Patiess stāsts, kā notievēt
«Nekad dzīvē nebūtu domājusi, ka reiz sava 44. izmēra drēbes nomainīšu pret 38. izmēru. Kā to paveicu? Pavisam vienkārši – mainīju savu dzīvi par 180 grādiem! Sāku vingrot!» stāsta zobārste un divi bērnu māmiņa Karīna Kūla.
«Viss sākās ar to, ka savā pastkastītē atradu reklāmas lapiņu par jaunu sporta klubu, kas atvēries netālu no manām mājām. Svarā biju pieņēmusies pakāpeniski. Vispirms piedzima dēls, un man radās 10 liekie kilogrami, drīz pēc tam – meita. Nepaguvu atgūt iepriekšējo ķermeņa formu, bet līdz ar otro bērnu svars pieauga vēl vairāk. Man ir izteikti sievišķīga figūra: salīdzinoši šaurs viduklis, bet plati gurni. Droši vien katra sieviete, kurai ir līdzīgs figūras tips, sapratīs, ka mazināt gurnu apkārtmēru ir praktiski neiespējami. Pirms tam biju izmēģinājusi dažādas diētas, nometu 10 kilogramus, bet tas uz krūšu un vidukļa rēķina. Gurnu izmērs vienmēr palika gandrīz nemainīgs. Bet, uzsākot vingrot, beidzot pārliecinājos, ka var samazināt arī gurnu apkārtmēru. No visiem pieejamajiem fitnesa veidiem izvēlējos tieši apļa treniņu, kas paredzēts tieši sievietēm. Nu beidzot tiešām ir rezultāts! Turklāt svars mazinās proporcionāli katrai ķermeņa daļai.»
Pirmie rezultāti jau pēc mēneša
«Jau pēc pirmās vingrošanas nodarbības nopirku abonementu un sāku vingrot piecas reizes nedēļā. Tā kā uz apļa treniņu varu iet jebkurā sev ērtā laikā un tas ilgst apmēram pusstundu, sportam ikdienā laiku atradu viegli. Pēc dažām nedēļām jutu, ka ierastās bikses kļūst vaļīgākas un man vajag jostā jaunu caurumu, lai nepalieku bez biksēm. Tad sapratu – pienācis laiks iegādāties jaunas bikses, jo vecās kļuvušas ļoti vaļīgas. Lai arī man solīja, ka svars vēl mazināsies (tā patiesi arī bija), tāpat pirku tās bikses. Un, protams, jau pēc dažiem mēnešiem arī tās man bija par lielu. Vingrot sāku pagājušā gada janvāra pašās beigās, bet jau vasaru sagaidīju ļoti labā formā. Biju novājējusi par septiņiem kilogramiem, un tā man bija ļoti liela motivācija turpināt darboties. Vai man bija kādi vājie brīži, kad grūti turpināt? Patiesībā nē! Tā kā sākumā rezultāti bija tik strauji, tie man kalpoja par dzinuli turpināt. Tad jau drīzāk grūtāk bija pārdzīvot Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienas. To pagājušajā gadā bija tik daudz! Tad bija liels vilinājums pieēsties, jo ciemos sanāca braukt gandrīz katru dienu. Īstenībā ēdienu sev nemaz neliedzu. Ēdu, ko kārojās. Jā, pieņēmos svarā par pusotru kilogramu, bet tāpēc janvārī tā aktīvāk pasvīdu sporta zālē un liekos kilogramus atkal nometu. Esmu ievērojusi interesantu paradoksu: ja vienu dienu saēdas ko neveselīgu, tad lielas svara un izskata pārmaiņas nenotiek. Jau nākamajā dienā svars izlīdzinās. Bet, ja saēdas neveselīgi vairākas dienas pēc kārtas, tad gan kāds kilograms pienāk klāt un, lai to nomestu, vajag pat vairākas nedēļas.»
