8 galvenie vīriešu trūkumi un to psiholoģiskais skaidrojums
Ir uzskats, ka cilvēku trūkumi neatšķiras pēc dzimumiem. Tomēr atsevišķas rakstura īpašības un īpatnības novēro biežāk vīriešiem, citas savukārt - sievietēm. Šoreiz rakstā aplūkosim ne tikai visbiežāk novērotos vīriešu trūkumus, bet arī mēģināt rast tiem izskaidrojumu, ņemot vērā vīriešu psiholoģiju. Iespējams, šis 8 trūkumu uzskaitījums sievietēm ļaus uz vīriešu trūkumiem paraudzīties iecietīgāk un ar lielāku pacietības devu.
Kādi vīriešu trūkumi visbiežāk liek sievietēm viņos vilties?
1.Bēgšana no problēmām
Nereti sievietes izsaka vīriešiem kritiku par to, ka viņi nav spējīgi risināt pēkšņi radušās problēmas. Jo īpaši tas novērots vīriešiem, kuriem ir vājš raksturs. Pienāk brīdis, kad vīrietis burtiski iegrimst sevī, paužot noraidošu attieksmi pret apkārtējiem. Sievietēm liekas, ka šajā brīdī viņš vienkārši "atiet" no problēmas, "uzkraujot" tās atrisināšanu uz sievietes pleciem.
Taču, raugoties no psiholoģiskā skatpunkta, tā nav. Vīrietis nevis "atiet malā" no problēmas, bet viņš patiešām nopietni strādā pie kāda lēmuma pieņemšanas. Viņš ir spiests rūpīgi apdomāt radušos situāciju, lai pieņemtu pareizo un visracionālāko lēmumu. Tam viņam nepieciešams laiks un klusums. Tā ir iekārtota viņa psihe, vīrietis vienlaikus nespēj pieņemt lēmumu un to apdomāt.
Sievietei to savukārt ir grūti saprast, tāpēc, ka viņas šādās situācijas steidz problēmu darīt zināmu skaļi, izrunāt to, un šī verbālā procesa gaitā problēmas risinājums atnāk it kā pats no sevis.
Vīriešiem viss notiek citādi. Lēmums tiek pieņemts iekšēji. Vīrietim nepieciešama iespēja kārtīgi visu apdomāt un izdomāt lielās domas. Nesteidzini notikumus, bruņojies ar pacietību, un tad arī attiecīgajai problēmai radīsies pareizais risinājums.
2. Solījumu nepildīšana
Katrs vīrietis vēlas justies kā "supermens", savai mīļotajai sievietei nonesot zvaigznes no debesīm. Dažreiz sievietes vienkārši ir tik apsēstas, ka pieprasa savu vēlmju tūlītēju izpildīšanu. Un brīdī, ja uzreiz netiek saņemta pozitīva attieksme vai atbilde, izplūst dusmās, neapmierinātībā, apsūdzot visus vīriešus lēnīgumā un nespējā sniegt gaidīto.
Pats trakākais, kas var notikt ar vīrieti - ja viņa sieviete, kuras dēļ viņš labprāt kļūtu par vēlmju piepildīšanas burvi, sargātāju un labdari, apsūdz viņu vājumā, bezpalīdzībā. Tā ir nedaudz bērnišķīga vēlme - vienmēr būt virsotnē un steigties ar solījumiem, it kā grūtības jau būtu uzvarētas un balva sievietes izskatā jau būtu atradusi savu varoni. Tāpēc viņš arī steidzas solīt. "Jā, protams. Labi! Izdarīšu!" - pateikt to, ko no viņa konkrētā brīdī visvairāk vēlas dzirdēt.
Tikai ļoti drosmīgam vīrietim pietiks vīrišķības atzīties, ka viņš tomēr nav burvis, ka daudzas lietas viņam vienkārši nav pa spēkam paveikt, lai kā viņš to vēlētos. Šo būtu derīgi ielāgot sievietēm, kas saviem vīriešiem nereti pieprasa paveikt neiespējamo. Neliec savam vīrietim melot, ko viņš varētu mēģināt darīt, lai tavās acīs saglabātu "supermena" tēlu.
