Pasapņoji, un - viss? Ko darīt, lai jaunā gada plāni neizčākst kā pērnais sniegs

Kāpēc tieši gadu mijā būvējam sapņu pilis?

Gadu mijas apņemšanās nebūt nav mūsdienu fenomens. Jau senie romieši katru jaunu gadu sāka ar labākas dzīves solījumiem savam dievam Jānusam, kura vārdā viņi gada pirmo mēnesi nosauca par janvāri. Arī senie babilonieši gadu mijā vērsās pie saviem dieviem, solot atdot savus parādus. Sevis uzlabošanas tēma vijas cauri dažādām kultūrām un reliģijām.    

Gadu miju tēlaini var salīdzināt ar mazu nomiršanu un piedzimšanu, ar vienu durvju aizvēršanos un citu atvēršanos, saka psihoterapeite Maija Ozoliņa-Molokailima. Tas rada cerības, apņemšanos, ka ar jauniem spēkiem varēsim sākt kaut ko jaunu, vērst uz labu to, ko nav izdevies izdarīt vecajā gadā. “Mums visiem patīk pasapņot, un jaunais gads ir kā neizsapņots sapnis. Tā ir ideālā pasaule, ideālā dzīve, kas varētu būt. Tās vienmēr ir pozitīvas apņemšanās.”

Bet psihiatre Sandra Pūce jaunā gada apņemšanās skaidro līdzībās ar dabas cikliem: “Ar jauno gadus sākas jauns posms, ejam pretī gaišākam laikam, pavasarim, kad dabā atveras un sāk ziedēt augi, un tas arī mūs mudina atvērties, izvirzīt mērķus un tos sasniegt.”

Ko apņemamies?

Mūsdienās galvenokārt apņemšanās saistītas ar veselību: atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, beigt smēķēt, mazāk dzert, mazāk ēst (Top 3 apņemšanās). Tomēr cilvēki arvien vairāk arī vēlas biežākas pastaigas, pievērsties meditācijām, samazināt stresu, mazāk skatīties televīzijas pārraides vai mobilo telefonu.

Taču pienāk februāris, un tikai daži no mums ir devušies pastaigās, lai tiktu pie skaista auguma. Tiešām, nav viegli gada vēsākajā un tumšajā laikā kļūt par dabas pastaigu mīļotāju.

Ko darīt? Var aizmirst par apņemšanos un varbūt, sirdsapziņas mocītam, atgriezties pie tās nākamajā gadu mijā. Varbūt tomēr labāk mainīt savu attieksmi un pat pašus mērķus, lai sasniegtu rezultātus? Psihoterapeite Maija saka tā: “Jāsaprot, vai esi motivēts kaut ko darīt citādi. Vai mērķis ir svarīgs tavā dzīves uztverē, vērtību sistēmā? Uz ko pamatojoties, to izvirzīji? Tāpēc, ka draudzene arī to dara, vai tāpēc, ka žurnālā izlasīji, ka tā vajag? Kur radās tā vajadzība? Ja tā nenāk no cilvēka paša dziļākās pārliecības, tad apņemšanās var piedzīvot neveiksmi.”

Dzīvē ir jābūt gan mazajiem, gan lielajiem mērķiem, jo tie palīdz saprast virzienu, kādā vēlamies doties, norāda Sandra Pūce. Laika gaitā kaut kas var pamainīties, tas ir tikai normāli. Taču, tā kā cilvēks pēc savas dabas ir slinks (tas ir pašaizsardzības instinkts), ir nepieciešams sevi disciplinēt. Cik lielā mērā – tas atkarīgs no cilvēka rakstura. “Vieniem patīk visu strukturizēt, disciplinēt – viņiem iesaku: nē, vajag vairāk neprāta, vairāk trakuma, kaut ko tādu, ko ikdienā neatļaujies. Savukārt tiem, kuriem ir tendence plūst pa straumi, saku: pag, pag, ir tomēr jāskatās, uz kuru pusi vējš pūš un vai tu vispār gribi tajā krastā nonākt, un vai tas ir tavs krasts. Tāpēc nav viena universāla padoma visiem. Galvenais uzdevums ir cilvēkam iepazīt pašam sevi un saprast, ko viņš vēlas.”

