Vai tiešām laimestu var nosapņot? Dīna: “Es biju nelaimīga laulībā, nespēju samaksāt rēķinus. Un tieši tad es vinnēju”
Spēja sapņot ir fascinējošs cilvēka prāta aspekts. Kā veidojas attēli un emocijas, ko mēs tik intensīvi pārdzīvojam sapņojot, tas joprojām ir noslēpums. Un līdz pat šim laikam zinātnei nav izdevies novērtēt sapņu saturu un to nozīmi.
Jau labu laiku zinātnieki pūlas izprast cilvēka sapņu pasauli. Zinātniskie pētījumi notiek divos galvenajos virzienos – neirozinātnieki analizē miega fāzes un smadzeņu darbību, lai atklātu sapņu fizioloģisko dabu, savukārt citi zinātnieki cenšas piekļūt sapņu saturam. Ja pirmajiem sokas tīri labi, tad otro uzdevums ir daudz izaicinošāks, sarežģītāks un devis mazāk rezultātu. Iespējams, vecās sapņu grāmatas vēl aizvien sniedz labāku tulkojumu nosapņotajām lietām un parādībām nekā zinātnes atklājumi.
Laimestu loterijā var nosapņot
Ik pa laikam kāds liela laimesta vinnētājs atzīstas, ka veiksmi loterijā iepriekš nosapņojis. Visbiežāk laimētājs sapnī redzējis, kā saņem laimestu, un šis sapnis kalpojis par stimulu iegādāties loterijas biļeti, kaut arī agrāk cilvēks varbūt nekad nav piedalījies laimes spēlē.
Vēl interesantāki ir gadījumi, kad tiek nosapņoti konkrēti skaitļi, ar kuriem var piedalīties loterijā un laimēt. Zināmi daudzi gadījumi, kad cilvēks paļāvies uz šo sapnī atnākušo informāciju un tiešām arī laimējis lielu naudas summu.
Piemēram, šā gada 13. janvārī amerikāņu programmētājs Viktors Amols laimēja 400 tūkstošus dolāru Virdžīnijas loterijā, pareizi atminot piecus no sešiem skaitļiem. Saņemot laimestu, viņš atzinās, ka šos veiksmes skaitļus – 3, 10, 17, 26, 32 – nosapņojis un pamodies nopircis četras loterijas biļetes, kurās tos arī uzrakstījis. Katra biļete laimēja pa 100 tūkstošiem dolāru, un iespēja laimēt bija 1 no 278 256. “Man nekad iepriekš tāds sapnis nebija bijis,” atzina Amols.
Šādi piemēri nav jāmeklē nemaz tik tālu pasaulē. 2011. gada maijā Latvijas Loto pārstāvji informēja, ka visus sešus loterijas Viking Lotto skaitļus izdevies uzminēt kādai lietuviešu ģimenei no Panevēžas, kas loterijā laimēja 1,12 miljonus latu. Laimīgos skaitļus – 9, 31, 33, 37, 46 un 48 – sieviete esot nosapņojusi un nakts vidū pierakstījusi uz papīra, lai nākamajā rītā tos atzīmētu loterijas kuponā. Neticami, bet tas bijis jau otrais laimests lietuvietes dzīvē. Pirms pāris gadiem viņai izdevies saņemt laimestu arī Teletoto spēlē, pirms kuras sieviete sapnī redzējusi trīs naudas kaudzes uz virtuves galda.
Savukārt kanādietes Olgas Beno pieredze apliecina – ja vēlies, lai tavi sapņi piepildītos, tiem ir ļoti, ļoti jātic. 2016. gada 28. decembrī Atlantijas loterijā viņa laimēja 5,3 miljonus Kanādas dolāru (ap 3,68 miljoni eiro), kuponā izmantojot skaitļus, ko bija nosapņojusi 1989. gada maijā un kurus veselus 28 gadus bija nemainīgi atzīmējusi, piedaloties loterijā!
Kā tas iespējams? Zinātnei nav atbildes uz šo jautājumu. Iespējams, to var izskaidrot viena no laimētājām, Dīna Samsone no Šefīldas Anglijā, kura 1998. gadā ieguva 5,4 miljonus mārciņu. “Es biju nelaimīga laulībā, nespēju samaksāt rēķinus, un dzīve bija briesmīga. Un tieši tad es vinnēju.” Viņa bija divu bērnu māte, traģiski zaudējusi vairākus tuviniekus, tostarp priekšlaicīgi dzimušu meitiņu un brāli, kas bija invalīds. Katru nedēļu viņa pirka loterijas biļeti cerībā uzlabot savu dzīvi. Naktī pirms lielā laimesta, tikai četrus mēnešus pēc brāļa nāves, viņš parādījās māsai sapnī un pateica, ka viņa laimēs. “Es tiešām ticu, ka kāds tur, augšā, pateica man, ka notiks kaut kas labs,” viņa atzina. Labs būtu par maz teikts. Tādi nosapņoti laimesti ir milzīga mistika.
