Lieldienas nāk: kā skaisti nokrāsot olas mellenēs un kumelītēs

Olu krāsošanai piemīt tas jaukums, ka nekad nevari precīzi zināt, kādu rezultātu dos tā vai cita dabīgā krāsviela. Krāsošanā iegūto toņa intensitāti un spilgtumu ietekmē gan augu augšanas apstākļi, tostarp mēslošanas līdzekļi, gan ūdens ķīmiskais sastāvs un citi faktori.

■ Vairākus gadus mēģināju krāsot ar mellenēm – izrādās, veikalā pirktās ārzemēs audzētās lielogu mellenes nedod tik košu krāsu kā mūsu meža ogas. Gadās tā – iemērksi olu upeņu vai sarkano kāpostu novārījumā, cerot uz glīti zilo, bet pēc krāsošanas ola sanākusi maigi pelēka vai rozīga.

Taču tonis ir tik skaists un čaumalas faktūra tik izteiksmīga, ka samierinos ar sasniegto un mēģinu atkal. Un tā eksperimentēju ar dažādām vielām, izmantojot pat vairākas olu kastes. Tādēļ olu krāsošanu neatliec uz beidzamo vakaru! Mēģini izbrīvēt laiku jau kādas dienas iepriekš, un skaistas olas uz galda priecēs visu svētku laiku.

■ Pieliekamajā droši vien tev atradīsies kāda upeņu vai melleņu ievārījuma burciņa – savārot to ar nedaudz ūdens un iemērcot tajā jau novārītas baltās olas, iegūsi zili pelēko toņu krāsojumu. Novārījumam jāpievieno kāda karote etiķa, lai krāsa labāk piekožas. Jo ilgāk olu turēsi novārījumā, jo tumšāku toni iegūsi. Ja vēlies iegūt vienmērīgi nokrāsotu virsmu, ogu novārījums jāizkāš caur smalku sietiņu. Ja atstāsi novārījumu ar visām izšķīdušajām ogām, krāsojums būs nevienmērīgs, ar interesantu raibumu.

■ Stiprs kumelīšu novārījums dos dzeltenīgu nokrāsu. Ja šķidrumam pievienosi kurkumu, dzeltenais iegūs intensīvāku toni. Dzeltenīgi zaļu toni vari iegūt, savārot stipru bērzu pumpuru un lapu novārījumu.

■ Rozīgi brūns tonis sanāks, ja olas krāsosi biešu novārījumā.

■ Ar zaļajiem toņiem ir vissarežģītāk: tos iegūsi, ja olas krāsosi stiprā spinātu novārījumā. Vēl vari mēģināt vispirms olu nokrāsot dzeltenīgu, pēc tam to ievietot zilganajā upeņu vai melleņu novārījumā. Visiem novārījumiem jāpievieno etiķis, bet ar to nevajag pārspīlēt – etiķa ietekmē olas čaumala kļūst trausla, un visās olu cīņās šāda ola būs zaudētāja.

■ Krāsojot olu, vari to ietīt kaprona, marles vai plāna zīda lupatiņā, pirms tam saslapinātai olai piespiežot dažādus formā izteiksmīgus augus – ģerāniju vai rožu lapiņas, dārzā izaugušās sniegpulkstenītes vai prīmulu ziediņus, sakaltētos hortenziju ziedus vai visu veidu putraimus no virtuves plaukta. Tie uz olas virsmas dos nospiedumu un citu toni vietā, kur augs vai putraims ticis piespiests pie čaumalas.

■ Olu var notīt ar dažāda biezuma dziju vai auklām. Pašu krāsotā dzija no veciem adījumiem dos vēl papildu krāsu toni. Mūsdienu dzija vairs neplūk, krāsojot ar tādu pavedienu, uz olas virsmas būs tikai dzijas nospiedums.

■ Interesantu rakstu iegūsi, olas nokrāsoto virsmu nokasot ar adatas galu vai īlenu – vari veidot strīpiņu vai punktiņu vijumus, rindas un apļus, vai izveidot tautiska stila rakstus vai arī paša izdomātu vēstījumu.

Te vajadzēs: novārītas baltās olas; ja izmantosi brūnās, neiegūsi skaistos vēsos toņus – zilo, pelēko un dzelteno.

Kā veidot dažādu virsmu krāsojumu?

■ Novārījumā nokrāsotai olai ar asu adatu vai īlenu nokasi krāsas kārtiņu, veidojot rakstu.

■ Tinuma rakstu veido, saslapinātu olu aptinot ar auklu vai dziju. Olu pirms tam vari nokrāsot gaišākā tonī, pēc tam aptinot ar dziju, likt tumšas krāsas novārījumā.

■ Olu ietin auduma lupatiņā, pirms tam slapjai olai piespiežot kādu augu vai putraimus. Ja krāsu gribi intensīvi tumšu, uz piespiestajiem augiem uzliec sarkanā sīpola mizas. Tā iegūsi tumšu sulīgu brūno toni. Ja krāsosi mellenēs vai upenēs, tad, šādi aptinot olu, tā kļūst tumši violeta, gandrīz melna.

■ Olas kārto šķīvī vai bļodiņā. Vīnstīgu vainagam ar karsto līmi pielīmē pūpolu zariņus.