Bērnu slimnīcas fonda vadītāja redz būtiskus uzlabojumus veselības aprūpes sistēmā

"Lai arī šodien tajā viss ir tālu no ideāla, [BSF darbības pirmajos gados] bija vajadzīgas eksistenciālas pamatlietas - dažāda veida aprīkojums, pat tādas elementāras lietas kā šļirces. Šodien runājam jau par citām vajadzībām, kuras daļēji nosaka arī attīstītākas medicīnas iespējas, kuras ir ļoti finanšietilpīgas. Šodien cilvēki vēršas pēc palīdzības par lietām, par kurām pirms 10 līdz 15 gadiem nevarēja pat iedomāties, ka tādas iespējas būs, ka kaut kur pasaulē veiks šādas manipulācijas un varēs saņemt medikamentus," situāciju raksturojusi Dambiņa.

BSF pārstāve gan atzīmējusi, ka daudzas jaunās ārstniecības metodes "reti kurš pats var atļauties apmaksāt", un arī valsts nevarot. "Bet neviena valsts pasaulē nespēj nodrošināt pilnīgi visas iespējas visiem, tāpēc fonds cenšas palīdzēt tās nodrošināt visiem, kam nav finansiālo iespēju."

"Ir manipulācijas, kuras droši vien nekad neveiks Latvijā, jo tas būtu nesaprātīgi dārgi. Tās ir dažādas transplantācijas, kur mums pacientu skaits ir pārāk mazs, lai veidotu tam speciālu infrastruktūru, un pieredzes iespējas mūsu speciālistiem arī būtu tik nelielas, ka saprātīgāk tās pirkt kā ārpakalpojumu," stāstījusi Dambiņa.

BSF būtiskus līdzekļus investējos ārstu izglītībā un profesionālajā pieredzē, "jo ārsts ir mūsu pamatresurss, un viņu un arī māsiņu zināšanas un profesionālās spējas nozīmē šī pakalpojuma kvalitāti". Dambiņas vērtējumā, apmaksas sistēmai ārstiem un māsām un medicīnas personālam ir jābūt prioritātei. "Mēs varam sagādāt daudzas lietas, apmaksāt konkrētiem bērniem palīdzību, apmācības, bet mēs nevarēsim uzturēt sistēmu, maksāt atalgojumu vai maksāt ilgstoši par pakalpojumu. Tās lietas jāsakārto valstij."

Dambiņas skatījumā, personāla jomā situācija veselības aprūpē ir visai slikta, jo esot pārāk zems atalgojums. "Saprotam, ka pašām slimnīcām ir ļoti grūti kaut ko mainīt, jo nevar piedāvāt darba tirgū konkurētspējīgu atalgojumu, kas valsts slimnīcās ir būtiski zemāks. Ārstam jābūt ļoti lielam entuziastam, lai viņš no tās privātās slimnīcas nāktu strādātu BKUS par valsts piedāvāto samaksu. Tā ir milzīga problēma, kas ietekmē absolūti visu," teikusi Dambiņa, "domāju, ka mediķu atalgojums šobrīd ir akūtākā lieta, lai nodrošinātu labu, kvalitatīvu, profesionālu pakalpojumu bērniem. (...) Tik daudz kā privātais sektors valsts noteikti nekad nevarēs atļauties maksāt, bet mērķim jābūt šo atalgojumu vismaz pakāpeniski tuvināt."

Dambiņa norādījusi arī uz problēmu trūcīgajiem saņemt ārstēšanās iespējas. "Atšķirība ir milzīga! Ir ģimenes, kurām pietrūkst rocības atbraukt un saņemt šeit pakalpojumu, konsultācijas, jo viņiem nav naudas ceļa izdevumiem. (..) Nemaz nerunājot par izdevumu segšanu, lai ārstētos ārpus Latvijas. Ir virkne šķietami elementāru lietu, kas ģimenēm ir svarīgas, ko tās pašas nevar nodrošināt, pat ja kāds medicīnas pakalpojums ir bez maksas. Piemēram, ceļa izdevumi, speciālā pārtika, kāds palīglīdzeklis, mājas režīmā lietojams aparāts, lai bērnam uzlabotu veselību."

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA