Attiecības un rituāls: ko sevī ietver vārdi "precības" un "neprecēšanās"?
Viens no mūsdienu attiecību modeļiem ir kopdzīve neprecoties. Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ pāri izvēlas neprecēties un, kāda ir precību rituāla būtība, stāsta psiholoģe Diāna Zande.
„Šobrīd dzīve kopumā ir kļuvusi dinamiskāka, un vairs nav kā agrāk, ka ar to vienu cilvēku, ar kuru vienreiz esi skūpstījies un, kuru esi atvedis pie rokas mājās, ir jāprecas. Tas laika gaitā ir mainījies un mūsdienās nereģistrēta kopdzīve ir absolūti normāla, tas ir viens no ģimenes modeļu veidiem.
Kādēļ pāri neprecas?
Ir pāri, kuri grib sakrāt naudiņu, jo vēlas skaisti apprecēties. Man gan šķiet, ka diezgan daudzi šādi arī aizbildinās.
Citi pāri varbūt ir uzsākuši kopdzīvi, tā teikt, pārāk ātri „sametot kauliņus kopā”. Iespējams, jau ir paņemts kāds kredīts un abi tikuši pie kopīgas mantas, kas viņus tur kopā, bet precības ir atvirzījušās tālākā plāksnē un vairs nav tik aktuālas.
Vēl var būt arī ir bailes uzņemties saistības, jo tad, kad cilvēki apprecas, tas tomēr ir apstiprinājums viņu attiecībām un kopdzīvei.
Iemeslu var būt daudz, un katram pārim – ļoti individuāls.
Precības ir rituāls
Mums ir vajadzīgi rituāli, bet šodien to ir ļoti maz. Agrāk pastāvēja iniciācijas rituāls. Tradicionāli, tādu piedzīvoja indiāņu puikas, kuri pārvarot grūtības, kļuva par vīriem. Padomju laikos puišiem šāds rituāls bija armija. Aizgāja puikas, atgriezās vīri. Protams, dažus šī iniciācija arī „salauza”.
Meitenēm, savukārt, šāds rituāls bija aizprecēšanās. Meitene aizprecējās un bija prom no mājām, no mammas. Tā ir iniciācija pieaugušo pasaulē.
Šobrīd par iniciācijas rituālu daļēji var uzskatīt skolas izlaidumu, bet tādā gadījumā, ja jaunietis pēc tā neiet dzīvot atpakaļ pie vecākiem un neturpina ēst mammas vārīto zupu...
Kādēļ būtu jāprecas?
Arī laulības ir viens no rituāliem. Tajā pāris apzinās, ka tagad viņu attiecības ir kļuvušas par kaut ko citu, nekā līdz šim.
Šis rituāls ir ļoti svarīgs, lai cilvēkiem par to būtu skaidrība.
Vēl viens būtisks aspekts, kādēļ būtu jāprecas, ir juridiskās saistības. Arī neprecēts pāris, kurš dzīvo kopā, būtībā ir ģimene, un nereti kopdzīves laikā viens no partneriem ir uzņēmies kredītsaistības, kamēr otram tādu nav. Tad, ja pāris pašķiras, tā puse, kura bija uzņēmusies kredītsaistības, būtībā paliek viens, bet ar pāra kredītsaistībām.
Apprecēties ir svarīgi tieši šī rituāla un „pārejas” dēļ. Varbūt pat tam jābūt ne tik ļoti, ar prātu apzinātam lēmumam, bet vairāk tādai kā sajūtai – es tagad esmu precēts,” tā Diāna Zande.
