Vai tev ir veselas vēnas?
Gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju nav informēti par risku saslimt ar vēnu varikozi
Pastiprināts risks “iedzīvoties” kāju vēnu slimībās ir 62% Latvijas iedzīvotāju, kuri atzinuši, ka problēmu apzinās, bet neko īpašu vēnu veselības labā nedara. Ikdienā saslimšana var izpausties dažādi – smaguma sajūta, pietūkušas potītes, krampji, paplašinātas un izspiedušās vēnas, pigmentācija potītes rajonā, nieze vai, nopietnākā gadījumā, pat čūlas. Tā pēc šā gada janvārī veiktās aptaujas rezultātiem secinājuši vēnu klīnikas “Vēnu centrs” flebologi.
Kvantitatīvi aptaujājot Latvijas iedzīvotājus, noskaidrots: 60% cilvēku uzskata, ka nav informēti par savu kāju vēnu veselības stāvokli. 24% to noteikt ir grūti, bet tikai 16% pārzina kāju vēnu veselību.
Apkopotie dati liecina, ka iedzīvotāju attieksme ir ļoti pretrunīga. No vienas puses – cilvēki pret vēnu veselību izturas nopietni. Vairāk nekā 88% aptaujāto iedzīvotāju ir pārliecināti, ka par kāju vēnām jārūpējas visu gadu – gan ziemā, gan vasarā. 8% šķiet, ka rūpēm par vēnu veselību īpaša uzmanība jāpievērš vasarā, bet tikai 2% domā – par kāju vēnu veselību nav jārūpējas vispār. Tāpat nereti tiek pozicionēts uzskats, ka vēnas galvenokārt bojā tikai kāju vizuālo izskatu, kas nav taisnība. Vēnu varikoze, tāpat kā jebkura slimība, ir medicīniska problēma. Tā uzskata arī 90% respondentu.
Tomēr, neraugoties uz problēmas apzināšanos, lielākā daļa – 62% – atzīst, ka neko īpašu, lai rūpētos par vēnu veselību, nedara. Visvairāk uzmanības tiek vērsts uz to, lai izvairītos no ilgas atrašanās statiskā pozā – sēdus vai stāvus –, tiek lietotas arī kompresijas zeķes, bet, kopumā vērtējot, izpratnes, kā rūpēties par kājām, iedzīvotājiem trūkst.
“Tas ir visbīstamākais – kad cilvēks saprot, ka ir problēma, bet viņam nav skaidrības, kā to risināt. Ja vēnu problēmas netiek laikus diagnosticētas un sākta ārstēšana, slimība progresē, kas nozīmē – no vieglām vēnu problēmām, tās neārstējot, var itin viegli attīstīties virspusējo vēnu varikoze vai – vēl sliktāk – veidoties dziļo vēnu nepietiekamība, turklāt šie cilvēki pakļauti arī lielākam virspusējo un dziļo vēnu trombozes attīstības riskam,” skaidro. Uldis Mauriņš, flebologs, Baltijas Flebologu biedrības prezidents.
Kāju virspusējo vēnu varikoze, pēc Bonnas universitātes vēnu pētījuma datiem, ir viena no biežākajām saslimšanām, ar ko slimo ceturtā daļa sieviešu un piektā daļa vīriešu populācijā. Aptuveni 1% pieaugušo dzīves laikā attīstās smaga venoza mazspēja ar grūti dzīstošām kāju čūlām. Tā visbiežāk rodas tieši tāpēc, ka laikus netiek ārstēta saslimšana virspusējās vēnās. Slimībai progresējot, tiek skartas arī dziļās vēnas.
Vērtējot, kāpēc Latvijas iedzīvotāji vēnu problēmas aktīvi nerisina, Uldis Mauriņš pauž viedokli, ka tās, iespējams, ir padomju laika prakses sekas, kad ikvienu vēnu problēmu risināja tikai operācijas ceļā. “Pirmkārt, ārstēšanas metodes un tehnoloģijas pašlaik ir attīstījušās. Lai noteiktu vēnu veselības stāvokli un to, cik nopietna ir problēma un kā to risināt, primārais ir veikt vēnu diagnostiku. Šādi iespējams atklāt saslimšanu agrīnā stadijā un laikus sākt ārstēšanu. Izmeklēšana aizņem 10– 15 minūtes un ir absolūti nesāpīga. Otrkārt, laikus diagnosticētai saslimšanai nereti pietiek ar pareizi veiktiem profilakses pasākumiem, kas ilgtermiņā varētu palēnināt vai pilnībā apturēt slimības attīstību. Arī tad, ja tiek nolemts veikt operāciju, tā tiek veikta, izmantojot jaunākās paaudzes lāzeri, kas ļauj slēgt tikai bojātos vēnu posmus, un cilvēks jau pēc pāris stundām var doties mājās, turklāt – neizjūtot nekādas pēcoperācijas sāpes, pēc šādas ārstēšanas nepaliek arī rētas un netiek traumēti audi.”
Latvijā ir izteikta tendence vēnu slimības pārmantot. No saviem vecākiem cilvēks manto īpašības, kas nosaka vēnu izturību. Ja vecāki slimo ar vēnu varikozi, tad arī bērniem ir palielināts saslimšanas risks. Kā atzīst lielākā daļa aptaujāto, ģimenē vēnu problēmas skārušas vismaz vienu no vecākiem (53%) vai arī abus vecākus un pat vecvecākus (19%).
“Ir jābūt piesardzīgam, ja ģimenē kādam jau bijušas vēnu saslimšanas. Ikdienā par vēnām varam rūpēties arī paši. Der ievērot nerakstītu likumu – ja jums nav izteiktas vēnu problēmas, tad centieties, lai tādas arī nerastos. Sekojiet līdzi savam ķermeņa svaram. Izvairieties no stāvēšanas vai sēdēšanas ilgāk par vienu stundu bez pārtraukuma, kā arī nesēdiet sakrustotām kājām. Dzeriet daudz ūdens – vismaz divus litrus dienā – un nodarbojieties ar sportu: skrieniet, peldiet, brauciet ar riteni. Neaizmirstiet, ka vēnu problēmas nereti rodas no apaviem, īpaši, ja bieži valkā augstpapēžu kurpes un zābakus. Taču jāsaprot, ka profilakses pasākumi nevar izārstēt jau esošu slimību, kad nepieciešama ārsta palīdzība,” uzsver flebologs Uldis Mauriņš.
Aptauja no 2010. gada 10. līdz 20. janvārim noritēja vēnu veselības konsultatīvā centra “Vēnu centrs” mājaslapā www.venucentrs.lv un
. Tika aptaujāti 755 respondenti vecumā no 18 gadiem, no kuriem 730 bija sievietes.
