Kā radušies Ziemassvētku simboli, kam katru gadu šķērdējam bargu naudu
Pagānisms, kristietība un mārketings - viss ir tā saplūdis un pārveidojies mūsdienu Ziemassvētku simbolos un rituālos, ka grūti atšķetināt sākumu.
Dāvanas - ekonomikas gadskārtējais stimuls
Ziemassvētki ir ekonomikas gadskārtējais stimuls vairākumā pasaules zemju. Finansisti par to priecājās, tomēr šo dāvināšanas plūdu sekās atrod arī ne mazumu ēnas pušu. Viņi nav pirmie – jau viduslaikos katoļu baznīca bija aizliegusi Ziemassvētkos pasniegt dāvanas, jo bija radušās pamatotas aizdomas, ka šī tradīcija pārņemta no pagāniem.
Nozīmīgie seno romiešu svētki – Saturnālija par godu dievam Saturnam – ilga nedēļu, no 17. līdz 23. decembrim – tā bija vispārēja līksmošanās un uzdzīve, kā arī apdāvināšanās. Dāvanu palete varēja būt no niekiem līdz dārgām lietām: sveces, figūriņas, zobu bakstāmie, smaržas, cūkas, papagailis u. c., un tik nevainīgs pagānu dāvanu klāsts patiešām varēja ietekmēt kristiešu tradīcijas.
Katoļu baznīca vēlāk gan apdomājās un atrada arī savā vēsturē dāvinātāju piemērus, proti, Miras bīskapu – Svēto Nikolasu, kurš mēdza apdāvināt kristiešus, sevišķi bērnus, gan Bībeles brīnumdarus, kuri pasniedza dāvanas Jēzum. Dāvanas tika reabilitētas, un, tā kā vēsturiski dāsnums ir gan pagānu, gan kristiešu dabā, ko gan var pārmest modernajam cilvēkam?
