Vēlme ir, bet varēšanas nav. Sieviete jautā par potences problēmām, kas nomāc viņas 60 gadu veco draugu

Situācija – 60 gadus vecajam vīrietim, ar kuru esam kopā trešo gadu, intīmajā dzīvē vēlme ir, bet varēšanas nav. Pie urologa atsakās iet. Bieži sūdzas par muguras sāpēm, ir kaislīgs smēķētājs. Ko var darīt?

Galvenais ir neatstāt bez uzmanības

Mūsdienās uzskata, ka erektilās disfunkcijas jeb nestāvēšanas cēloņi 80 procentos gadījumu ir organiski un 20 procentos – psiholoģiski, un nereti tie abi kombinējas. Neatkarīgi no iemesliem – fiziskiem vai psiholoģiskiem – ne vienu, ne otru nedrīkst atstāt bez ievērības.

Neārstējot, piemēram, psiholoģisku disfunkciju, ar laiku tā izraisa organiskas izmaiņas, tās savukārt pastiprina psiholoģiskās problēmas, rada bailes un nepilnvērtības izjūtu.

Tas nozīmē, ja vīrietis psiholoģisku iemeslu dēļ nespēj veikt dzimumaktu un šis stāvoklis ieilgst, organismā var sākties fizioloģiskas un bioloģiskas pārmaiņas, kas var novest līdz pilnīgam potences zudumam jeb impotencei.

Var būt arī tā sauktā situācijas impotence, kad vīrietim, kuram ikdienā problēmu ar erekciju nav, tieši pirms dzimumakta tā tomēr zūd. Tā visbiežāk notiek ar jauniem vīriešiem, sākot dzimumattiecības, taču var gadīties arī lielākā vecumā pēc partneres maiņas vai pēc ilgākas atturēšanās no seksa.

Kāpēc svarīgi apmeklēt urologu?

Vīrietim tomēr vajadzētu atnākt pie urologa, lai atrastu viņa seksuālās nespējas iemeslus, jo ar to var būt maskējusies kāda nopietna veselības problēma, teiksim, izteikta ateroskleroze jeb tā sauktā asinsvadu aizkaļķošanās. Bieži vien aterosklerozi, 2. tipa cukura diabētu atklāj tieši urologs, pie kura vīrietis pirmoreiz atnācis ar savām sūdzībām par potenci.

Te ir jāpastāsta par dzimumlocekļa anatomisko uzbūvi: tā gludajā muskulatūrā atrodas kavernas (dobumi), kas izklātas ar endotēliju (šāds šūnu tīkls atrodas visos organisma asinsvados), bet daudz vairāk kā jebkurā citā orgānā. Tāpēc draudziņa audi uz visām pārmaiņām reaģē pirmie, un, ja ir kādas veselības problēmas, tās pasliktina endotēlija funkciju, gludā muskulatūra vairs nav spējīga pietiekami labi un ātri atslābināties, un loceklis nesaceļas.

Šādās situācijās nepieciešama arī sirds ārsts konsultācija, lai pārbaudītu sirds asinsvadu veselību un samazinātu nopietnu sirdsdarbības problēmu risku.

Ar ko jāsāk?

1. Paralēli ārstēšanai, ko būs ieteicis urologs, vēlams apmeklēt psihologu, kas novērtēs vīrieša psihoemocionālo stāvokli, jo nestāvēšana var būt saistīta ar depresivitāti, nespēju tikt galā ar kādiem smagiem pārdzīvojumiem vai tamlīdzīgi. Tas dzen uz leju arī vīrišķā hormona testosterona daudzumu. Tad var palīdzēt psihoterapija, un parasti pēc veiksmīgas terapijas gan dabiski paaugstinās hormona daudzums, gan atgriežas spēja fiziski samīļot savu otro pusīti. Var būt situācijas, kad jāapmeklē pāru konsultācijas, lai uzlabotu seksuālās attiecības.

