Kā radušies Ziemassvētku simboli, kam katru gadu šķērdējam bargu naudu
Pagānisms, kristietība un mārketings - viss ir tā saplūdis un pārveidojies mūsdienu Ziemassvētku simbolos un rituālos, ka grūti atšķetināt sākumu.
Sveces un lampiņas
Eglītes rotāšana ar svecītēm radusies no pirmo kristiešu tradīcijas – viņi vēstīja par slepenu kopā sanākšanas vietu, ieliekot logā vienu svecīti. 17. gadsimta vidū svētku eglītes sāka rotāt ar pielipinātām svecītēm, bet tikai pēc diviem gadsimtiem tā kļuva par populāru tradīciju Eiropā, un tikai tad tika izgudroti svečturīši.
Ap to pašu laiku Ziemassvētku eglīte Amerikā tika pie pirmās elektrisko spuldzīšu virtenes. Par šā izgudrojuma tēvu uzskata Edvardu Džonsonu, kas bija Edisona Elektriskās gaismas kompānijas viceprezidents. 1882. gadā savā Ņujorkas mājā viņš lepni izrotāja svētku egli ar virteni no 80 baltām un zilām kvēlspuldzītēm valrieksta lielumā.
Vietējās avīzes šo vēsturisko notikumu ignorēja, jo uzskatīja par nekaunīgu reklāmas triku. Šāds rotājums bija pārāk dārgs prieks vidējam amerikānim, tāpēc popularitāti ieguva tikai divdesmitā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados. Tad arī Amerikā sākās tradīcija iezīmēt savas mājas aprises, sevišķi dzegas, ar mitrumizturīgām spuldzīšu virtenēm. Tagad Ziemassvētki nav iedomājami bez krāšņiem spuldzīšu rotājumiem, un ļaudis brīvdienās dodas “skatīties gaismas” pilsētā vai pie saviem ielas kaimiņiem.