Ēdu 5 reizes dienā
«Kad sāku vingrot, trenere uzsvēra – labākus rezultātus sasniegšu tad, ja līdz ar fiziskās slodzes palielināšanu mainīšu arī ēšanas paradumus. Lai arī neuzskatīju, ka līdz tam ēdu neveselīgi, piekritu mēģināt ēst vēl veselīgāk. Lielākais, ko mainīju: sāku ēst bagātīgas brokastis un palielināt savu ēdienreižu skaitu. Ja līdz tam, kad sāku vingrot, brokastīs apēst omleti no divām olām un liesā siera šķēli man šķita pārāk daudz, jo no rīta man vēl ēst negribas, tad tagad savu organismu esmu pieradinājusi gan pie brokastīm, gan ēdienreizēm apmēram ik pēc trīs stundām. Agrāk pirmo reizi dienā varēju paēst pat ap diviem dienā un tad, protams, arī vakarā. Paēdu vakariņas, bet vienalga visu vakaru knakstījos, jo nejutos paēdusi. Tagad tā vairs nav. Lielāko akcentu ēdienam pievēršu tieši dienas pirmajā pusē, bet vakariņās ēdu ko mazāk barojošu. Pie jaunā ēšanas režīma mans organisms pielāgojās apmēram divās nedēļās. Tagad, ja gribu ko cept, cepu bez eļļas. Maldīgi domāt, ka tad noteikti ēdiens piedegs. Nē! Vajag tikai labu pannu, tad var uzcept jebko! Cūkgaļu vairs negatavoju, bet ciemos ēdu. Sekoju līdzi produktu kaloriju daudzumam. Zinu, ka cūkgaļā to ir ļoti daudz! No gaļām biežāk izvēlos ēst vistas fileju, jaunlopu gaļu un zivis. Protams, manā ēdienkartē ir arī ļoti daudz dārzeņu. Maizi gan neēdu bez vajadzības. Pērku galetes, kas nodrošina manam organismam vajadzīgās šķiedrvielas un ir arī veselīgas.»
Notievēja arī vīrs
«Ēst veselīgāk sāku ne tikai es, bet arī visa mana ģimene. Mans vīrs nav izvēlīgs, arī viņam garšo manis gatavotie diētiskie ēdieni. Bet, ja nu viņam tie šķiet par stipru diētiski, viņš salātiem pievieno majonēzi vai zupai pieliek speķīti. Šādas rezerves mums vienmēr ir ledusskapī. Sākumā, kad, salīdzinot ar laiku, pirms es sāku vingrot, sākām ēst ļoti daudz dārzeņu, arī vīram mazliet samazinājās svars.»
Izmetu visas «resnās» drēbes
«Man liela motivācija turpināt vingrot un dzīvot veselīgi ir apģērbs. Kad «notievēju», sakārtoju savu skapi un visas «resnās» drēbes izmetu. Vietā nopērku jaunas – šauras un skaistas. Tas palīdz sevi ierobežot. Ja godīgi, sevi pat vairs neatceros resnu. Ir tik forši, ieejot veikalā, pielaikot un iegādāties tieši to apģērbu, kas man patīk, nevis to, kas der. Turklāt nu vairs nezinu, ko nozīmē uzvilkt drēbes, kas ir par mazu. Paņemu 38. izmēra drēbes, un man tās der! Šī sajūta ir tik lieliska, ka nekad vairs nebūšu resna!»
Karīnas diētisko recepšu hiti
Cepti kāposti ar malto gaļu. Sarīvē sīpolus, sagriež kāpostus un uz lielas uguns cep, līdz tie ir mīksti. Bet cep bez eļļas! Lai ēdiens nepiedegtu, visu laiku kāposti jāmaisa. Tad pievieno malto gaļu. Kad tā izcepusies, pieber zaļumus un piparus, un var pasniegt galdā!
Zivs ar tomātiem. Vispirms ņem kādu no baltajām zivīm (Karīnas izvēle – saldētās zivis), sagriež gabaliņos un liek uz pannas. Arī šoreiz eļļa nav jāpievieno. Zivij pievieno sagrieztus šampinjonus un sīpolus. Visu sacep un beigās pievieno tomātus savā sulā. Tie, kā zināms, ir diētiski, jo 100 grami tomātu savā sulā satur tikai 15 kaloriju. Pašās beigās pievieno zaļumus un var ēst!
Arī tev izdevies notievēt?
Dalies savā pieredzē arī ar citām lasītājām! Kas zina, varbūt tieši tavs stāsts iedvesmos citas žurnāla MARTA lasītājas tiekties pēc sava ideālā svara un figūras? Savu vēstuli sūti uz kintija.bulava@rigasvilni.lv.
Kintija Bulava/Foto: Rojs Maizītis