Psiholoģe skaidro, kā būtu bijis jārīkojas audzinātājai, kura pastaigas laikā pa zemi vilka bērnu
Sašutuma vilni vecākos ir izraisījis video, ko uzfilmējusi kāda rīdziniece. Tajā redzams, kā bērnudārza audzinātāja, kas izvedusi pastaigā grupiņu, paņemot aiz skausta, pa zemi velk pusotru gadu vecu mazuli. Audzinātāja paskaidro, ka citādi nav varējusi rīkoties: "Viens laižas, otrs neturas". Kā audzinātājai būtu bijis šajā situācijā jārīkojas, skaidro psiholoģe Gunita Kleinberga.
Psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Gunita Kleinberga skaidro: "Situācijā, kad mazs bērns atsakās doties uz priekšu un vienkārši apstājas, pieaugušajam ir jāpacenšas izprast iespējamie šādas uzvedības iemesli.
Šajā vecumā bērnus ļoti interesē viss apkārt notiekošais. Iespējams, ka bērniņš ir ieraudzījis kaut ko interesantu - kukaini vai puķi, un vēlas to izpētīt, tāpēc ir apstājies. Pieaugušais to nav redzējis un velk mazo uz priekšu. Bet varēja taču apstāties un pievērst uzmanību, ko uz mazais skatās."
Uzfilmēto situāciju un bērnudārza vadītājas komentārus lasi un skaties rakstā "Rīdziniece nofilmē, kā audzinātāja ved pastaigā mazuli - tā viņam bija pirmā diena privātajā dārziņā Duntes ielā"
"Uzņemtajā video redzams, ka grupā ir 7- 8 bērni un divas audzinātājas. Tas nozīmē, ka viena audzinātāja varēja palikt ar bērnu, kamēr otra pievēršas pārējiem mazuļiem," turpina komentēt Gunita Kleinberga.
"Vēl var būt, ka bērns ir noguris, viņam ir diskomforts vai arī ir jauna situācija un ir nepieciešams laiks, lai adaptētos. Tā kā puisītis bērnudārzā bija pirmo dienu, tad, iespējams, ka viņu varēja arī nevest pastaigā, bet ļaut palikt grupiņā, lai aprastu ar jaunajiem apstākļiem."
Šāda situācija nedrīkstēja izveidoties. Nespējot panākt iecerēto, audzinātāja neadekvāti izmantoja savu varu pār bērniem un faktiski no spēka pozīcijām panāca savu - bērns tika vilkts uz priekšu.
Ir situācijas, kas ir bērna dzīvību vai veselību apdraudošas, piemēram, bērns atsakās iet uz priekšu, atrodoties uz ielas braucamās daļas. Šādā situācijā bērnu bez kavēšanās var paņemt klēpī un nest uz drošu vietu.
Savukārt, ja bērns neiet uz priekšu vai noguļas zemē pastaigas laikā vietā, kur nav apdraudējumu, vecākam vai audzinātājam ir jābūt klātesošam, piemēram, jānotupjas līdzās, lai būtu bērna acu augstumā un jāmēģina izprast, kāds ir šāds uzvedības cēlonis.