Kad nomirst daļiņa tevis pašas... Spontānā aborta noklusētā puse
Kamēr vienā ģimenē bērni dzimst teju pēc pasūtījuma, tikmēr citiem šī tēma var izraisīt asaras un sāpīgas atmiņas. Spontānais aborts jeb pēkšņa grūtniecības pārtraukšanās piemeklē ne vienu vien sievieti.
Reičela Veilena (Rachel Whalen) huffpost.com dalījusies savā pieredzē, norādot, ka ir laiks runāt par to, ko sievietes piedzīvo ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski, kad saskaras ar spontāno abortu.
Pēdējais spontānais aborts viņu piemeklējis degvielas uzpildes stacijā. Sajutusi sāpes vēdera lejasdaļā, devusies uz labierīcību telpu. Sirds sažņaugusies, konstatējot, ka jau otro reizi viņu piemeklējis spontānais aborts. Tā neesot bijusi parasta asiņošana, bet gan arī augļa audi, kurus tagad bija jānoskalo degvielas uzpildes stacijas tualetē. Prātā iešāvusies doma, ka nav pareizi tos vienkārši noskalot podā, turklāt svešā vietā, bet viņa nav redzējusi citu variantu. Vēlāk viņa mocījusies ar sirdsapziņas pārmetumiem.
Lai arī sabiedrībā nereti spontānais aborts aizvien ir aizliegtā tēma, par kuru sievietes izvairās runāt, tomēr statistiski viena piektā daļa no visām grūtniecībām beidzas tieši šādi. Ārsti arī norāda, ka sievietes ne vienmēr zina, ka viņas piemeklējis spontānais aborts. Ja grūtniecība pārtrūkst ļoti agrīnā posmā, tad stiprās vēdera sāpes un asiņošana tiek uztvertas kā novēlotas mēnešreizes. Visbiežāk spontānais aborts iestājas līdz 22. grūtniecības nedēļai.
Pētījumi rāda, ka gandrīz 20% sieviešu, kurām bija iestājusies agrīna grūtniecības zaudēšana, piedzīvo posttraumatisko stresu, 17 % - izjūt trauksmi, bet 6% - iegrimst depresijā. Jāpiebilst, ka pētījumā netika atklāts, cik ilgi sievietes pārdzīvo notikumu.
Psiholoģe Reina Markina (Rayna Markin) atzīst, ka spontānais aborts ir ļoti traumatisks sievietēm. Īpaši tad, ja grūtniecība ir ilgi gaidīta, un aborts jāpiedzīvo atkārtoti. Markina norāda, ka notikums var izraisīt sajūtu, ka ir nomirusi daļiņa pašas sievietes. Tāpat esot piedzīvotas situācijas, kad sievietes sev kaut ko pārmet, domājot, ka varbūt no tā varēja izvairīties.
Spontāno abortu var izsaukt mātes reproduktīvās sistēmas patoloģijas, anomālijas augļa attīstībā, iepriekš veikts ķirurģiskais aborts, smagas hroniskas saslimšanas, dzimumorgānu infekcijas un citi iemesli.
Markina piebilst, ka runāšana par spontāno abortu sabiedriskā līmenī varētu mazināt psiholoģisko triecienu, jo tad sievietes saprastu, ka nav vienīgās, kam tā gadās.
Arī Veilena uzskata, ka, daloties ar savu pieredzi par diviem saviem spontānajiem abortiem, spēj palīdzēt arī citām sievietēm. Viņasprāt, runāšana par sāpīgo ir kā sava veida dziedināšanas terapija.