3. Melošana
Dažreiz labāk ir samelot nekā teikt patiesību. Vīrieši ne reizi vien ir saskārušies ar neprognozējamām sieviešu reakcijām uz patiesajiem vārdiem, tādēļ jau ir sapratuši šo sieviešu dabas dīvainību - vēlmi saklausīt nevis patiesas atbildes, bet sev ērtas un komfortablas. Sievietes nereti uzdod tādus jautājumus, ka tie jau paši par sevi rada nevēlēšanos vispār uz tiem atbildēt. Un nedod Dievs atbildēt kaut kā citādi.
Tieši tāpēc, lai izbēgtu no šādas situācijas, vīrieši, labi pazīdami savas sievietes, iemācās melot. Visiem cilvēkiem patīk mānīšanās, ticot, ka apmānītais ar meliem padarīts laimīgāks, mierīgāks un veiksmīgāks. Un jo īpaši tas attiecas uz vājā dzimuma pārstāvēm, kas, kā zināms, mīl ar ausīm. Cik gan daudz makaronu var uzkarināt uz sieviešu austiņām, kuras tā vien gaida šos makaronus! Nereti mēs vīriešiem norādām par viņu smalkajām zināšanām par sieviešu psiholoģiju, un liela daļa viņu patiešām ļoti gudri izmanto šīs sieviešu īpatnības.
4. Nekārtība un nevīžīgums
Nemācēšana vai nevēlēšanās sekot līdzi savai ārienei, savam dzīvokļa iekārtojumam, mājīguma radīšanai. Ļoti daudz ģimenes konfliktu izraisās tieši vīriešu nevīžības dēļ. Pa māju izmētātas zeķes un citas lietas, nepatīkamais kāju aromāts, taukaini mati, neskūta bārda - visas šīs detaļas, kas vīriešiem šķiet sīkumi, var sievietē uz visiem laikiem radīt nevēlēšanos ar šo vīrieti turpināt seksuālas attiecības.
Vai ir jebkādi iemesli vīriešu nevīžīgumam? Daudzi uzskata, ka tie radušies tieši sieviešu nepareizas rīcības rezultātā. Mammas un vecmāmiņas, kas savus dēlus un mazdēlus pieradinājušas nesavākt neko aiz sevis, jo visu satīra pašas, arī rotaļlietas savāc, gultu uzklāj, skolas apģērbu glīti uzkar uz pakaramā un noliek skapī. Un lūk, rezultāts - bērns izaudzis liels, un pēc viņa viss jāsakopj kā pēc mazuļa. Taču šis nav patiesais iemesls konkrētajam vīriešu trūkumam.
Vīrieši vienkārši īpaši nesatraucas par tādiem sīkumiem kā izmētātas zeķes vai neapgriezti kāju nagi. Un ne tāpēc, ka būtu mežoņi, bet tāpēc, ka viņiem nav laika aizrauties ar, viņuprāt, tādiem niekiem. Viņu smadzenes ir aizņemtas ar daudz interesantākām un globālākām lietām. Piemēram, pasaules krīzi, politisko situāciju valstī, dolāra un eiro kursa svārstībām un jaunu zvaigžņu atklājumiem. Viņu galva var būt pārslogota par visām šīm vīrieša dzīves sastāvdaļām, ka vienkārši viņi nepamana, precīzāk, nepievērš uzmanību kaut kam citam. Ar to sievietēm ir jārēķinās.
5. Bezpalīdzība emocionālos jautājumos
Vīrieši ir veidoti tā, ka viņiem piemīt pārāk liela iekšējās pasaules ievainojamība, kas savukārt noved pie tā, ka viņi nespēj veselīgi spriest spēcīgas emocionālās spriedzes laikā. Sieviešu psihe ir daudz elastīgāka, sieviete ātri spēj "apmest kažoku otrādi", saredzēt situācijas dažādās puses un intuitīvi paredzēt, kādas būs sekas. Vīriešiem to izdarīt ir daudz grūtāk. taču tas nenozīmē, ka viņi nav spējīgi just. Viņu jūtas var būt daudz stiprākas un dziļākas, viņi šādas situācijas pārdzīvo daudz vairāk nekā sievietes, tikai tas viss notiek iekšēji. Tas pat var būt neredzams vispār, vai arī pamanāms - radikālās, pirmaja mirklī pat šķietami neadekvātās, reakcijās.
