Trešajā randiņā atklāju: viņš ir nevainīgs
Ak, šie maģiskie trešie randiņi! Tie vienlaikus var būt laimīgu attiecību sākums vai arī pielikt draudzībai lielu treknu punktu. Iepazīstoties pat iedomāties nevarēju, ka nonākšu tādas dilemmas priekšā.
Skrienot uz nākamo darba tikšanos, lai nomierinātu rūcošo vēderu, nolēmu preses avīžu izplatīšanas vietā nopirkt garšīgo Vīnes maizīti. Cerībā, ka šādi ātri vien mazināšu milzīgo izsalkumu. Tas arī uz divām stundām bija zudis. Tieši šajā nelielajā ēdienreizē iepazinos ar savu sapņu vīrieti. Viņš – garš, skaisti iededzis, jauns vīrietis. Tumšie mati viegli sprogojas, un, šķiet, no rīta kāds mirklis laika atvēlēts arī matu ieveidošanai. Un kurš vēl teica, ka vīrieši no rītiem nepucējas?! Smaidīgs, skrienošs, un – kas par kurpēm! Super! Un tieši viņš nolēmis man pievienoties, lai apēstu grilmaizi ar vēl kaut ko (ko nemaz neievēroju). Pēc mulsinošās klusēšanas un vairākkārtējas saskatīšanās beidzot sākām sarunāties. Par ko? Tās bija ļoti ikdienišķas un tradicionālas tēmas: runājām par kārtējo lielo aukstumu, kas tuvojas, par lielajiem plūdiem, kas, visticamāk, gaidāmi jau tuvākajās nedēļās, par jaunākajām filmām kinoteātrī. Lai gan mūsu pirmā tikšanās ilga tikai 20 minūtes, paguvām apmainīties ar tālruņa numuriem un puslīdz sarunājām arī kopā aiziet uz kino.
Pirmais randiņš – nenotika
Jau pēc dažām stundām no Pētera saņēmu mīļu īsziņu, ka šodien viņš saticis tik brīnumainu meiteni, ka jūtas kā sapnī. Teiksi, banāli? Jā, piekrītu, tomēr patīkami. Pirmajam randiņam ļoti gribēju sapucēties. Pēteris manai sirdij lika straujāk pukstēt, tāpēc gribēju, lai arī es viņam iepatiktos. Piektdienas pēcpusdienā aizgāju ātrāk no darba, pirms došanās smaržīgā vannā aizgāju uz solāriju, pie manikīra. Pašai patīkamas procedūras un cerība, ka kāds manas pūles novērtēs. Mājās vairākkārt klāju grimu. Kā par nelaimi, tieši todien nekādi nevarēju to izveidot. Tad par spilgtu acis uzkrāsotas, tad pārāk bieza melnā kontūrlīnija, tad atkal, krāsojot skropstas, iebakstu ar tušas otiņu acī, un viss mans meikaps vējā. Tikai pēc trešās grima klāšanas reizes ar rezultātu biju apmierināta. Arī mati beidzot bija ieveidoti godam. Kad biju jau gatava traukties pārgalvīgajā randiņā, pēkšņi dzirdēju atnākam īsziņu. No Pētera. Viņam, protams, ir ļoti žēl, bet diemžēl randiņš jāatceļ. Un viss. Nav ne paskaidrojumu, ne atvainošanās.
Manī modās tādas dusmas. Tik ļoti dusmīga un neapmierināta, šķiet, dzīvē nekad nebiju jutusies. Joprojām nesaprotu, kā var atcelt randiņu pašā pēdējā brīdī. Tā nu sapucējusies, visskaistākajās drēbēs un sarkanajos zābaciņos sēdēju virtuvē, man pat domāt nebija spēka. Šķiet, ja būtu iespējams nofotografēt cilvēka izjūtas, manā fotogrāfijā varētu redzēt drūmu sejas izteiksmi, uz galvas no dusmām izaugušus sarkanus ragus un pa ausīm kūpošus dusmu mākoņus. Taču piektdienas vakaru mājās nepavadīju. Sazvanīju vairākas draudzenes, nopirku ruma pudeli un gāju ciemos. Pēc tam gan sekoja piepīpēta naktskluba apmeklēšana un dejas līdz rītausmai.
Otrais randiņš – kā ar labāko draudzeni
Lai arī nemēdzu dot otro iespēju vīriešiem, kas mani sadusmo, pēc 15 neatbildētiem zvaniem un vismaz tikpat daudz īsziņām randiņam piekritu. Izrādās, pirmo randiņu vajadzēja atcelt, jo viņam redz esot bijusi aizkavēšanās darbā. Protams, ko gan citu Pēterim man teikt? Tā nu svētdienas pēcpusdienā pucējos nākamajam randiņam. Piecas minūtes pirms mūsu randiņa norunātā laika zvanīju Pēterim. “Zini, diemžēl superneparedzētu iemeslu dēļ šodien netieku,” knapi valdot smieklus, mierīgā balsī runāju klausulē. Viņš saskumis atbildēja, ka to jau viņš no manis arī ir varējis gaidīt, jo tikpat riebīgi izturējies pret mani. Nepagāja ne minūte, kad vēlreiz piezvanīju Pēterim, nu jau skaļi smejoties, teicu, ka pajokojos un tūlīt būšu klāt. Viņš atviegloti nopūtās.
