Ievas Rubenes kāzu kleitas stāsts. "Mārtiņš asarām acīs teica, ka pasaules skaistākā sieviete kļūs par viņa sievu"
Viens no svarīgākajiem un satraucošākajiem uzdevumiem, gatavojoties kāzām, ir līgavas kleitas izvēle. Par savu kāzu kleitu stāsta gleznotāja un skaistumkonkursu laureāte Ieva Rubene, kura 2016. gadā apprecējās ar bijušo kamaniņbraucēju Mārtiņu Rubeni.
Kāzas un baltais līgavas tērps mani nedaudz biedēja, tāpēc par kleitas izvēli sāku domāt tikai tad, kad bija skaidrs –jāprecas, un bez kleitas neiztikt. Nolēmu, ja reiz precos, tas ir jādara skaisti. Gatavošanās kāzām notika ļoti strauji, pāris mēnešu laikā, līdz ar to kleitas meklējumi bija diezgan intensīvi. Tolaik biju Barselonā, tāpēc izmantoju iespēju apmeklēt Pronovias kāzu kleitu salonu, kur laikoju vienu kleitu pēc otras, līdz sapratu, kāds modelis man labāk piestāv un kādā jūtos ērti.
Izvēlēties kleitu palīdzēja mamma, kurai gan katra nākamā šķita īstā. Beigās lēmumu pieņēmu pati, par labu tai, kura iepatikās pirmajā mirklī, – kuplai tilla un mežģīņu kleitai, kurā jutos gana svinīgi un īpaši, bet vienlaikus arī rotaļīgi. Par laimi, no Spānijas tā atceļoja laikus, lai pagūtu atdot nelielai iešūšanai.
Savā kleitā kāzu dienā jutos brīnišķīgi. Nevarēju sagaidīt mirkli, kad varēšu to uzvilkt un parādīties vīram. Kad vēl būs iespēja justies kā princesei, ieskautai skaistā tilla un mežģīņu mākonī? Manuprāt, kāzu kleitai ir jābūt tikpat īpašai, cik īpaša ir kāzu diena. Nevēlējos vienkāršu vakarkleitu, bet gan tādu, ko nevarētu uzvilkt nevienā citā pasākumā, jo, manuprāt, tā simbolizē šīs dienas vienreizīgumu.
Arī vīram ļoti patika, kā izskatos; viņš ar asarām acīs teica, ka skaistākā pasaules sieviete tūdaļ kļūs par viņa sievu. Ieraugot Mārtiņu, arī manas sajūtas bija identiskas. Šis mirklis uz mūžu paliks manā atmiņā, tāpēc ir tik būtiski padarīt kāzu dienu skaistu ar sajūtām, vidi, gaisotni, lietām, tērpiem, mīļiem cilvēkiem un daudz ko citu.
Kāzu kleitu glabāju skapī, tam speciāli paredzētā maisā. Domāju, pēc daudziem gadiem būs interesanti to atkal uzvilkt. Aizvien domāju, ka tā ir skaistākā kāzu kleita, kādu varēju vēlēties. Tā bija arī ļoti ērta – nodejoju visu nakti un nenovilku līdz pat nākamās dienas rītam, pretēji tradīcijai, kas paredz, ka līgavas kleita pēc mičošanas jāpārvelk. Man šķita netaisnīgi uzvilkt tik fantastiski skaistu kleitu tikai uz pāris stundām.
