Ik gadu mūsējo ģimenēm ārzemēs atņem 20 bērnus. Kā Latvija cīnās par atņemto atvašu atgriešanu valstī

Tiek uzskatīts, ka iemesls salīdzinoši lielajam šādu problemātisku gadījumu skaitam ir būtiskas atšķirības bērnu un vecāku tiesību regulējumos.

Piemēram, Latvijā, saskaņā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, bērnu nedrīkst atstāt bez uzraudzības līdz 7 gadu vecumam, savukārt Apvienotajā Karalistē, kur problēma ar Latvijas valstspiederīgo ģimenēm ir īpaši jūtama, šāds aizliegums attiecas uz bērniem līdz 12 gadu vecumam.

Biežākie iemesli: alkohols, narkotikas, vardarbība

Šeit gan jāpiemin, ka bērnu izņemšana, balstoties uz pieejamo informāciju, vairumā gadījumu šķiet pamatota - biežākie iemesli bērna izņemšanai no ģimenes ir alkohola, narkotiku lietošana un vardarbība ģimenē, saskaņā ar 2015. gada ziņojumu.

Viens no plašāk zināmajiem stāstiem, kurā figurē Latvijas ģimene, ir gadījums ar Lailu Brici, kurai Lielbritānijā meita divu gadu vecumā tika atņemta pirms aptuveni pieciem gadiem.

Lai arī liela daļa sabiedrības ilgstoši aizstāvēja Lailu Brici viņas cīņā ar instancēm, 2015. gada augustā atklātībā nonāca informācija par apstākļiem, kādos šīs valsts likumsargi atrada viņas meitu: "Grīdu klāja rotaļlietas, pie loga atradās liela gulta, kas izskatījās ļoti netīra. Siena pie gultas bija slapja, un no tās vēlās nost tapetes. Istabā valdīja ļoti spēcīga urīna un fekāliju smaka. Gultā uz spilvena gulēja bērns, kas bija saritinājies embrija pozā."

Zināms, ka latviete savulaik ārvalstī aizturēta uz ielas, alkohola reibumā stumjot bērnu ratiņos.

Ārvalstu gadījumos iesaistās Tieslietu ministrija

Informācijas apmaiņa par situācijām, kad no Latvijas valsts piederīgo aprūpes ārvalstī tiek izņemti bērni, ir viens no jautājumiem, par ko atbild Tieslietu ministrija (TM), pildot centrālās iestādes funkciju vairāku Latvijai saistošo starptautisko līgumu ietvaros bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Gadījumos, kad ārvalstīs dzīvojoša Latvijas valstspiederīgo ģimene nonāk vietējo iestāžu redzeslokā, bieži tiek piesaistītas arī Latvijas bāriņtiesas.

Reizēm palīdzību lūdz pašas ģimenes

Informācija par šādiem gadījumiem līdz Latvijas varas iestādēm un konkrēti TM nonāk no dažādiem avotiem.

Ministrijas preses pārstāve Lana Ivulāne skaidro, ka pārsvarā šādas ziņas tiek saņemtas no konkrētās ārvalsts centrālajām iestādēm, vietējiem kompetentajiem dienestiem (sociālie dienesti utt.), kā arī no Latvijas vēstniecībām attiecīgajās valstīs.

“Dažkārt par šādām situācijām uzzinām arī no pašiem bērna vecākiem vai arī radiniekiem kā Latvijā, tā ārvalstīs. Tiesa, pastāv iespēja, ka TM vai Latvijas konsulārās amatpersonas nav informētas par pilnīgi visiem gadījumiem, kad no ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo aprūpes tiek izņemti bērni,” piebilst TM pārstāve.

Taču gadījumos, kad ziņas par ārvalstu dienestu iejaukšanos Latvijas valstspiederīgo ģimenēs sasniedz Latviju, līdzās TM iesaistās arī Latvijas bāriņtiesas.

Pieteiktā jautājuma ietvaros tikai bāriņtiesas ir tiesīgas veikt ģimenes situācijas un apstākļu izvērtējumu, rūpējoties par bērnu vislabākajām interesēm, skaidro TM.

Ārzemēs uzsākto lietu skaits pieaug

Ar ārzemēm saistīto lietu veidi ir šādi:

Latvijas bāriņtiesai nepieciešams iegūt pierādījumus par ārvalstīs dzīvojošu personu;

Latvijas bāriņtiesa apsver Latvijā dzīvojošam bērnam iecelt aizbildni – ārvalstī dzīvojošu radinieku;

Ģimene vai aizbildnis, kas bijis bāriņtiesas redzeslokā, pārceļas uz dzīvi ārvalstīs;

Vecāks vai citi paplašinātas ģimenes locekļi ziņo par nepietiekamu bērna aprūpi ārvalstī;

Ārvalstu institūcijas ziņo par Latvijas valstspiederīgo ģimeni, kas nonākusi to redzeslokā – informācija par ģimenes vēsturi, atbildīgo institūciju iepriekšējo iesaisti, pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz vecāku atbildību;

Ziņo par no Latvijas valstspiederīgo ģimenes izņemtajiem bērniem – nepietiekama aprūpe; pamešana novārtā;

uzraudzības nenodrošināšana; drošības/veselības/dzīvības apdraudējumi (alkohols, narkotikas, vardarbība);

Arvien biežāk ziņo par ģimeni, kas bijusi redzeslokā, bet tad devusies uz Latviju.