Un vēl viņas ieteikums: pirms sāc mērķu īstenošanu, vispirms kārtīgi izgulies, sakārto savu nakts miegu. “Ja būsim atpūtušies, tad arī varēsim vieglāk soli pa solim virzīties tālāk.”

Pareizā metode – panākumu atslēga

● Formulē savu mērķi. Ja mērķi paliek sapņu līmenī, ja netiek formulēti un pierakstīti – vislabāk ar roku, jo šādi iedarbinām saikni no rokas uz smadzenēm –, ja cilvēks neapsēžas un neuzraksta detalizētu plānu un patiesībā nemaz nav gatavs pārmaiņām, tad tas arī, visticamāk, nepiepildīsies, pārliecināta psihoterapeite Maija. Ir jāseko konkrētam rīcības plānam, kā šo apņemšanos soli pa solim īstenot. Ja, piemēram, jaunā gadā apņemšanās ir ceļojums uz kādu tālu valsti, paturi prātā, ka mērķim ir iespējams sakrāt naudu, bet ar sapni ej nu sazini, kā tas izdosies. Padari ceļojumu par savu mērķi, izplāno, kurā gadā gribi tur aizbraukt un cik tam vajadzēs naudu, sāc apkopot informāciju par ceļojuma galamērķi.

● Padomā, kāpēc tev tas ir svarīgi. Ir vajadzīga motivācija, tāpēc pajautā sev, ko tas man dos, un noskaiti visus par un pret. Kā tiksi galā ar grūtībām? Tad arī sapratīsi, vai tev tiešām ir motivācija vai tā ir tikai tāda vēlmīte un ilgstošā periodā tas nav priekš tevis. Tad labāk īstenot kādu mazu apņemšanos, secina Sandra Pūce.

Arī psihoterapeite Maija atzīst: lai apņemšanās nebūtu paņemta vienkārši no zila gaisa, apsver, ko tā mainīs tavā dzīves ritenī. Piemēram, vari to uzzīmēt uz papīra lapas, sadalīt daudzās pašlaik tavā dzīvē svarīgās daļās: fiziskais ķermenis, garīgā dzīve, sociālā dzīve, ģimene, draugi, profesija… Ja darbam tiek veltīti 70 % uzmanības un laika, bet garīgajai dzīvei vien 10 %, ritenis neripos, jo nav apaļš. Tālāk uz nākamās lapas var uzzīmēt, kādu šo dzīves riteni gribētos redzēt pēc pusgada vai gada, kādā virzienā tas ripos. 

Mērķu sasniegšana palīdz palielināt labsajūtu savā dzīvē, un uz to mēs arī tiecamies. “Vēlamies just vairāk pozitīvu emociju, justies laimīgi, tāpēc, mērķi izvirzot, jāsaprot tā nozīme dzīvē, kādas pozitīvas izmaiņas dos tā īstenošana. Varbūt nevajag iet pūļa pavadā un pieņemt parastas apņemšanās? Tā vietā domā par to, ko tu tiešām gribi sagaidīt no savas dzīves. Katram no mums ir svarīgi formulēt savas dzīves moto, domāt par savas dzīves jēgu. Saprast, kā tas, ko darām, ietekmē lielo dzīves shēmu, sistēmu. Jo katra mazā lieta, ko uzņemamies vai gribam sasniegt, sistēmā rada pārmaiņas,” saka psihoterapeite.

● Raugies uz savu jaunā gada apņemšanos ar prieku. Un pozitīvām domām: es to varu, man izdosies! Ja izvirzīto mērķi saskatīsi kā nepatīkamu pienākumu sarakstu, apņemšanos neizdosies īstenot, jo organisms protestēs: nē, negribu to darīt.