2. Jāpārbauda, kāda ir glikozes, olbaltumvielu un lipīdu vielmaiņa, veicot glikozes rādītāju, hemoglobīna, holesterīna un tā atvasinājumu analīzes, obligāti – aknu proves, jo aknas ir ļoti nozīmīgas vielmaiņas norisē.

Erekcijas traucējumi pirmie norāda uz liekā svara, neārstēta cukura diabēta, arteriālās hipertensijas (paaugstināts asinsspiediens), pārāk augstu holesterīna līmeni, asinsvadu aizkaļķošanās problēmām. Tādas atklājot, protams, jāsāk to ārstēšana un obligāti jāmaina dzīvesveids, ja tas ir bijis neveselīgs.

3. Jāpārliecinās par vīrišķā hormona testosterona un īpaši brīvā testosterona daudzumu. Šis hormons ir atbildīgs ne tikai par potenci, bet arī par pareizu tauku izvietojumu organismā, tas piedalās arī vielmaiņas norisēs. Vīrietim ar zemu testosterona līmeni ir lielāks risks aptaukoties, saslimt ar 2. tipa cukura diabētu. Dažreiz nekādi neizdodas nomest liekos kilogramus, bet, papildinot trūkstošo testosteronu pēc urologa ieteikuma, viss atrisinās.

Testosteronu parasti injicē dupša muskulī, jo tad efekts ir daudz labāks, nekā lietojot tabletes.

4. Būtiski, kādā stāvoklī ir prostata un vai to nav skārusi ļaundabīga slimība. Īpaši, ja ir sūdzības par muguras sāpēm, jo prostatas vēzim raksturīgas metastāzes kaulos. Arī prostatas specifiskā antigēna (PSA) daudzuma noteikšana ārstam ļaus spriest par ļaundabīgiem un labdabīgiem procesiem prostatā.

5. Jānovērtē vīrieša kaitīgie ieradumi: vai viņš smēķē, lieto alkoholu, kas negatīvi ietekmē vīrieša nervu sistēmu, aknas, viņa dzimumorgānu sīkos asinsvadus padarot vēl sliktākus.

Atkal augšā!

Erektilā disfunkcija nav slimība, bet simptoms, tāpēc arī tās ārstēšana ir simptomātiska: sakārtojot vielmaiņu, nometot lieko svaru, normalizējot spiedienu, holesterīnu, glikozes līmeni, papildinot trūkstošo vīrišķā hormona daudzumu, sākot sportot. Tas nepavisam nav viegli – uzlabot savas dzīves kvalitāti, toties dod lielisku rezultātu, vairāk nekā trešdaļai atjaunojas potence.

Ārstēšanās gaitā parasti lielākajai daļai vīriešu kādu laiku jālieto ātrās palīdzības (erekciju uzturošie) preparāti, tā arī ir simptomātiska terapija, kas veicina gludās muskulatūras atslābināšanos, asinsvadu kavernu piepildīšanos ar asinīm un vīrieša dzimumlocekļa piebriešanu.

Potences zālēm ir dažādi nosaukumi, taču to aktīvā viela ir sildenafils, tadalafils, vardenafils vai avanafils. Tās visas ir recepšu zāles, tātad tās izrakstīs urologs. Protams, tāpat kā jebkurām citām zālēm arī šiem preparātiem piemīt blaknes, jo to iedarbība skar visus organisma asinsvadus. Piemēram, var būt galvassāpes (kad erekcijas laikā kavernās iestājies atslābums, tāds ir arī galvas asinsvados).

Ja pēc mīlēšanās ir galvassāpes, sarkanas acis (arī asinsvadu paplašināšanās dēļ), urologs meklēs citu preparātu. Tablete var nepalīdzēt, ja nebūs gribēšanas (ja galva, tas ir, nervu impulsi, neliek pacelt locekli), tā tiks lietota nepareizi vai problēmas ir daudz nopietnākas. Tad nākamais risinājums ir injekcijas dzimumloceklī. Tās palīdz arī neiroloģisku traucējumu gadījumos, pēc mazajā iegurnī veiktām nopietnām operācijām, kas ir ietekmējušas vīrieša potenci.