Kopš 2010. gada ārvalstīs ierosināto lietu skaits ir dubultojies un audzis līdz pat 2015. gadam, nedaudz sarūkot 2016. gadā.

Kā redzams augšējā tabulā, vislielākā aktivitāte ir tieši Apvienotajā Karalistē. 2010. gadā TM saņēma informāciju vien par 18 lietām, savukārt 2015. gadā apzināto ārzemēs uzsākto lietu skaits pieaudzis vairāk nekā četras reizes.

Ik gadu izņem ap 20 bērniem

Runājot par gadījumiem, kuros bērns sākotnēji izņemts no ģimenes, TM informē, ka 2014. gadā bijušas 20 šādas lietas, 2015. gadā 25 lietas, savukārt 2016. gadā, līdz 01.12.2016 (jaunākā pieejamā informācija) fiksētas 24 lietas.

Kopumā par 2016. gadu (līdz 01.12.2016) 1 lietā bērns nodots atpakaļ vecākiem, 3 lietās radinieku aprūpē Latvijā, 2 lietās audžuģimenē Latvijā, 1 lietā radinieku aprūpē ārvalstī, 1 lietā adopcijai ārvalstī, ņemot vēra mātes vēlmi, 1 lietā vecāki brīvprātīgi nodeva adopcijai, savukārt 15 lietās vēl nav nolēmuma.

Primārais mērķis – paturēt bērnu Latvijā

Tas, kā tiek risinātas šāda veida problemātiskās situācijas, ir atkarīgs no TM rīcībā esošās informācijas par attiecīgo ģimeni. TM sadarbībā ar bāriņtiesu apzina piemērotāko situācijas risinājumu.

“Situācijās, kad bērns varētu atgriezties vecāku aprūpē – ar nosacījumu, ka vecāki piedalās aprūpes spēju pārbaudē,vai izpilda citas noteiktās prasības – papildu tiek arī noskaidrots, vai ģimene iepriekš ir bijusi bāriņtiesas vai sociālā dienesta redzeslokā,” skaidro ministrijas pārstāve.

Taču gadījumos, kad objektīvi paredzams, ka bērnu nebūs iespējams atgriezt vecāku aprūpē (ir bijusi smaga vardarbība, apreibinošo vielu lietošanas un atkarības problēmas utt.), TM vēršas attiecīgajās bāriņtiesās ar lūgumu apzināt un izvērtēt, vai bērna turpmāko aprūpi nevarētu uzņemties kāds no Latvijā dzīvojošiem bērnu radiniekiem vai atsevišķos gadījumos – pat audžuģimene.

TM skaidro, ka turpmākās darbības atkarīgas no katras lietas individuāla rakstura.

“TM nekavējoties informē ārvalsts iestādes par iespējām nodrošināt bērna turpmāko aprūpi Latvijā,” pauž ministrijas pārstāve, norādot, ka atsevišķos gadījumos bāriņtiesas ar TM starpniecību iesniedz ārvalsts kompetentajām tiesām lūgumus nodot lietu izskatīšanai Latvijā.

“Līdz ar to, atbildot uz jautājumu, kādas ir Latvijas instanču iespējas oponēt un iestāties šādos gadījumos, jāsaka, ka diezgan lielas. Turklāt TM sadarbībā ar bāriņtiesām šādas iespējas izmanto ļoti aktīvi. Piemēram, vairākos gadījumos ir panākta lietas izskatīšanas nodošana Latvijas iestādēm. Savukārt gadījumos, kad šādas tiesības saglabājas ārvalsts kompetentajai tiesai, ir panākta bērna ievietošana radinieka aprūpē Latvijā, ārvalstī, vai arī bērni tiek atgriezti vecāku aprūpē,” atklāj TM preses sekretāre.

TM, līdztekus starptautiskajam regulējumam, strādā saskaņā ar 2016. gada 28. janvārī pieņemto Saeimas deklarāciju par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs.

Tajā Latvijas kompetentajām iestādēm likts pēc iespējas aktīvāk iesaistīties Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzībā ārvalstīs, lai saglabātu ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo bērnu etnisko, kultūras un valodas identitāti.

Ģimenēm pienākas finansiāls atbalsts

TM arī norāda, ka 2017. gada 1. aprīlī spēkā stājās grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, turpmāk paredzot tiesības bērna likumiskajam pārstāvim, kas ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, saņemt finansiālo atbalstu aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai, kas saistītas ar bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī.

Sīkāka informācija pieejama Juridiskās palīdzības administrācijas mājaslapā.

Lasītāji, gadījumā, ja jums zināmi līdzīgi stāsti, kuros pret bērnu, iespējams, vērsta netaisnība, aicinām ziņot uz kasjauns@kasjauns.lv