Rēķinies, ka laiku pa laikam vari atgriezties pie vecajiem ieradumiem. Uztver jebkuru neveiksmi kā pagaidu neizdošanos, nevis kā iemeslu, lai vispār atmestu ar roku mērķa īstenošanai. Ja arī nesanāca, nepārmet sev, bet mēģini saprast, kas bija tavs klupšanas akmens.

Pētījumos arī pierādīts, ka neveiksminieki ir pārāk koncentrējušies uz negatīvo, kas būs, ja mērķi neizdosies sasniegt.

Tāpat pozitīvās, iedvesmojošās lietas vajadzīgas ikdienā – tas var būt narcises zieds vāzē, smaržīga svece, jo tā ir normāla fizioloģija, ka pasauli uztveram arī caur saviem maņu orgāniem. “Ja apkārt ir skaistas lietas, dzirdam jaukus vārdus, saņemam patīkamus pieskārienus kaut vai no mīkstas jaciņas, tas dod pozitīvo emocionālo fonu, un, ja ir labsajūtu veicinošs fons, ir daudz vieglāk tikt ar visu galā. Var izvirzīt reālākus mērķus un tos sasniegt,” iedrošina Sandra Pūce.

● Mērķim jābūt reāli sasniedzamam. Viena no lielākajām kļūdām, ka uzliekam sev lielus mērķus – būt slaidai, pareizi dzīvot, pareizi būt… Tos gandrīz ir neiespējami sasniegt, un tad ir vilšanās, nomāktība, zūd ticība sev, ka es neko nevaru, bet problēma jau nav tajā, atzīst psihiatre Pūce. Vajag sākt ar kaut ko nelielu un sasniedzamu, lai būtu prieks un gandarījums. Piemēram, nevis teikt – gribu būt sportiska, bet sacīt – vēlos būt spējīga ar velosipēdu aizbraukt uz darbu un atpakaļ uz mājām četras reizes nedēļā. Šādu mērķi tu, visticamāk, sasniegsi. Vai, ja tava problēma ir našķošanās ar saldumiem, to vietā pērc augļus, riekstus un bezpiedevu jogurtu. Tas būs daudz veselīgāk. Neej uz veikalu iepirkties, kad esi izsalkusi un tavu produktu izvēli diktē izsalkums. 

Un – labāk paliec tikai pie vienas apņemšanās. Tavas izredzes gūt panākumus būs lielākas, ja tu enerģiju veltīsi tikai vienam savas uzvedības maiņas aspektam.

● Izdomā, kā to izdarīsi. Ja tev ir pilnas slodzes darbs, bērni, vīrs, padomā, kā atradīsi laiku sev. Arī tāpēc sākotnējam mērķim ir jābūt tādam, ko var izpildīt, iesaka psihiatre Sandra Pūce. Neēst pēc sešiem? Labi, bet tad ir jāizdomā, kā šādu apņemšanos īstenot, varbūt racionālāk ir izvēlēties vieglākus ēdienus, kā to arī iesaka diētas ārsti, nevis pavisam atteikties no vakariņām.

Sadali savu mērķi sīkākos apakšmērķos, fokusējoties uz tādu apakšmērķu radīšanu, kas ir konkrēti, izmērāmi un iekļaujas konkrētā laika periodā. Tad ikreiz jutīsi gandarījumu, tos sasniedzot. Kā atzīst britu psiholoģijas eksperts Ričards Vaizmans, daudzas veiksmīgas metodes, kā labāk sasniegt vēlamo, ietver plāna veidošanas nozīmīgumu un palīdzību pašam, kā pie tā arī turēties.

● Padari savus plānus un progresu konkrētus. Gada plānotājā katram mēnesim vari ierakstīt savus uzdevumus gan garīgajā, gan fiziskajā jomā. Katru vakaru pārskati savu dienas darbu plānotāju un, ja kaut kas nav izdarīts šodien, pārraksti to uz nākamo dienu. Izdarītos darbus atzīmē, tos izsvītrojot. Neieplāno vienā dienā tik daudz darbu, ka nevar ar tiem visiem tikt galā. Plānošanai jābūt reālistiskai. Citam varbūt labāk palīdzēs sporta pulkstenis, kāda mobilā lietotne, datorā izveidota tabula, ko papildināt, ziņojuma dēlis ar grafiku vai attēliem.