No šūpuļa līdz kapam
Sapņi mūs pavada no šūpuļa līdz kapam un ir krasi atšķirīgi satura un emociju ziņā. Sapņu stāvokļu amplitūda ir tikpat plaša un sarežģīta, kāda ir arī nomoda stāvokļiem.
Skatoties cilvēka mūža mērogā, bērna sapņi ļoti atšķiras no pieaugušā sapņiem. Lai gan to saturs abos gadījumos joprojām ir liela mīkla, attiecībā uz bērnu sapņiem pētnieku pretrunas un diskusijas ir jo sevišķi izteiktas. Sākotnēji pētījumi secināja, ka pirmsskolas vecuma bērni sapņos parasti redz statiskus attēlus, galvenokārt dzīvniekus un paša sapņotāja dažādus stāvokļus, bet tajos trūkst aktīvas pašizpausmes, cilvēku tēlu, sociālās mijiedarbības, sapņu emociju un attēlu kustībā. Pēdējos gados, izmantojot ārpus laboratorijas vidi, zinātnieki nonākuši pie atšķirīgiem rezultātiem.
2015. gadā ungāru zinātnieki sešas nedēļas pētīja 40 bērnu (4–8 gadi) sapņus, kā intervētājus izmantojot iepriekš apmācītus vecākus, kuri no rīta pēc pamošanās iztaujāja bērnus par viņu sapņiem. Iegūtā informācija – kopumā par 349 sapņiem – liecināja, ka pat pirmsskolas vecuma bērniem ir tendence sevi redzēt aktīvā lomā (70 %) savos lielākoties kinemātiskajos (82 %) sapņu attēlojumos, ko raksturo ķermeņa stāvoklis jebkurā laika momentā. Bērni vairāk stāstīja par nosapņotajiem cilvēkiem, nevis dzīvniekiem (attiecīgi 70 un 7 % no visiem sapņu tēliem), kā arī viņu sapņu bieža sastāvdaļa bija sociālā mijiedarbība, pašu ierosinātas darbības un emocijas. Interesanti, ka vairāk nekā puse sapņu (59 %) bija pozitīvi, 27 % bija negatīvi, 13,5 % – neitrāli.
Jaunībā cilvēku sapņus piepilda sociālā mijiedarbība starp pašu sapņotāju un pašreizējiem draugiem un citiem nozīmīgiem cilvēkiem. Interesanti – ja mazu meiteņu un zēnu sapņos zinātnieki neatrod lielas atšķirības, tad vīriešu un sieviešu sapņi būtiski atšķiras. Vīrieši divreiz biežāk sapņo par citiem vīriešiem nekā par sievietēm, toties sievietes sapņos vienādā mērā redz gan vīriešus, gan sievietes. Vairāki pētījumi liecina, ka vīriešu sapņos daudz vairāk parādās ieroči, savukārt sievietes daudz biežāk nekā vīrieši sapņo par apģērbu dažādā saistībā. Vēl kāds pētījums uzrādīja, ka vīriešu sapņos ir tendence parādīties vairāk agresijai un fiziskai aktivitātei, kamēr sievietēm sapņi satur vairāk noraidījuma un izslēgšanas tēmas, kā arī biežāk sarunāšanos, nevis fizisko aktivitāti.
Uz vecumu pieaugušajiem ir tieksme vairāk sapņot par radošiem darbiem, mantojumiem un ilgstošām raizēm, savukārt mirstoši cilvēki sapņos bieži redz pārdabiskas būtnes, citas pasaules vidi un ainas, kā viņi atkal satiekas ar mīļiem cilvēkiem, kas ir jau miruši.
Tādējādi sapņi, kas pārceļ bērnu viņa aprūpētāju sociālajā pasaulē dzīves sākumā, maigi eskortē sapņotāju viņa aizgājušo mīļo tuvinieku rokās, kad dzīve ir galā.
Par ko sapņo mūki?