6. Klusēšana
Daudzas sievietes žēlojas par vīriešu noslēgtību: "Nekad nezini, kas notiek viņa dvēselē. Klusētājs". Vīriešiem kontaktēšanās ar citiem ir nepieciešama daudz mazāk nekā sievietēm.
Atgriežoties mājās pēc smagas darba dienas, vīrietis vienkārši vēlas paklusēt. Sieva turpretim to uztver kā nevēlēšanos ar viņu sarunāties. Mājās sajūtama nepatīkama spriedze.
Vidēji sievietei saziņa ar citiem cilvēkiem ir nepieciešama pusotras reizes vairāk nekā vīriešiem. Vīrietis sievietē uzmanīgi klausīties var vien aptuveni 10-15 sekundes, pēc kā ir gatavs sniegt atbildi, pat neieslīgstot sarunas detaļās. Un atkal - tas nav tāpēc, ka vīrietis savā sievietē neieklausītos, viņu necienītu, bet gan tāpēc, ka viņu vairāk interesē sarunas iznākums, bet ne pats process - komunicēšanās. Viņš vairāk ir gatavs apdomāt un sniegt jau pārdomātu atbildi, nevis sīki iztirzāt visas detaļas un kā purvā ieslīgt tukšās pļāpās.
7. Rupjība
Šis ir vēl viens vīriešu trūkuma, kas spēj sagraut pat pašas patiesākās attiecības. "Esmu vecs karavīrs un mīlestības vārdus nepazīstu" - ērta rupekļu atrunāšanās formula, kas gan neattaisno viņu rupjību. Taču sievietes šo trūkumu var itin viegli mēģināt izskaust, pārliecinot savu vīrieti par to, ka jauki vārdi un vienkārši cieņpilna saruna - tā nav vājuma pazīme.
Sievietēm būtu jāieskaidro, ka uzmanīgs un pieklājīgs vīrietis neizskatās smieklīgi. Jā, vīrietis vēlas savu sievieti darīt laimīgu, viņu aizsargāt, bet, lai to paveiktu, jābūt stipram. Nereti stiprs saistās ar vārdu "rupjš". Sievietei kategoriski jāiestājas pret rupjību, neļaujot šim stulbajam trūkumam izjaukt attiecības. Beigās arī vīrietis sapratīs, ka tieši viņa rupjība traucē būt laimīgam un patiesam.
8. Egoisms un egocentriskums
Egoisms ir apzināta parādība, kas rodas no negatīvajām rakstura īpašībām. Egoists spēj skaidri apzināties citu cilvēku intereses un domas, taču viņš tās, savu interešu vadīts, ignorē. No egoistiem labāk bēgt pa gabalu.
Taču biežāka parādība ir egocentriskums. Egocentriķis ir liels bērns, kas koncentrējies tikai uz sevi un savu iekšējo pasauli. Tas ir cilvēks, kurš sevi uzskata par visas pasaules centru un pat nespēj iedomāties, ka citi cilvēki var domāt savādāk nekā viņš.
Saskaroties ar informāciju, kas ir pretēja viņa pieredzei un domām, egocentriķis vienkārši to nevar pieņemt. Tādējādi viņš nonāk konfliktā un nereti arī ļoti pārdzīvo šo domu nesakritību.
Egocentrisma saknes meklējamas apstāklī, ka cilvēks nespēj, nevēlas pieņemt, ka eksistē arī citi skatpunkti, ne tikai viņa vienīgais viedoklis. Egocentriķis var mājās kļūt par tirānu, greizsirdi, neatzīta ģēnija upuri un "napoleonu", ja viņš neiemācīsies saskatīt pasauli no dažādām šķautnēm.
Normālos apstākļos bērnu egocentrisms pāriet 10-12 gadu vecumā, taču bieži vien šī sliktā īpašība cilvēku pavada visa mūža garumā. Egocentrisma pārvarēšana liecina par cilvēka attiecīgu brieduma pakāpi.
Īstenībā nav jāmeklē otrā cilvēkā trūkumi, bet gan jāmēģina otrs pieņemt tāds, kāds viņš ir. Jāpalīdz partnerim kļūt labākam, nepārmetot, bet darot to nemanāmi, gudri un maigi. Tad arī tavās attiecībās ienāks harmonija, pēc kā patiesībā tiecas ikviena sieviete.
Materiāls tapis pēc ārzemju medijos publicētās informācijas.
