām un smaržām. Jo tieši Venēcija man asociējas ar mīlestības garšu. Cilvēkiem varbūt liekas, ka mēs ar vīru braucam uz Venēciju bieži, bet mums pašiem šķiet, ka pārāk reti. Parasti jau braucienam ir arī cēlāks mērķis – Venēcijas biennāle. Reiz bijām noīrējuši dzīvokli līdzās Rialto tirgum. Un Gints no rītiem skrēja uz tirgu, kur pirka svaigu tunci, jūras ķemmītes. Kāpēc? Tāpēc, ka tas tirgus vienkārši ir jūras labumu pārbagāts. Nekur citur taču mēs pat neiedomātos ko tādu ēst brokastīs. Bet tagad tieši tāda man ir tā mīlestības garša.
Bet, ja jāstāsta, ko mīlestība liek man pašai gatavot, tad tas ir stāsts par kūkām. Un jau atkal: citiem liekas, ka es tās cepu bieži un daudz. Bet nē. Tie ir īpaši notikumi. Manējiem dikti un šausmīgi garšo Cielaviņa. Un ne jau vienkārši Cielaviņa, bet – pašas gatavota un cepta. Atļaušos piebilst: lai arī nemaz ne tik sarežģīta, tā prasa veselas trīs dienas!
Pirmajā dienā cepu biskvīta ripas. Un arī krēmu taisu pirmajā dienā, taču tas vēl jānotur ledusskapī. Nākamajā dienā krēmu atlaidina un puto vēlreiz, jo tieši tā krēms iegūst piesātinātāku krāsu un arī garšu. Tad torti liek kopā un ļauj vēl vismaz diennakti nostāvēties – tā nu sanāk visas trīs dienas.
Es taču pat biju aizspērusies uz Cielaviņas meistarklasi Gastronomijas institūtā! Starp citu, tur iemācījos cept arī debešķīgu medus kūku – no sirds rekomendēju. Un vispār varu veltīt šīs vietas meistariem slavas dziesmas par to, ka tagad to spēju. Jo pirms tam bija tā: ja izlasu receptē vārdus cukura sīrups, želatīns vai raugs, tad tā vairs nav recepte man, lieku malā.
Bet es spēru vēl soli tālāk – un sāku apmeklēt Restorānu servisa skolā pieaugušo mūžizglītības kursus (tur māca jaunākās tendences pavārmākslā, tā ir Eiropas Sociālā fonda finansēta aktivitāte). Un tieši tur iemācījos pārvarēt nepatiku pret cukura sīrupiem, želatīniem un raugiem kā kaut ko tādu, kas nav man pa kaulam. Un tā nu tagad es varu gan 3 kilogramu astoņkāji pagatavot, gan garneļu karpačo un arī pildītus kalmārus – kas ir sava veida izvirtība, bet noteikti arī mīlestība pret tiem, kam to gatavoju. Jo mīlestība arī nav kaut kas parasts.
Mēs ar vīru bieži vien gatavojam kopā. Tā ir tik laba sajūta! Un tas nekas, ka mūsu ģimenē vakariņas ir ap pusdesmitiem vakarā. Šo varbūt pat nevajadzētu atklāt, lai dietologi neiesvīst stresā. Bet vai tad svarīgāka par pareizu ēšanas laiku nav tā pati mīlestības garša? Nu ir taču – ir!
"Cielaviņas" recepte
Kūka 26 cm diametrā un ar trīs biskvīta kārtām
Biskvītam vajadzēs:
410 g baltā cukura
6 olu baltumus (olas pāris stundas pirms tam jāpatur istabas temperatūrā)
75 g kviešu miltu
260–290 g lobītu un attīrītu lazdu vai zemesriekstu
Šķipsniņu sāls
Šokolādes krēmam vajadzēs:
6 olu dzeltenumus
40 g cukura
60 g ūdens
400 g mīksta sviesta
4 ēdamkarotes kakao
100 g nevārīta iebiezināta piena
35–40 g tumšā ruma
Šokolādes glazūrai vajadzēs:
250 g tumšās šokolādes
125 g saldā krējuma
Gatavojam un cepam biskvītu
1. Cepeškrāsni ieslēdz augšas-apakšas režīmā uz 200 grādiem. Riekstus uz cepamā papīra grauzdē, līdz tie kļūst zeltaini brūni (8–15 minūtes), atdzesē un sasmalcina (ar nazi vai kādā citā sev tīkamā veidā).
2. Olu baltumus puto kopā ar šķipsniņu sāls līdz vieglām putām, tālāk masai pakāpeniski pievieno cukuru (pievieno 1/3 cukura, puto 1–3 minūtes, tad atkal nākamo cukura porciju un atkal puto, un tā, kamēr piebērts viss cukurs). Tālāk puto līdz spīdīgai, baltai un ķepīgai masai, kas veido stingras putas. Masā ar silikona vai koka karoti iecilā izsijātus miltus un sasmalcinātos riekstus.
3. Cepeškrāsni sakarsē līdz 150 grādu temperatūrai augšas-apakšas režīmā. Uz cepamā papīra uzzīmē sev nepieciešamā diametra apļus, uz tiem kārto biskvīta masu.
4. Biskvītu cep apmēram stundu.
Gatavojam krēmu
1. Saputo olu dzeltenumus līdz gaišai, krēmīgai un vijīgai masai.
2. Katliņā liek cukuru un tam klāt lej ūdeni, ko silda, līdz cukurs ūdenī izšķīdis un masa katliņā sāk vārīties. Tad to noņem no uguns un lēnām lej olu masā, paralēli ar mikseri visu putojot. Masu turpina putot, līdz tā palielinājusies apjomā.
3. Rumam pievieno kakao, maisa līdz pastai līdzīgai konsistencei, ko liek klāt olu masai. Visu kārtīgi saputo.
4. Masai pievieno mīkstu sviestu un atkal visu kārtīgi saputo, tad pielej klāt kondensēto pienu un vēlreiz visu puto.
Gatavojam šokolādes glazūru
1. Katliņā ielej saldo krējumu, tam pievieno smalki sasmalcinātu šokolādi.
2. Karsē uz nelielas uguns, līdz šokolāde izkususi un iegūta gluda, spīdīga glazūra.
Apsveicu, esam finiša taisnē! Biskvīta kārta, krēma kārta, biskvīta kārta, krēma kārta, un tas pats arī ar trešo biskvīta/krēma kārtu. Tortes “fasādi” ar glazūras palīdzību jau katrs var veidot pēc savas gaumes un saprašanas. Kā garšos? Ko lai saka: varēsiet klausīties slavas dziesmas apēstajai tortei un būt gatavi atsaukties uz lūgumu “atsūti, lūdzu, recepti”.