Ļoti interesantu mēģinājumu ielūkoties budistu mūku sapņos veikuši ķīniešu zinātnieki, kas šogad publicējuši šā pētījuma rezultātus. Viņu mērķis bija salīdzināt mūku un nereliģisku cilvēku sapņu saturu, lai saprastu mūku bezapziņu un novērtētu reliģijas ietekmi uz cilvēka prātu. Pētījumā tika intervēti 127 dalībnieki – 65 mūki un 62 nereliģiski cilvēki.
Rezultāti liecināja par nozīmīgām atšķirībām šo abu grupu sapņu saturā. Mūku sapņos, piemēram, bija vairāk pareģošanas un atklāsmes tēmu nekā nereliģiskajiem dalībniekiem, kuriem savukārt vairāk rādījās sapņi par nāvi un citām tēmām, kas mūkiem nebija. Runājot par sapņu tēliem, dievišķas būtnes un skolotāji, protams, bija bieži viesi mūku sapņos, savukārt radinieki, dzīvnieki un miruši cilvēki biežāk rādījās otras grupas sapņos. Ievērojami atšķīrās arī emocijas, ko šīs abas grupas izjuta savos sapņos. Mūki ziņoja par daudz mierīgākām un cienījamām emocijām, viņiem bija raksturīgs mazāks nemiers un trauksme nekā nereliģiskajiem dalībniekiem.
2011. gadā arī franču zinātnieki pētīja divu klosteru mūku un mūķeņu sapņus. Šie klostera iemītnieki dzīvoja pēc desmit gadsimtu sena režīma, kas iekļāva celšanos naktī uz pāris stundu garu liturģiju. Desmit pētījuma dalībnieki to bija ievērojuši no pieciem līdz 43 mūža gadiem bez pārtraukuma. Zinātnieki atklāja, ka cilvēka miegu regulējošais diennakts ritms bija daļēji pielāgojies mūku režīmam, tomēr viņi joprojām izjuta miega problēmas un miegainību dienā. Lai pieceltos naktī, viņiem bija nepieciešami 2–6 modinātāja zvani.
Vaicāti par sapņu tēmām, mūki atklāja, ka tajos reizēm sarunājas (reizēm arī skaita lūgšanas) – pretēji saviem dienas ieradumiem, jo viņi bija devuši klusēšanas zvērestu. Mūki un mūķenes biežāk redzēja vieglas līdz mērenas halucinācijas tieši pirms aizmigšanas, kā arī murgus. Interesanti, ka divi klostera dalībnieki atzinās – viņi sapņojuši, ka nekad nav bijuši mūki.
Murgi sapņu valstībā
Slikti sapņi un murgi, kas atšķiras ar emociju intensitāti, ir īpašs sapņu veids. Diemžēl cilvēki tos redz biežāk nekā neitrāla vai pozitīva satura sapņus. 5–6 % cilvēku atzīst, ka viņiem rādās murgi.
2014. gadā kanādiešu zinātnieki no Monreālas Universitātes veica apjomīgu pētījumu, lai gūtu kādu skaidrību tieši par murgiem. Viņi apkopoja gandrīz 10 000 sapņu, no kuriem atlasīja 253 murgus un 431 sliktu sapni. Analizējot to saturu, zinātnieki secināja – lai cik tas negaidīti būtu, taču bailes ne vienmēr ir galvenais emocionālais faktors šā tipa sapņos. Faktiski bailes lielākoties iztrūkst sliktos sapņos un parādās tikai trešajā daļā murgu.
Kuras emocijas tad ir vairāk vainīgas, liekot mums murgot? Izrādās, tās ir skumjas, apjukums, vainas apziņa, pretīgums un tamlīdzīgi. “Fiziskā agresija ir visbiežāk ziņotā tēma murgos. Vēl vairāk – murgi kļūst tik intensīvi, ka liek pat pamosties. Sliktos sapņos savukārt īpaši bieži rādās starppersonu konflikti,” zinātnieki ziņoja. Parastas tēmas murgos ir nāve, bažas par veselību un draudi, taču tās nebūt neraksturo visus murgus. “Reizēm tā ir draudu sajūta vai nelaimi vēstoša atmosfēra, kas liek cilvēkam pamosties. Viens dalībnieks sapnī redzēja pūci uz zara un bija pagalam pārbijies,” rakstīja pētījuma autori.
Kanādiešu pētnieki atklāja, ka arī murgi, līdzīgi sapņiem, sievietēm un vīriešiem ir diezgan atšķirīgi. Stiprais dzimums vairāk nekā sievietes murgo par katastrofām un lielām nelaimēm, piemēram, plūdiem, zemestrīcēm un karu, savukārt vājajam dzimumam divreiz biežāk nekā vīriem murgos ir darīšana ar starppersonu konfliktiem.
