Viņam ir 21 gads, Dauna sindroms un fenomenālus panākumus nesošs zeķīšu bizness
foto: ekrānuzņēmums no video
Katrs no Džona klientiem sūtījumu saņem kopā ar saldumu paciņu un Džona pateicības vēstulīti. Savukārt, ja klients dzīvo Longailendā, kur 21 gadu vecais uzņēmējs, Džons pats personīgi pasūtījumu nogādā klientam.

Viņam ir 21 gads, Dauna sindroms un fenomenālus panākumus nesošs zeķīšu bizness

Kasjauns.lv

Amerikānim Džonam Kroninam ir 21 gads un viņš cieš no Dauna sindroma. Kopā ar tēti viņš nodibinājis krāsainu īso zeķīšu biznesu, kas ienes miljoniem dolāru. Džons pierādījis, ka arī cilvēki ar īpašām vajadzībām var integrēties sabiedrībā, turklāt gūt fenomenālus panākumus jau pavisam agrā vecumā!

Viņam ir 21 gads, Dauna sindroms un fenomenālus pa...
foto: ekrānuzņēmums no video
Katrs no Džona klientiem sūtījumu saņem kopā ar saldumu paciņu un Džona pateicības vēstulīti. Savukārt, ja klients dzīvo Longailendā, kur 21 gadu vecais uzņēmējs, Džons pats personīgi pasūtījumu nogādā klientam.
Katrs no Džona klientiem sūtījumu saņem kopā ar saldumu paciņu un Džona pateicības vēstulīti. Savukārt, ja klients dzīvo Longailendā, kur 21 gadu vecais uzņēmējs, Džons pats personīgi pasūtījumu nogādā klientam.

„John’s Crazy Socks” ir 2016. gada decembrī dibināts interneta veikals, kas atrodas Longailendā, Ņujorkā. Jau pirmajā gadā pēc biznesa uzsākšanas tēvs un dēls nopelnīja 1.4 miljonus ASV dolāru no savu krāsaino un jautro zeķīšu pārdošanas. Pirmo sešu mēnešu laikā viņi bija pārdevuši vairāk nekā 17 000 zeķu pāru, sūtot tās klientiem ne tikai ASV, bet visā pasaulē.

foto: ekrānuzņēmums no video
„Dauna sindroms nekad mani nav atturējis,” apliecina 21 gadu vecais puisis. „Mēs izplatām prieku ar savu zeķīšu palīdzību.”
„Dauna sindroms nekad mani nav atturējis,” apliecina 21 gadu vecais puisis. „Mēs izplatām prieku ar savu zeķīšu palīdzību.”

Džonam Kroninam Dauna sindromu konstatēja tūlīt pēc piedzimšanas. Pēc vidusskolas beigšanas Džons ierosinājis tētim, ka vēlētos kopīgi ar viņu uzsākt biznesu. Džona doma bijusi, ka tam jābūt jautram veikalam, lai tas nestu cilvēkiem prieku. Taču abi nav varējuši izdomāt, kāds tieši varētu būt viņu „jautrais veikaliņš”, un ko abi tajā tirgotu.

foto: ekrānuzņēmums no video
Šobrīd tēva un dēla internetveikalā iespējams iegādāties 1500 dažāda dizaina zeķu pārus.
Šobrīd tēva un dēla internetveikalā iespējams iegādāties 1500 dažāda dizaina zeķu pārus.

Nākamā Džona ideja bijusi par pārtikas preču furgonu, kur cilvēki varētu iegādāties gardas mājās gatavotas lietiņas. Abi bija noskatījušies kinofilmu, kurā tēvam un dēlam piederējis šāds pārtikas furgoniņš, un tas viņus iedvesmojis uzsākt ko līdzīgu.  „Tā šķita laba doma,” atceras tētis Marks. „Taču mums radās viena problēma.”

„Jā, neviens no mums neprot gatavot,” apliecina Džons. „Tad es ierosināju, ka varētu pārdot zeķītes, jo visu savu dzīvi esmu nēsājis dullas zeķītes. Man patīk darīt jautras lietas un būt radošam.”

foto: ekrānuzņēmums no video
"Man patīk darīt jautras lietas un būt radošam.”
"Man patīk darīt jautras lietas un būt radošam.”

Šobrīd tēva un dēla internetveikalā iespējams iegādāties 1500 dažāda dizaina zeķu pārus. Katrs klients, kurš iegādājies zeķu pāri, saņem sūtījumu, kam klāt pielikta arī saldumu paciņa un personīga pateicības vēstulīte no Džona. Savukārt, ja klients atrodas turpat Longailendā, kur dzīvo abi radošie uzņēmēji, Džons pasūtījumu līdz pircēja namdurvīm nogādā pats personīgi.

Zeķītes ir visdažādākā garuma – pavisam īsas, kas tikko sedz potītes, standarta garuma, pusgaras, un stilīgās, kas velkamas pāri ceļgaliem.

Šobrīd Džona zeķīšu uzņēmumā pilna laika darbu strādā 12 darbinieki, no kuriem astoņi ir cilvēki ar īpašajām vajadzībām, līdzīgi kā Džons.

Džons ar tēti ne tikai paši labi pelna un dod darbavietu 12 saviem darbiniekiem. 5% peļņas viņi ziedo organizācijai „Special Olympics”. Džons izstrādājis arī sešus dažādus zeķu pāru modeļus, ko piedāvā labdarībai. Visa par tām iegūtā nauda tiek ziedota cēlākiem mērķiem.

„Dauna sindroms nekad mani nav atturējis,” apliecina 21 gadu vecais puisis. „Mēs izplatām prieku ar savu zeķīšu palīdzību.”

„Mēs abi esam pilnībā nodevušies savam projektam,” apliecina tētis, mīļi apskaujot savu pieaugušo dēlu. „Un mēs abi zinām, ka esam viens otram vajadzīgi. Es to nevarētu izdarīt bez Džona! Un tu, iespējams, nevarētu paveikt bez manis, vai ne?”

„Jā, tēt.”

„Darot šo darbu, mums ir jautri,” noslēdz tētis. „Mēs izplatām prieku. Kas gan var būt vēl labāk?”

Tēmas