Kā uzsver psihiatre Pūce, padarītā atzīmēšana un konfrontācija ar realitāti ir vajadzīga. Tas palīdz neizlaisties. Ir vajadzīgs, lai tu varētu sev uzsist pa plecu – jā, izdevās!

● Pastāsti draugiem un ģimenei par saviem mērķiem. Visticamāk, varēsi saņemt atbalstu un palīdzību, lai izvairītos no neveiksmes. Šķērslis mērķu sasniegšanai var būt depresivitāte, depresija, bet tā var būt neuzņēmība, rakstura īpatnības, saka Sandra Pūce: “Tāpēc vajag vairāk censties sevi izprast. Piemēram, ja ir grūtības uzsākt apņemšanos, noder no Vinnija Pūka izmantot milzu lamatas, – kāda drauga klātbūtnē pastāstīt par savu apņemšanos un uzreiz arī piezvanīt un pieteikties, piemēram, autokursos. Vēl labāk, ja ir draudzene, ar kuru kopā iet uz fitnesa zāli, lai savestu kārtībā augumu. Tad otrs cilvēks būs kā sirdsapziņa, kas teiks: nepadodies, ej un nodarbojies. Tātad apzināti jācenšas iesaistīt vēl kādu, kurš nevis pažēlos, bet palīdzēs noturēt disciplīnu. Pēc tam, kad būs sperts pirmais solis, otro, trešo veikt jau būs daudz vieglāk.”

Psihiatre min kādu piemēru, kad slaidai, skaistai meitenei ar ēšanas traucējumiem izdevās ar terapijas palīdzību agrāk ikdienā lietotās četras tabletes vēdera izejai samazināt līdz 1–2 tabletēm. Pēc meitenes domām, ja tās pārstās lietot, kļūs resna, un tādu, protams, puisis vairs nemīlēs. Viņas apņemšanās ir tās nelietot, bet bailes un nedrošība ir stiprākas nekā apņemšanās, nav arī izpratnes, cik lielu ļaunumu organismam nodara gadiem ilga šādu tablešu lietošana. Tomēr viņai varētu palīdzēt problēmas atklāšana savam draugam, jo vienai pašai ir grūti ar to tikt galā. Apkārtējo cilvēku atbalstam ir liela nozīme.

● Centies nenovirzīties no mērķa. Piemēram, ja visām savām draudzenēm, kuras tevi aicina uz kafejnīcu, vienmēr saki jā, tad ir jautājums, vai aiziesi līdz sporta zālei, kā biji apņēmusies, saka psihoterapeite Maija. Visticamāk, ne. Ļoti svarīgi ir iemācīties, kam teikt jā un kam – nē. Ir jābūt tā saucamajām robežām. Jā – visam, kas tuvina mērķim! Bet visam pārējam, kas nav noteikta kā prioritāte mērķa sasniegšanai, jāsaka nē, jo tie nav svarīgi. Protams, nepazaudējot mīļotos cilvēkus, atpūtas brīžus, intīmās attiecības. Tam jāsaka jā, jo tās visas ir cilvēka pamatvērtības.

● Neaizmirsti apbalvot sevi. Ir ļoti svarīgi apbalvot sevi ar kādu patīkamu sīkumu, kad sasniegta kāda no pakāpēm, tas palīdzēs saglabāt motivāciju un progresa izjūtu. Piemēram, tas var būt tāds sīkums kā zvaigznītes pielīmēšana plānotājā pie izdarītā darbiņa, sevis apbalvošana nedēļas nogalē ar pastaigu iemīļotajā vietā gar jūru vai vienkārši gardas kūciņas nobaudīšana. Tas, kas tev sagādā prieku. Tas arī palīdzēs nenovirzīties no ceļa uz galamērķi.