Taču jautājums, kas ir murgi un kāpēc tie rādās, joprojām paliek nenoskaidrots. Cilvēki, kas bieži redz murgus. it sevišķi atkārtotus, var ciest no bezmiega un citām veselības problēmām. Labā ziņa ir tā, ka murgi, kaut arī tā nav slimība, ir ārstējami. Labus rezultātus sniedz vizualizācijas metodes, kad pacienti iemācās mainīt viena vai vairāku savu sapņu scenāriju un atkārtot jauno scenāriju – ar laimīgām beigām, piemēram, sapņotāja dzīvība tiek glābta (uzveikts uzbrucējs) vai notiek pārdabiska iejaukšanās (palīgā ierodas Supermens).
Savukārt no murgiem ar fizisku agresiju bieži vien var atbrīvoties, kontrolējot filmu un programmu saturu, ko skatās pirms gulētiešanas. Pirms pāris gadiem tika aptaujāti vairāk nekā 1200 turku, un noskaidrojās – jo regulārāk cilvēki skatās vardarbīga satura pārraides, jo biežāk rādās agresīvi murgi. Tiem pētījuma dalībniekiem, kas 90 minūšu laikā pirms gulētiešanas bija skatījušies trilleri vai līdzīga satura programmu, bija 13 reizes lielāka iespējamība tajā naktī sapnī vai murgā redzēt vardarbību.
Kāpēc sapņot ir labi
Viss, ko daba mūsos ir ielikusi, patiesībā nāk par labu, lai arī mēs nespējam līdz galam izprast šo mehānismu. Tikai retajam izdodas laimēt bagātību loterijā, pateicoties informācijai sapnī, bet teorētiski visiem ir iespēja ar sapņu palīdzību risināt savas problēmas un būt radošiem. Risinājumi un iedvesma, kas atnāk sapnī, reizēm ir gluži ģeniāla, kā to liecina daudzi leģendāri gadījumi.
Piemēram, slavenā Bītlu dziesma Yesterday, ko Pols Makartnijs nosapņoja! Kad viņš pamodās, atcerējās šo dziesmu pilnībā un ātri atkārtoja uz klavierēm, vaicājot draugiem un ģimenei, vai viņi jebkad to dzirdējuši. Sākumā komponistam nelika mieru doma, ka viņš vienkārši atkārto kāda cita autora skaņdarbu, ko ir dzirdējis, bet neatceras. “Apmēram mēnesi es vērsos pie cilvēkiem mūzikas biznesā un taujāju, vai viņi agrāk dzirdējuši šo gabalu. Galu galā tas jau līdzinājās, it kā ziņotu par kaut ko policijā. Es domāju – ja neviens nepieteiksies uz to dažu nedēļu laikā, tad varēšu to paturēt,” atcerējās Makartnijs. Nesen kāds pētījums par mūziķu sapņiem atklāja, ka viņi tiešām ne tikai bieži sapņo par mūziku, bet ka gandrīz puse melodiju, ko viņi atcerējās no sapņiem, bija nepazīstamas un jaunas, vedinot domāt, ka komponēšana sapņos ir iespējama.
Arī mākslinieki no citām jomām bieži raduši iedvesmu sapņos, piemēram, krievu rakstnieks Nikolajs Gogolis. Pēc tam, kad viņš sapnī redzēja gaisā peldošu melnu mūku, viņš sacerēja vienu no saviem labākajiem stāstiem – Melno mūku.
Pat zinātnieki mēdz atrast risinājums un atklājumus sapnī, nevis nomodā. Par kvantu mehānikas tēvu dēvētais Nīlss Bors bieži stāstīja par iedvesmojošu sapni, kas viņam ļāva atklāt atoma uzbūvi, par ko viņš saņēma Nobela prēmiju. Viņš vienkārši vienu nakti sapņoja par atomiem un ieraudzīja atomu kodolus, ap kuriem riņķoja elektroni, līdzīgi kā planētas riņķo ap Sauli. Un no rīta – eurēka!
Kā liecina pētījumi, apzinātas sapņošanas praktizētāji spēj efektīvi risināt radošas problēmas, taču sapnī var atrisināt arī citu veidu problēmas, piemēram, psiholoģiskās. Tāpēc sapņi – bieži vien dziedinoši, bieži mistiski, vienmēr fascinējoši – var gan veidot mūs, gan parādīt, kas mēs esam.