Nolēmām aiziet uz šausmeni.. Pārsteidzoši, taču randiņā ar Pēteri jutos tā, it kā uz kino būtu aizgājusi ar savu labāko draudzeni. Mēs daudz runājām, smējāmies, taču tas arī viss. Pēteris pilnīgi neizrādīja simpātijas pret mani kā sievieti. Ne reizi viņš nemēģināja mani apķert (mēs taču sēdējām kino pēdējā rindā), ne reizi uz mana ceļgala neuzlika savu plaukstu, neizteica komplimentus, nemēģināja noskūpstīt. Pēc filmas padzērām pa kokteilim, un Pēteris mani pavadīja līdz mājām. Vismaz kāds simpātiju (vai arī cieņas?) pierādījums. Atvadoties Pēteris noteica: “Tad jau sazvanīsimies!” Un prom bija.
Trešais randiņš viņa dzīvoklī
Tā kā no vīriešu mutes teiktie vārdi – tad sazvanīsimies – manās ausīs skan kā atvadas, sāku samierināties ar notikušo un sevi mierināju ar domu, ka Pēteris ir gejs, ja neizrādīja nekādas simpātijas. Man par pārsteigumu, nākamajā dienā patiešām zvanīja Pēteris. Viņš mani aicināja pie sevis uz mājām. Pēc darba man atbraukšot pakaļ un pacienāšot ar paša gatavotām vakariņām. Nu kā lai noraida tādu piedāvājumu? Pēteris īrēja vienistabas dzīvokli. Manis dēļ bija nopircis sarkanas sveces, kuras dedzinot smaržoja pēc vaniļas. Rakstāmgalds bija rūpīgi sakārtots, istabā neviena puteklīša. Tik mājīgi un skaisti!
Nemaz nemanot, vakars ātri paskrēja. Skatījāmies Pētera foto albumu. Uzzināju par viņa traumām futbola laukumā, par bērnības sapni kļūt par ugunsdzēsēju, pat par viņa pirmo mīlestību. Tā kā pulkstenis jau bija krietni pēc pusnakts, Pēteris piedāvāja man naktsmājas. Pat zinot, ka vīrieši liek zināmas cerības uz trešo randiņu, piekritu palikt pie viņa pa nakti. Man beidzot vajadzēja noskaidrot, vai viņu interesēju kā sieviete. Pat esot divatā, viņš izskatījās sakautrējies. It kā baidītos man pieskarties. Tad sapratu: pirmais solis jāsper man. Ierosināju kopīgi pārbaudīt viņa jaunās, nupat izremontētās duškabīnes izturību. Viņš piekrita. Lai kā man gribējās viņu ātri vien izģērbt un nodoties mīlas priekiem, katrs pats noģērbāmies un mulsi iegājām dušā. Pēteris šķita nobijies. Ātri nomazgājās (pat nepaspēju piedāvāt nomazgāt muguru), kad noteica: “Es labāk atstāšu tevi dušā vienu, citādāk tev neērti mazgāties.” Nu man bija skaidrs: Pēteris ir gejs! Vai arī neesmu viņa gaumē. Tik ļoti vēlējos, lai tūlīt pat atvērtos zeme un varētu nozust.
Kad ietinusies baltā dvielī, iznācu no dušas, Pēteris bija saklājis gultu un aicināja viņam pievienoties. Esot man pat vietiņu sasildījis. Nekur man mukt nebija jēgas. Līdu vien viņa azotē, cerot, ka ātri pienāks rīts un es ātri pazudīšu. Kad istabā bija iestājusies tumsa, beidzot Pēteris sāka runāt, cik ļoti viņam patīku un viņš priecājas, ka esmu atbraukusi pie viņa ciemos. Viņš kaislīgi mani noskūpstīja. Viņa aukstie, trauslie pirksti centās mani atbrīvot no nedaudz mitrā dvieļa un viegli glāstīja manus krūšu galus. Es atviegloti nopūtos un baudīju šo nakti. Kāds Pēteris bija gultā? Teikšu godīgi – kautrīgs, bailīgs un nepārliecināts par sevi. Sievietes ķermenis viņam joprojām bija kā nelasīta grāmata. Pēc mūsu pirmās mīlēšanas reizes Pēteris čukstot man jautāja: “Vai izjuti orgasmu?” Skaidrs, ka, tik nemākulīgi spēlējoties ar sievietes ķermeni, Pēteris manī nekādu baudu nesniedza, taču neuzdrošinājos viņam teikt taisnību. Tie bija mazie, baltie meli, kas Pēterim nav jāzina. Gultā viņš bija kļuvis atvērtāks un sāka uzdod pikantākus jautājumus. Viņu interesēja, ar cik vīriešiem līdz šim esmu gulējusi, vai man ir bijušas nopietnas attiecības, kāda bija mana pirmā reize. Rotaļīgi koķetējot, panācu, lai Pēteris pirmais atbild uz šiem jautājumiem. Atbildes mani nudien šokēja. Labi, ka istabā bija tumšs un manu izbrīnīto seju nevarēja redzēt. Izrādās, es Pēterim biju pirmā. Nu man bija skaidra viņa ilgā minstināšanās, pārlieku lielais kautrīgums un nemākulība.
Par mūsu nākotni neņemos runāt. Apzinos, ka varētu būt ar Pēteri laimīga, viņš mani lutinās un centīsies visādi izdabāt. Taču cik ilgi tā? Izstāstot savu iepazīšanos savam labam draugam (vīrietim), viņš man Pēteri ieteica pamest. Daloties savā pieredzē, skaidroja, ka ar savu pirmo sievieti draudzējies tik ilgi, kamēr izmēģinājis dažādas seksa pozas, kļuvis daudz zinošāks gultā un līdz sīkākajai šūniņai iepazinis sievietes ķermeni. Vēlāk iegūtās zināšanas ļoti gribējies pārbaudīt citas sievietes apskāvienos. Protams, visi vīrieši jau nav vienādi. Taču – vai vēlos Pēterim būt mīlas skolotāja? Diez vai.
